Ir nakts. Tumšajā kopmītņu istabā esi pilnīgi viens, bet tad kāds pieklauvē pie durvīm. "Ielaid mani!" saka pazīstamā draudzenes balss. Un sāc jau domāt, ka jāiet un jāatver, bet tad... pamosties. "Tajā brīdī tiešām šķiet, ka esi nomodā, bet patiesībā sapņo. Tas ir ļoti reāli. Nevari ne pakustēties, ne parunāt," stāsta 22 gadus vecā Patrīcija, kuru ik pa laikam piemeklē miega paralīze. Šur tur uzpeld visai baisi stāsti par to, ko tad nu cilvēks redz un jūt, kad saskaras ar šādu pieredzi. Un kāpēc dažiem tā ir teju ikdiena, bet citiem vien stāsti, kuriem līdz galam negribas ticēt? Par to stāsta neiroloģe Sandra Svilpe.
Pamostas un nevar pakustēties
Patrīcija atceras, ka pirmoreiz miega paralīze viņu piemeklēja pamatskolā. Tobrīd meitene nemaz nav sapratusi, kas ar viņu notiek, licies – kāds uzlicis lāstu. "Man miega paralīze sākas, ja esmu uz muguras. Toreiz bija tā – guļu, it kā pamostos un nevaru pakustēties. Nesaprotu, kas notiek, it kā redzu savu istabu – viss tumšs, paskatos sev priekšā un redzu, ka man kāds sēž uz vēdera. Jutu to, bet seju neredzēju. Tas bija siluets bez sejas..."
Sākumā viņai šķitis, ka brāļi āzē, bet tad kaut kā pagriezusies uz sāniem un baisā "alternatīvā" realitāte pārtrūkusi. Viņa pamodās un istabā bija viena.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
