Groteska digitālā "Hanna" parāda, ko ķermenim nodara sešu stundu miegs  (1)

Uzņēmums "Bensons for Beds" sadarbībā ar miega speciālisti Dr. Sofiju Bostoku radījis modeli "Hanna" – ilustratīvu nākotnes tēlu, kas atspoguļo miega trūkuma sekas ilgtermiņā. "Hanna" ir 45 gadus veca sieviete no Lielbritānijas, kura ikdienā guļ tikai sešas stundas diennaktī.

Modelis uzskatāmi demonstrē hroniska miega trūkuma ietekmi uz veselību: viņai ir hroniskas muguras sāpes, reti mati, ļengana āda un pietūkušas kājas, kā arī sarkanas, sapampušas acis. Turklāt Hanna cieš no vājinātiem roku un kāju muskuļiem un bieži slimo ar gripu, jo viņas imūnsistēma ir novājināta. Šis modelis kalpo kā brīdinājums par miega nozīmi vispārējās veselības un dzīves kvalitātes saglabāšanā.

Mūsdienu drudžainais dzīvesveids un pastāvīgā saistība ar viedtālruņiem ir būtiski samazinājuši cilvēku miega ilgumu, radot nopietnas bažas par veselību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam hronisks miega trūkums izraisīs plašu hronisku slimību izplatību – tādu, ko jau tagad piedzīvo modelis "Hanna."

Eksperti iesaka pieaugušajiem gulēt no septiņām līdz deviņām stundām naktī, jo tie, kuri guļ mazāk par septiņām stundām, ir pakļauti paaugstinātam veselības problēmu riskam, tostarp sirds slimībām, diabētam un vājākai imūnsistēmai. Tomēr saskaņā ar 2024. gadā veikto aptauju Lielbritānijā vidēji pieaugušais guļ tikai sešas stundas un 20 minūtes naktī.

Hannas vizuālais tēls ir izveidots, balstoties uz 19 pētījumiem, kas publicēti akadēmiskajos žurnālos kopš 2010. gada un pēta miega trūkuma ietekmi uz cilvēka organismu. "Hanna ir pārdomas rosinošs piemērs tam, kā miega trūkums ietekmē mūsu veselību kopumā," norāda miega speciāliste Dr. Sofija Bostoka izdevumam "Daily Mail". "Daudzi neapzinās, ka ikdienas rutīna un miega trūkums izjauc mūsu diennakts ritmus – 24 stundu ciklus, kas nosaka un regulē mūsu fizioloģiskos procesus."

Tomēr pozitīva ziņa ir tā, ka pēdējo desmitgažu laikā pieaug zināšanas un izpratne par miega nozīmi veselības un labklājības uzturēšanā. Pētījumi vienbalsīgi apstiprina, ka ilgstošs miega deficīts ievērojami palielina risku saslimt ar nopietnām slimībām, tostarp aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī 2. tipa cukura diabētu.

Hannai, kura simbolizē 45 gadus vecu sievieti 2050. gadā, šobrīd ir 20 gadi, un viņai jau tagad ir neveselīgi miega paradumi. Pēc 25 gadiem miega trūkums būs novedis pie tā, ka Hanna jutīsies pārāk nogurusi, lai regulāri vingrotu, kas galu galā izraisīs ievērojamu svara pieaugumu, īpaši vēdera apvidū.

Bez fiziskām aktivitātēm miega trūkums negatīvi ietekmēs arī Hannas hormonālo līdzsvaru. Tas traucēs leptīna un grelīna – hormonu, kas regulē izsalkuma un sāta sajūtu – darbībai. Samazināts leptīna līmenis, kas parasti palīdz uzturēt normālu ķermeņa svaru, kopā ar paaugstinātu grelīna līmeni, kas stimulē apetīti, veicinās pārēšanos, īpaši vakaros un naktī. Šī hormonālā disbalansa dēļ Hannai kļūs grūti kontrolēt savu ēšanas paradumus, radot tieksmi uz neveselīgām uzkodām un papildu kaloriju uzņemšanu.

Miega trūkums nopietni ietekmē hipokampu – nelielu, bet būtisku smadzeņu daļu, kas atbild par jaunu atmiņu veidošanu. Parasti miega laikā smadzenes veido savienojumus, kas palīdz apstrādāt un saglabāt jauno informāciju, izmantojot procesu, ko sauc par konsolidāciju. Šis process ļauj jaunapgūto informāciju efektīvi pārnest no īstermiņa uz ilgtermiņa atmiņu.

Miega režīms rada optimālus apstākļus konsolidācijai, samazinot ārējos traucējumus un ļaujot smadzenēm pilnvērtīgi atpūsties. Tas arī stimulē neirotransmiteru, ķīmisko vielu, kas ļauj neironiem savstarpēji sazināties, darbību. Neirotransmiteri ir būtiski smadzeņu informācijas plūsmas un atmiņu uzturēšanai.

Hannas hroniskais miega trūkums būtiski ierobežo šo procesu, radot negatīvas sekas gan viņas īstermiņa, gan ilgtermiņa atmiņai. Mazāks laiks savienojumu veidošanai nozīmē, ka Hanna kļūst aizmāršīga, grūtāk apgūst jaunas prasmes un saskaras ar problēmām, apstrādājot sarežģītu informāciju.

Nav nejaušība, ka nakts atpūtu dēvē par "skaistuma miegu" - tas ir būtisks, lai uzturētu ādas veselību un jauneklīgu izskatu. Miega laikā ķermenis ražo kolagēnu, kas ir svarīgākais ādas proteīns, atbildīgs par tās elastību, tvirtumu un gludumu. Kolagēns darbojas kā ādas "būvmateriāls", palīdzot atjaunot un aizsargāt ādu no ikdienas stresa un bojājumiem.

Hronisks miega trūkums traucē kolagēna veidošanos, kas savukārt samazina ādas spēju atgūties, padarot to nokarenu un izskatā vecu. Turklāt miega trūkuma laikā ķermenis izdala paaugstinātu daudzumu kortizola, kas pazīstams kā "stresa hormons". Paaugstināts kortizola līmenis izjauc ādas šūnu atjaunošanos un var veicināt iekaisumus, kas negatīvi ietekmē ādas tekstūru un toni.

Miega trūkums panāk arī noguruša izskata un sarkanus plakstiņus, tumšus lokus un grumbas zem acīm.

Hronisks miega trūkums ir nopietns riska faktors veselībai, kas var izraisīt paaugstinātu kortizola līmeni jeb tā saucamo "stresa hormonu". Kortizola pārmērīgā klātbūtne organismā ne tikai veicina stresu, bet arī ir cieši saistīta ar letālu sirds slimību attīstību.

Viens no pamanāmākajiem sirds slimību simptomiem, ko Hanna piedzīvo, ir pietūkušas potītes (edēma) – klasiska pazīme, kas norāda uz vāju asins cirkulāciju un šķidruma aizturi organismā. Sirds mazspēja pasliktina ķermeņa spēju izvadīt nātriju. Tā rezultātā nātrijs uzkrājas organismā un izraisa patoloģisku pietūkumu, kas vēl vairāk saasina veselības problēmas.

Miega trūkums Hannas dzīvē ir kļuvis par hronisku muguras un plecu sāpju galveno cēloni. Šīs sāpes ne tikai pasliktina viņas fizisko pašsajūtu, bet arī traucē aizmigt, tādējādi izraisot "apburto loku" – sāpes traucē miegu, bet miega trūkums pastiprina sāpes.

Miega zudums ir arī muskuļu atrofijas cēlonis, jo tas kavē hormonu ražošanu, kas iesaistīti muskuļu veidošanā un atjaunošanā. Ja šie hormoni netiek ražoti pietiekamā daudzumā, muskuļi nevar attīstīties vai saglabāt savu masu. Hannai, kura dzīvo fiziski neaktīvu ikdienu, ir radusies muskuļu atrofija, kas nozīmē, ka viņas rokas un kājas sarūk gan izmērā, gan formā.

Hronisks miega trūkums ir izraisījis, ka Hannai pakāpeniski sākas matu izkrišana jeb alopēcija, kas, ja netiek novērsta, var novest līdz pilnīgai plikpaurībai. Miega trūkums kavē asinsriti galvas ādā, traucējot matu folikulām saņemt būtiskas uzturvielas un skābekli, kas nepieciešams veselīgai matu augšanai. Šīs izmaiņas samazina matu stiprumu un veselību, veicinot matu izkrišanu un trauslumu.

Bez septiņu līdz deviņu stundu miega naktī, lai izvairītos no Hannas izskata, eksperti iesaka ievērot dažus veselīgus ieradumus. Viens no tiem ir katru dienu celties vienā un tajā pašā laikā, pat nedēļas nogalēs. Tāpat svarīgi ir veikt vismaz 150 minūtes mērenas fiziskās aktivitātes nedēļā vai 75 minūtes enerģiskāku vingrojumu, dzert daudz ūdens, izvēlēties ērtu un atbalstošu matraci, kā arī pavadīt pēc iespējas vairāk laika saules gaismā.

Hanna ir prognoze par to, kas var notikt vissliktākajā gadījumā. "Protams, viņa nepārstāv visus britus, taču šī modeļa radīšanas mērķis bija likt cilvēkiem rūpīgāk pārdomāt savu miega ieradumu ietekmi. Izmantojot šo vizuālo attēlu, cilvēkiem ir vieglāk saprast problēmu un tās galvenās pazīmes," sacīja Liza Ričardsa, uzņēmuma "Bensons" mārketinga direktore.