Kas veselīgs ābolos jeb Apēd vienu 'jēpīti' dienā un neslimosi  (1)

Ābolus uzskata par vissenāk pazīstamajiem augļiem, un jau mūsu Eiropā dzīvojošie senči baudījuši mežābeļu sīvos augļus, kas izrādījušies varen veselīgi, ārstējot gremošanas problēmas, podagru un citas kaites. Pārsteidzoši, bet arheologi ir atraduši pierādījumus tam, ka āboli ir lietoti uzturā jau akmens laikmetā.

Izrādās 100 gramos ābolu (viens vidēji liels ābols) ir 5–35 miligrami C vitamīna, tāpat tas satur arī E vitamīnu un nedaudz B grupas vitamīnus. Tātad tie svarīgi, lai stiprinātu imunitāti.
"Āboli ir vieni no veselīgākajiem produktiem, tie ir šķiedrvielu un C vitamīna avots, un satur salīdzinoši maz kaloriju. Āboli satur daudz polifenolus, kas darbojas kā antioksidanti. Polifenoli visvairāk ir koncentrēti ābola miziņā, savukārt C vitamīns visvairāk ir atrodams tieši zem ābola mizas, tāpēc tos nevajadzētu mizot, bet gan ēst ar visu mizu," stāsta Madelāne.

Protams, tas ir ar noteikumu, ja āboli ir no pašu dārza vai arī bioloģiskajām saimniecībām, bet, ja augļi pirkti lielveikalā, tos vēlams tomēr nomizot, jo bieži vien miza ir apsmidzināta ar dažādām palīgvielām, lai ābols saglabātu savu izskatu visu ziemu.

"Āboli palīdz samazināt risku saslimšanai ar astmu, kataraktu, Alcheimera slimību, cukura diabētu un sirds - asinsvadu slimībām, kā arī samazina holesterīna līmeni asinīs un labvēlīgi ietekmē kaulu veselību," stāsta uztura speciāliste. Tas viss tāpēc, ka ābolos ir visai daudz pektīna un celulozes. Pateicoties pektīnam, āboli var palīdzēt mazināt paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, tāpat pektīns un celuloze palīdz gremošanas procesos, kā arī saista organismam nevēlamās vielas un palīdz tās izvadīt.

Tāpat ābols satur daudz balastvielu, kas palīdz regulēt vēdera izeju. "Ne tikai - pētījumi rāda, ka āboli spēj samazināt risku saslimšanai ar dažādiem vēža veidiem (plaušu, krūts, prostatas, resnās zarnas un žultspūšļa vēzi). Āboli palīdzēs arī cīņā ar lieko svaru, jo ābolos atrodamās šķiedrvielas samazinās apetīti, ātrāk radot sāta sajūtu."

Noteikti nedrīkst aizmirst, ka ābols ir vērtīgs minerālvielu avots - 100 gramos ābolu ir arī 100–180 miligramu kālija un citas minerālvielas, piemēram, fosfors, kalcijs, magnijs, dzelzs. Minerālvielas ir cilvēka uztura neaizstājama sastāvdaļa, jo tās nepieciešamas organisma dzīvības procesiem. Turklāt tās saglabājas arī termiski apstrādātos ābolos, no kuriem gan būs zuduši vitamīni. "Sagatavoti ziemai, āboli būs veselīgi, tos ilgi glabājot gan var zust C vitamīns, tomēr salīdzinājumā ar importētiem āboliem, pašu audzētie āboli būs vērtīgāki. Kas attiecas uz sulām - karsēšanas laikā zūd C vitamīns, un var mazināties polifenolu daudzums. Tomēr ābolu sula būs daudz labāka izvēle nekā limonāde," uzsver Santa Madelāne.

Āboli ir lielisks našķis arī diabēta slimniekiem, jo tajos esošās balastvielas palīdz pret strauju cukura līmeņa celšanos pēc ēšanas. Tomēr jāņem vērā ābolos esošais ogļhidrātu daudzums, tāpēc diabēta pacientiem ar to ēšanu tomēr nevajadzētu pārspīlēt. Tomēr visiem citiem ābols būs lielisks našķis, kas sniegs arī enerģiju.

Ābolos esošā ābolskābe palīdz mazināt urīnskābes līmeni asinīs, tāpēc āboli uzturā jāiekļauj reimatisma un podagras slimniekiem.

Un neaizmirsti, ka veselīgs ir ne tikai ābola mīkstums, bet arī sēkliņas - četras ābolu sēklas satur joda dienas devu. Savukārt kaltētie āboli ir lieliski čipsu, konfekšu un citu našķu aizstājēji, un ar tiem var mieloties, neuztraucoties par pieņemšanos svarā.

Protams, kas par daudz, tas par skādi - liels daudzums apēstu ābolu var izraisīt vēdera uzpūšanos, brīdina uztura speciāliste.

Tomēr angliski runājošās valstīs jau 200 gadu pazīstams teiciens "An apple a day keeps the doctor away" ("Viens ābols dienā, un ārsts nebūs vajadzīgs"), kas gan varētu būt pārspīlēts, bet sava daļa patiesības tajā noteikti ir, tāpēc piedāvājam arī dažas gardas receptes, lai tu jau šodien varētu apēst vajadzīgo ābolu devu.

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk