Tā ir viena no mistērijām, par ko miega zinātnieki joprojām domā: vai sapņi mainās līdz ar vecumu? Ja tā, tad kā un kāpēc tas notiek? Par to šajā rakstā.
Martas Celmiņas Epilepsijas un miega medicīnas centra sagatavotajā materiālā rakstīts, ka miegs nav vienmērīgs process, iemiegot mēs ejam cauri dažādām miega fāzēm un katrai no tām ir savs uzdevums. Apzinātā sapņošana notiek REM jeb ātro acu kustību fāzē. Tās laikā smadzeņu darbība ir diezgan līdzīga nomodam un ķermenis ir "paralizēts". Daba tā iekārtojusi tādēļ, lai mēs savus sapņus nevarētu izdzīvot kustībās. Pretējā gadījumā, piemēram, sapņojot, ka spēlē futbolu, tu varētu sākt spārdīties miegā, ievainojot sevi vai gultas partneri, vai arī izkrist no gultas. Dažkārt cilvēkiem ir bail sapnī "iesprūst", bet no tā nav jābaidās, jo REM miega fāze ilgst tikai noteiktu laiku, pēc kura cilvēks vai nu pāriet citā fāzē (kurā apzinātā sapņa vairs nebūs), vai arī pamostas.
Visbiežāk sapnī redzam vizuālus tēlus, taču reizumis varam just arī ķermeniskas izjūtas (bet ne sāpes) un pat garšas. Taču visretāk sapņos var just smaržu.
"Tomēr, pievēršoties jautājumam, vai sapņi mainās līdz ar vecumu, patiesībā ir pārsteidzoši maz datu," saka Patriks Maknamara, neirologs un sapņu pētnieks Bostonas Universitātes Medicīnas skolā. "No viena vai diviem pētījumiem izriet kāda svarīga pazīme, proti, agresīva mijiedarbība sapņos mēdz samazināties līdz ar vecumu. Tātad, pieaugot vecumam, mēs redzam mazāk murgu!"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv