Cilvēki aptuveni trešdaļu dzīves pavada guļot. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Tomēr ne visiem tas izdodas. Miega traucējumi ir problēma, par ko mūsdienās runā arvien biežāk. Tāpat pēdējos gados nereti runā arī par miega higiēnu, tomēr daudzi joprojām nesaprot, kas tā īsti ir un vai tā vispār vajadzīga. Kāpēc cilvēkam nepieciešams miegs, kas to traucē un kā to uzlabot ir jautājumi, ko raidījumā ""Viņa" skaidro" pārrunājām ar Rīgas Stradiņa universitātes Miega laboratorijas vadītāju Juri Svažu.
Modernais dzīves ritms, stress, liekais svars un dažādas slimības ir tikai daži no iemesliem, kas var ietekmēt miega kvalitāti un daudzumu cilvēka dzīvē. Lai arī ļoti bieži sliktu miegu saista tieši ar emocionāla rakstura pārdzīvojumiem, daudz grūtāk klājas cilvēkiem, kam tas ir saistīts ar fizisko veselību. Kā norāda speciālists, miega apnoja ir hroniska slimība, kas ilgtermiņā var radīt ne tikai nogurumu, bet arī veicināt citu slimību attīstību. Ļoti bieži miega apnoju veicina liekais svars, bet atbrīvošanās no tā nebūt nav vienkārša. Īpaši gadījumos, kad tā dēļ attīstījušās citas slimības. Tāpat, kļūstot vecākam, cilvēkam atgūt veselīgu svaru ir arvien sarežģītāk.
Svaža stāsta, ka nav līdz galam izpētīts, kāpēc cilvēki guļ, bet nevar apšaubīt to, ka miegs cilvēkam ir ļoti nepieciešams. Katrai no miega fāzēm ir savs uzdevums – ātrā miega fāzē atpūšas cilvēka ķermenis un tas ir saistīts ar cilvēka spēju iegaumēt, mācīties un atcerēties, bet dziļajā miegā smadzenes atpūšas. Ātrā miega laikā cilvēks redz sapņus, un no tā ir vieglāk pamosties. Parasti dziļās miega fāzes vērojamas nakts pirmajā pusē, bet ātrais miegs – no rīta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
