Miegainība dienas laikā nereti tiek saistīta ar miega traucējumiem, taču vēlme dienas vidū uz mirkli nosnausties var būt arī cilvēkiem, kuriem nav problēmu iemigt un kuri naktī guļ nepieciešamās astoņas deviņas stundas.
Portālā "Sleep Foundation" skaidrots, ka diendusu var iedalīt trīs dažādās grupās:
- Plānotā – kad cilvēks apzināti nolemj doties gulēt diendusu, jau pirms viņš ir kļuvis miegains. Šādu plānotu snaudu parasti piekopj cilvēki, kas zina, ka šodien kādu iemeslu dēļ viņi dosies gulēt vēlāk nekā parasti,
- Neparedzētā – kad tevi gluži kā negaidīts vilnis dienas vidū pāršalc miegs, kā rezultātā tu nespēj koncentrēties darāmajiem darbiem,
- Ierastā – kad snauda dienas vidū ir kļuvusi par rituālu, ko cilvēks piekopj gandrīz katru dienu, noteiktā laikā. Labs piemērs ir bērni, kas dzīves pirmajos gados dodas gulēt pusdienlaiku vienā un tajā pašā laikā.
"Desert News" atklāj, ka aptuveni 32 procenti amerikāņu ikdienā nolemj kaut uz mirkli ļauties miegam, neatkarīgi no tā, vai tas ir plānots, neparedzēts vai ierasts atpūtas mirklis viņu ikdienas darba dzīvē. Šāda 20 līdz 30 minūšu snauda dienas vidū var ļaut tev ne tikai atgūt enerģiju, bet sniedz vēl daudz citas priekšrocības. Lūk dažas no tām!
Ceļ produktivitāti un palielina modrību
Ir cilvēki, kas brīdī, kad viņus darba dienas vidū nomāc miegs, steigšus ķeras pie kafijas krūzes, iziet svaigā gaisā vai apēd ko saldu, taču arī vecā labā metode – vienkārši uz brīdi ļauties miegam – var nenākt par ļaunu, jo tā, piemēram, palīdz palielināt produktivitāti un modrību, minēts portālā "Huff Post".
Pēc diendusas cilvēks var justies vēl nedaudz miegains, viņu var pārņemt slinkums un vēlme pagulēt ilgāk, taču jau pēc pāris minūtēm viss mainās un ātri vien var sajust enerģijas uzplūdumu, kas palīdz labāk koncentrēties darāmajam darbam. To pierāda arī "NASA" veiktais pētījums, kura laikā tika atklāts, ka pēc 40 minūšu snaudas manāmi uzlabojas astronautu modrība, salīdzinot ar tiem, kas nav gulējuši diendusu. Savukārt Hārvardas medicīnas skola ir pierādījusi, ka, lai palielinātu produktivitāti un modrību pietiek arī ar 20 minūtēm miega.
Turpretim tiem, kas nelielas snaudas vietā dienas vidū labāk izvēlas izdzert krūzi kafijas, jāzina, ka 1995. gadā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka pēc snaudas augsts enerģijas līmenis, možums un palielināta produktivitāte saglabājas ilgāk, nekā uzņemot kofeīnu.
Uzlabo atmiņu un spēju apstrādāt informāciju
Šī ir laba ziņa visām tām, kas mācās un studē, un arī tām, kas cenšas to apvienot ar darbu. Skolā ik dienas mūsu smadzenes uzņem lielu daudzumu informācijas. Tas, lielākoties, mums ir skaidrs tikai tad, kad seko kāds pārbaudes darbs vai eksāmens.
Katram ir sava metode, kā pēc veiksmīgāk sagatavoties pārbaudījumam un atcerēties nepieciešamo informāciju, lai to uzrakstītu pēc iespējas labāk. Iespējams, esi viena no tām, kas atstāj mācīšanās procesu uz pēdējo brīdi un nakti pirms eksāmena atsakies no miega, lai paspētu apgūt visu nepieciešamo.
Kaut sākumā tā varētu šķist laba doma, tā nebūt nav. Taču dažkārt laika trūkuma dēļ tev nav citas izvēles. Ja esi nonākusi šādā dzīves situācijā, tad zini – kaut vai stunda miega var palīdzēt tavām smadzenēm apkopot iegūto informāciju, kā rezultātā tu to labāk spēsi atcerēties, minēts portālā "Mental Floss".
To pierāda arī 2010. gadā veiktais pētījums, kurā tika atklāts, ka snauda var uzlabot atmiņas procesus, sevišķi asociatīvo atmiņu (spēju atcerēties saikni starp nesaistītiem priekšmetiem). Pētījuma laikā tā dalībniekiem pusnaktī tika iedots informatīvs materiāls, ko viņiem vajadzēja apgūt un atcerēties. Pēcāk viņi tika sadalīti divās grupās – tie, kas pirms atmiņas pārbaudes atvēlēja 90 minūtes miegam, un tie, kas bija nomodā visu nakti. Aptuveni pulksten 16.30 tie pētījuma dalībnieki, kuri nakts laikā uz mirkli nosnaudās, iepriekš sniegto informāciju spēja atstāstīt daudz precīzāk nekā tie, kas bija nomodā visu nakti.
Uzlabo fiziskās spējas
Diendusa var uzlabot ne tikai tavas prāta spējas un atmiņu, bet arī fizisko sniegumu. 2007. gadā veiktā pētījumā, kas tika publicēts "Journal of Sports Science", savā starpā tika salīdzināti 10 veseli vīrieši. Pieci no viņiem pirms sprinta skrējiena tika aicināti 30 minūtes nosnausties, bet otra puse nē. Pētījuma laikā pierādījās, ka tie vīrieši, kas pirms skrējiena ļāvās snaudai, uzrādīja augstākus rezultātus.
Līdz ar to pētnieki ir pārliecināti, ka diendusa uzlabo ne tikai mentālo, bet arī fizisko sniegumu. Viņi pat uzskata, ka snauda dienas laikā var būt viens no veidiem, kā sacensību laikā, kad sportistu miegs stresa vai kādu citu iemeslu dēļ nereti ir traucēts, var uzlabot viņu sniegumu.
Kā zināms miega laikā cilvēka ķermenis atgūst spēkus un muskuļi atjaunojas. Kaut šķiet, ka 30 minūtes nav pietiekoši, lai to izdarītu, šis pētījums pierāda, ka arī ar tik īsu laika posmu pietiek, lai ķermenis atgūtu kaut daļu pazaudētās enerģijas, spēka un modrības.
Uzlabo imūnsistēmu
Miegs ir viens no labākajiem veidiem kā relaksēties, atpūsties un atbrīvoties no stresa, kā rezultātā uzlabojas cilvēka imūnsistēma un samazinās sirdslēkmes risks, rakstīts portālos "Live strong" un "Mental Floss". Kā minēts Amerikas Nacionālā miega fonda (The National Sleep Foundation) mājaslapā – snaudu var pielīdzināt īsam atvaļinājumam, kura laikā cilvēks atbrīvojas no darbā un ikdienas dzīvē sakrātā stresa, var gūt atslodzi no pienākumiem un nodoties mieram.
Snaudas pozitīvo ietekmi uz veselību pierāda arī 2019. gada septembrī portālā "Heart" publicētais pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 36000 cilvēku. Pētījumā atklājās, ka tie, kas vienu vai divas reizes nedēļā atļāvās dienas laikā pagulēt pusdienlaiku, ir pakļauti mazākai iespējai saskarties ar sirdslēkmi. Arī tas ir saistīts ar iespēju biežāk atbrīvoties no stresa un relaksēties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
