Piecas šī gada būtiskākās fitnesa tendences

Šī organizācija, kas dibināta 1954. gadā, ir veltīta sporta un vingrojumu zinātņu pētniecībai, izglītībai, lai veicinātu cilvēku labklājību un fizisko veiktspēju. Tajā apvienojušies ārsti, pētnieki, pedagogi, treneri, fizioterapeiti un citi veselības un sporta profesionāļi, kas šīs prognozes padara par īpaši par svarīgām un ietekmīgām.

Trendu apkopojums tiek publicēts katru gadu (jau kopš 2006. gada) un piesaista globālu interesi, lai uzzinātu, kur virzās fitnesa industrija.

ACSM tendenču topa mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem, veselības iestādēm un sporta klubiem attīstīties tajās jomās, kas ir visaktuālākās viņu klientiem. Šogad tehnoloģijas atkal ieņem galveno lomu, jo tās ļauj precīzi uzraudzīt svarīgākos veselības parametrus, savukārt treniņu aplikācijas, kas kļuva populāras Covid-19 pandēmijas laikā, turpina savu popularitātes "gājienu".

Valkājamās ierīces ar katru gadu kļūst arvien gudrākas. Lai gan tendence ir bijusi spēcīga jau vairākus gadus, šogad tā ierindojas pirmajā vietā. Tehnoloģijas fitnesa jomā ienāca 2016. gadā, 2018. gadā bija trešajā vietā, bet 2021. gadā – otrajā.

Pie nēsājamajām tehnoloģijām pieskaitāmi viedpulksteņi, fitnesa aproces, kas mēra miegu, menstruālā cikla dienas un sniegumu dažādos treniņos, kā arī sirdsdarbības monitori, lietotnes, kurās sekojam līdzi maltīšu kalorijām, noietajiem kilometriem un citiem parametriem. Ar mērķi iegūt atgriezenisko saiti par fiziskajām aktivitātēm un kopējiem veselības rādītājiem.

Tiesa, arī pandēmijas laikā radušās platformas un lietotnes, ņemot vērā ierobežojumus pulcēties treniņu zālēs, ir saglabājušās. Patiesībā – kļūst arvien populārākas. Salīdzinājumam: 2024. gadā tās ierindojas septītajā vietā, bet 2023. gadā – 20. vietā. Šīs lietotnes padara fitnesu pieejamāku un personalizētāku.

Kā rakstīts portālā "El Mundo America", arvien vairāk uzņēmēju tiek iedrošināti radīt dažādus projektus. Mīnusi šīm aplikācijām? Varbūt šī nav ideālā metode iesācējiem, kuriem nepieciešama pastāvīga treneru uzraudzība. Plusus var nosaukt daudz – sākot jau no atrunas "man nav laika trenēties".

Arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība fiziskās sagatavotības nozīmei vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai ne tikai uzlabotu fiziskās spējas, bet arī stiprinātu garīgo labsajūtu un kopējo dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc fitnesa programmu izstrāde gados vecākiem cilvēkiem saglabā savu vietu kā trešā lielākā tendence.

Vingrinājumi svara zaudēšanai reitingā paliek nemainīgi "stabili". Aptaukošanās "epidēmijas" ietekme uz veselības un fitnesa nozari ir acīmredzama. Tāpēc vingrinājumi cilvēkiem ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos ir ļoti svarīgi un populāri. Tieši tāpēc programmas, kas apvieno fiziskās aktivitātes ar veselīgiem uztura plāniem, turpina būt "trendā".

Visi jaunākie pētījumi un publikācijas uzsver spēka treniņu nozīmi. Pēc tam, kad 2024. gada aptaujā spēka treniņi nokritās līdz 17. vietai, tie atkal pakāpušies tendenču sarakstā, pateicoties nozīmīguma pierādījumiem. "Tradicionālie spēka treniņi, kas ir galvenais ACSM vingrošanas vadlīniju elements, ietver tādus aprīkojumus kā svari, hanteles un pretestības aprīkojums, koncentrējoties uz pareizu kustību un celšanas tehniku, lai uzlabotu vai uzturētu muskuļu stāvokli," precizē ACSM.

2018. gada Fiziskās aktivitātes vadlīnijās ieteikts pieaugušajiem vismaz divas reizes nedēļā veikt spēka treniņus, kas aptver visas galvenās muskuļu grupas.

Zemākās vietās ierindojās: augstas intensitātes intervāla treniņi jeb HIIT, datu vadīta treniņu tehnoloģija, vingrojumi garīgās veselības uzlabošanai, funkcionālie fitnesa treniņi un veselības un labsajūtas kouči.