Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Santa Ašmane norāda, ka īpaši šo laika maiņu izjūt mazie bērni, kuriem ir noteikts nepieciešamais miega daudzums, cilvēki pusaudžu vecumā, kā arī pieaugušie ar hormonālām svārstībām, daudz mazāk jūtīgi ir vecāka gadagājuma cilvēki: "Laika maiņa viennozīmīgi ietekmē cilvēku pašsajūtu, lai arī tā ir tikai viena stunda. Par laimi, daba tā ir iekārtojusi, ka bioloģiskajam pulkstenim ir laba pielāgošanās spēja – vienas divu dienu laikā cilvēka iekšējais ritms piemērojas izmaiņām, tomēr jūtīgākajiem tas var prasīt pat nedēļu – tā ir miegainība dienas laikā, grūtības koncentrēties, pētījumos parādās, ka pieaug sūdzības par galvassāpēm, kuņģa zarnu trakta traucējumiem – sliktu dūšu, apetītes zudumu u. tml."
Dr. Ašmane uzsver, ka svarīgi ir laicīgi noskaņoties gaidāmajām izmaiņām tieši tāpat, kā tad, kad mēs dodamies atvaļinājumā uz zemēm, kas atrodas citā laika joslā: "Svarīgs ir psiholoģiskais noskaņojums. Problēma ir tajā, ka mums bieži nav skaidrs, kāpēc mehāniski pēkšņi notiek šāda iejaukšanās, bet ir pierādīts, ka cilvēks daudz labāk piemērojas apstākļiem tad, kad saprot skaidru pamatojumu tam, kāpēc tas tiek darīts, piemēram, mēs tik daudz neanalizējam un nesūdzamies par laika zonas maiņu, kad dodamies atvaļinājumā un arī saskaramies ar stundu nobīdi."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
