Pieņemšanās svarā un redzes problēmas: kādas sekas var radīt regulārs miega trūkums

Lai ķermenis spētu funkcionēt, regulārs un pietiekams miegs nepieciešams tikpat ļoti, cik gaiss un pārtika. Izplatīts ir uzskats, ka astoņas stundas ir optimālais laiks, cik cilvēkam vajadzētu diennakts laikā gulēt, taču patiesībā viss ir atkarīgs no vecuma.

ASV Nacionālais miega fonds secinājis, ka pieaugušam cilvēkam vecumā no 18 līdz 64 gadiem vajadzētu gulēt no septiņām līdz deviņām stundām, bet tiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, jāguļ no septiņām līdz astoņām stundām. Visvairāk vajadzētu gulēt jaundzimušajiem (ieteicams 14-17 stundas), nedaudz mazāk var gulēt zīdaiņi (11-15 stundas), pirmsskolas vecuma bērniem rekomendē gulēt 10-13 stundas, bet skolas vecuma bērniem un tīņiem jāguļ 8-11 stundas. Plašāk par pētījumu lasi šeit.

Ja diennaktī miera pozā cilvēks atrodas tikai pāris stundas, cer izlīdzēties ar kafiju vai citādi stimulēt organismu būt nomodā ilgāku laiku, rezultāts var būt visai bēdīgs. Miegs nodrošina organisma miera stāvokli, kurā ķermenis atjaunojas un sagatavojas jaunai dienai.

Miega laikā smadzenēs tiek apstrādāta dienas laikā uzņemtā informācija, tiek veidotas atmiņas, kā arī fiziskais ķermenis atgūst spēkus. Ja šis process netiek regulāri "apmierināts", smadzenes dienas laikā nespēj pildīt nepieciešamās funkcijas visaugstākajā līmenī. Cilvēkam var sākties koncentrācijas problēmas, zust koordinācijas spēja un palielināties dažādu negadījumu risku iespējamība, piemēram, vadot automašīnu.

Tāpat miega trūkums var veicināt arī nestabilu emocionālo stāvokli – garastāvokļa svārstības kļūst par ikdienu, radot negatīvas sekas arī savstarpējā komunikācijā ar apkārtējiem. Jau smagākā stadijā miega trūkums var izpausties halucinācijās, depresijā un domās par pašnāvību, kā arī tas var palielināt risku ciest no dažādiem garīga rakstura traucējumiem, piemēram, demences vai Alcheimera slimības.

Ja neguli pietiekami, tavs ķermenis kļūs novājinātāks, kas nekādā ziņā nepalīdz cīņā ar baciļiem. Tas, protams, nozīmē – saslimsi arvien biežāk un slimosi ilgstošāk nekā citi. Miega laikā cilvēka organismā veidojas citokīni jeb neiroimūnās molekulas, kas iedarbina imūnsistēmas atbildes reakciju pret vīrusu infekciju.

Ja esam pietiekami atpūtušies, mūsu ķermenis spēj regulēt ādas temperatūras svārstības. Ja cilvēks cieš no miega trūkuma (un bieži pietiek ar vienu bezmiega nakti), šī funkcija ir apgrūtināta – plaukstas kļūst ievērojami vēsākas, bet pēdas – siltākas. Tāpat arī ķermenim ir daudz grūtāk pielāgoties siltuma zudumam vēsu un šķietami patīkamu temperatūru dēļ. Tas rada drebuļus un sajūtu, ka tev salst.

Protams, primāri pieņemšanās svarā ir saistāma ar nepareizu uzturu un minimālām fiziskajām aktivitātēm, taču arī miega trūkums var manāmi ietekmēt tavu ārējo izskatu un veselību kopumā. Miegs ietekmē divu hormonu – grelīna un leptīna līmeni, kas attiecīgi organisma "motoriņā" atbild par bada un sāta sajūtu.

Ja miera periods ikdienā ir ļoti īss, ķermenī palielinās grelīna un samazinās leptīna līmenis, radot pastiprinātu vēlmi pēc ēdiena. Ar šo hormonu līmeņu svārstībām ir skaidrojamas situācijas, kāpēc naktī gribas našķoties, taču nevar aizmirst, ka miega trūkums cilvēkam var likt justies pārāk nogurušam, lai pievērstos arī fiziskām aktivitātēm.

"Healthline" raksta, ka miega trūkums palielina arī insulīna izdalīšanos pēc ēšanas - aizkuņģa dziedzera radīto hormonu, kas atbild par cukura līmeni asinīs. Tā rezultātā var palielināties ķermeņa tauku procents, kā arī, piemēram, diabēta risks.

Kā minēts iepriekš, miega trūkums nereti izraisa koncentrēšanās problēmas, kā arī liek nemitīgi liek justies nogurušam, taču tā ir tikai "redzamā daļa". Nepietiekams miegs rezultējas arī redzes problēmās un traucējumos, jo noguris ir viss organisms – tai skaitā arī acis. Cilvēkam samazinās spēja kontrolēt savus muskuļus, ko var attiecināt arī uz redzi.

Tāpat negulētas naktis nozīmē arī vairāk krunciņu ap acīm un izteiktākus zilos lokus zem tām. "Miega trūkums izjauc hormonālo līdzsvaru un paaugstina estrogēna līmeni," stāsta dermatoloģe un grāmatas "Skin Rules" autore Debra Džalimana. Neizguļoties vari sagaidīt ne vien vairāk izsitumu, bet arī pēc ilgāka perioda konstatēt, ka āda novecojas.

"Healthline" min, ka cilvēkiem, kuri guļ mazāk par piecām stundām diennaktī, ar laiku var paaugstināties asinsspiediens, kā rezultātā arī palielinās dažādu slimību risks. Tavs organisms strādā visu diennakti bez pārtraukumiem, un, ja neatpūties un pietiekami neizgulies, arī tava kardiovaskulārā sistēma nevarēs atpūsties.

Pirmajā miega fāzē sirdsdarbība palēninās un asinsspiediens samazinās. Pēc tam šie rādītāji mainās atkarībā no tā, ko cilvēks sapņo. Šīs pārmaiņas uzlabo sirds un asinsvadu veselību.