Turpinājumā, iedvesmojoties no portāliem ''Insider'', ''Good Housekeping'' un ''Web Md'', iepazīstinām ar vienkāršiem un ikdienišķiem veidiem, kā vari stiprināt savu imūnsistēmu, ievērojot Veselības ministrijas ieteikumu palikt mājās.
- Šajā rakstā iepazīsties ar dažādiem populāriem faktiem un mītiem par imūnsistēmu.
Atmet smēķēšanu
''Smēķēšana palielina infekciju attīstības risku, iznīcinot mūsu asinsritē esošās antivielas,'' atklāj funkcionālās medicīnas ārste Liza Bellere. Antivielas ir imūnsistēmas saražotās olbaltumvielas, kas palīdz apkarot svešās infekcijas. ''Tāpat smēķēšana bojā mūsu plaušu spēju tikt galā ar infekcijām, kā arī iznīcina plaušu audus,'' papildina speciāliste.
Uzņem pietiekami daudz vitamīnu
Iemesls, kāpēc daudzi no vitamīniem palīdz uzturēt spēcīgu imūnsistēmu, ir – tie ir arī antioksidanti. Savukārt antioksidanti palīdz mazināt brīvo radikāļu iedarbību, kas ir kaitīgas ķīmiskās vielas. Tās kaitē veselajām šūnām un ģenētiskajam materiālam, tādējādi organisms kļūst pielaidīgāks pret dažādiem vīrusiem. Antioksidanti neitralizē brīvo radikāļu nodarīto kaitējumu un palīdz mūsu imūnsistēmai novērst, ārstēt un nomākt vīrusu darbību.
Rakstos zemāk vari lasīt plašāk par vitamīniem un to svarīgumu:
Ēd olbaltumvielas un uzņem prebiotiskās vielas
- Te iepazīsties ar pazīmēm, kas var liecināt par olbaltumvielu trūkumu.
Tāpat olbaltumvielas satur lielu daudzumu cinka – minerālvielu, kas palīdz organismam saražot baltās asins šūnas, kas savukārt cīnās ar infekcijām. Produkti, kas satur daudz olbaltumvielu, ir jūras veltes, vista, tītars, olas un pupiņas.
Ne mazāk svarīgi ir pietiekamā daudzumā uzņemt prebiotiskās vielas, kas atrodamas tādos pārtikas produktos kā sīpoli, ķiploki, banāni un sparģeļi. Šīs vielas palīdz uzturēt līdzsvarotu zarnu mikrobiomu, kas ir būtisks imūnsistēmas funkcionēšanas spēlētājs. Prebiotiskās vielas palielina ''labo baktēriju'' daudzumu zarnās, kas savukārt izraisa pretiekaisuma citokīnu ražošanu, kas palīdz imūnsistēmai darboties pilnvērtīgi.
Izgulies un izkusties
Šis iekaisums var radīt papildus stresu imūnsistēmai, padarot to mazāk efektīvu cīņā pret vīrusu vai baktēriju infekcijām. Lai arī nepieciešamais miega daudzums ir ļoti individuāls, lielākajai daļai pieaugušo ieteicams katru nakti gulēt no septiņām līdz astoņām stundām.
- Šeit vari iepazīties ar ikdienišķiem paradumiem, kas var kaitēt miega kvalitātei.
Tāpat ir pierādīts, ka fizisko aktivitāšu uzsākšana un uzturēšana palīdz stiprināt imūnsistēmu. 2019. gadā veiktais pētījums rāda – sportam ir daudz priekšrocību, tostarp iekaisumu samazināšana un imūnās regulācijas uzlabošana, kas var aizkavēt novecošanās negatīvo ietekmi. Pētījumā arī atklājās, ka mērena fiziskā slodze var samazināt saslimšanas risku. Tāpat regulāra izkustēšanās palīdzēs uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, saražot laimes hormonus un uzlabot miega kvalitāti.
Mēģini samazināt stresu un mazgā rokas
Tāpat stress laika gaitā palielina ķermeņa saražotā hormona kortizola daudzumu, kas var samazināt organisma balto šūnu skaitu, kas savukārt palīdz apkarot dažādās infekcijas. Kas var palīdzēt mazināt stresu? Pietiekams miega daudzums, fiziskās aktivitātes, laiks sev, sarunas ar tuviniekiem, meditācija un citas aktivitātes.
Tāpat svarīgi atcerēties, ka regulāra roku mazgāšana ir viens no labākajiem veidiem, kā novērst vīrusu un baktēriju infekcijas. Tas gluži neuzlabos imūnsistēmu, bet palīdzēs to aizsargāt. ''Rokas nepieciešams mazgāt pirms un pēc jebkuras imūnsistēmai riskantas darbības, piemēram, ēdiena gatavošanas, slima tuvinieka kopšanas, brūces apkopšanas vai tad, kad tev ir aktīva saaukstēšanās, šķavas, klepus vai iesnas,'' skaidro Bellere.