Veikalos un tirgos jau labu laiku nopērkamas gardās sārtvaidzes zemenes, arī Latvijā augušas ogas, kas gan nogatavojušās siltumnīcā. "Rutks" noskaidroja, ko vērtīgu sevī slēpj spilgti sārtās ogas un kā tās var līdzēt veselībai.
Turpinot par zemenēm un sirds veselību, jāpiebilst, ka šajās krāšņajās ogās ir daudz magnija un kālija, kas organismā gādā par asinsspiediena normalizēšanu un, kā zināms, paaugstināts asinsspiediens ir viens no galvenajiem sirds slimību attīstības riska faktoriem. Zemenes, pateicoties tajā esošajam bioloģiski aktīvo vielu kokteilim, arī palīdz uzlabot vielmaiņu un neļauj uzkrāties organismā holesterīnam.
Skaistās ogas ir bagātīgs C vitamīna avots. Notiesājot 100 gramus sārto ogu, nodrošināsi sevi ar 98 procentiem diennaktī nepieciešamās C vitamīna devas. Piemet vēl vienu ogu un nepieciešamā C vitamīna deva saņemta! Interesanti, ka astoņās vidēja lieluma ogās ir pat vairāk C vitamīna nekā vienā apelsīnā.
Antioksidantiem bagātīgāko ogu topā zemenes ierindojas godpilnajā ceturtajā vietā. Antioksidanti, kā zināms, ir bioloģiski aktīvas vielas, tostarp vitamīni, minerālvielas un fermenti, kas spēj iznīcināt kaitīgos brīvos radikāļus, kuru daudzums organismā pieaug apkārtējās vides piesārņojuma, neveselīga uztura, ultravioleto staru, jonizējošās radiācijas, cigarešu dūmu, fiziskās pārpūles, stresa un citu nelabvēlīgu faktoru ietekmē. Tie izraisa šūnu bojājumu, vājinot imūnsistēmu un veicinot infekciju, un dažādu slimību attīstīšanos. Tātad, iznīcinot brīvos radikāļus, antioksidanti uzlabo imunitāti, mazina vēža un dažādu infekciju attīstības risku.
Jau minētais C vitamīns, kurš zemenēs ir bagātīgā daudzumā, ir spēcīgs antioksidants. Zemenēs atrodama arī elagskābe, kas, kā liecina pētījumi, palīdz pasargāt no ādas, urīnpūšļa, plaušu, barības vada un krūts vēža, jo tai piemīt antioksidatīva iedarbība, kā arī spēja deaktivizēt kancerogēnas vielas un kavēt vēža šūnu augšanu.
Zemenes ir arī labs šķiedrvielu avots. Visvairāk šķiedrvielu ir zemeņu sēkliņās, kas klāj ogas. Šķiedrvielas, kas gremošanas traktā nesadalās, uzņemtas pietiekamā daudzumā veicina sagremotā ēdiena masas virzīšanos pa zarnām, novēršot aizcietējumu veidošanos. Tās arī kavē cukuru un tauku uzsūkšanos, mazinot holesterīna izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās un aterosklerozes attīstību. Turklāt šķiedrvielas arīdzan palīdz gādāt par slaido līniju, jo piesaista ūdeni un gremošanas traktā uzbriest, nodrošinot sāta sajūtu ilgam laikam.
Ēdot gardās ogas, uzņemam arī dzelzi un kalciju – apēdot 100 gramus ogu, gan iespējams uzņemt vien 2 procentus no diennaktī organismam nepieciešamās šo elementu devas.
Raksta tapšanā izmantota informācija no "WebMd.com", "Fatsecret.com" un "Fitday.com".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
