Kāpēc fiziskās slodzes laikā parādās sāpes krūtīs un kā rīkoties

Sirdstrieka fiziskās slodzes laikā ir iespējama, bet ne bieži, skaidrots portālā ''The Healthy''. Arī sirdslēkmes risks nebūt nenozīmē, ka tev vairs nevajadzētu vingrot (protams, ja vien ārsts nav stingri ierobežojis tavu slodzi). Patiesībā regulāra fiziskā slodze ir viena no labākajiem veidiem, kā samazināt jebkādu sirds slimību risku. Tiesa, paturi prātā, ka spēcīgas sāpes krūtīs fiziskās slodzes laikā nav normāla parādība, un dažos gadījumos to novērošana prasa nekavējošu medicīniskās palīdzības meklēšanu.

''Ja jūti smagumu vai sāpes krūtīs, kas rodas fiziskās slodzes laikā un izzīd, pārtraucot šo slodzi, tev pēc iespējas drīzāk vēlams sazināties ar savu ārstu, jo sāpes var liecināt par koronāro artēriju slimību vai sirdstrieku,'' skaidro Dženifera Heita, medicīnas zinātņu doktore, kritiskās aprūpes kardioloģe, asociētā profesore medicīnā Kolumbijas universitātē. Sāpes krūtīs, kuras izraisa sirdsdarbība, var radīt spiedošu sajūtu, kas līdzinās smagumam, kuru savukārt varētu raksturot kā ziloni, kurš sēž uz krūtīm, viņa papildina.

Citi sirdslēkmes simptomi ir sāpes un spiediens, kas var parādīties kreisajā rokā vai kaklā un žoklī, kā arī slikta dūša, vemšana, reibonis vai sirdsklauves. Paturi gan prātā, ka sirdstriekas simptomi sievietēm mēdz būt dažādi, un to starpā var būt arī nogurums, žokļa vai muguras sāpes un citi ar sāpēm krūtīs nesaistīti simptomi.

Tā kā sirdslēkme ir dzīvībai bīstama, ir svarīgi savu ārstu informēt par visiem simptomiem, kurus fiziskās slodzes laikā jūti krūtīs. Kāpēc vēl tas ir svarīgi? Tikai tā ir iespējams sirdslēkmi savlaicīgi novērst vai diagnosticēt kādu citu kaiti.

Tiesa, nav nekas neparasts, ka fiziskas slodzes laikā tu jūti nelielas sāpes krūtīs, sasprindzinājumu vai diskomfortu, kas nav saistīts ar novirzēm no normālas sirdsdarbības, skaidro Džims Liū, medicīnas zinātņu doktors, kardiologs, Ohaio štata universitātes Veksnera medicīnas centra kardiovaskulārās medicīnas doktors. Turpinājumā daži iespējamie ar fizisko slodzi saistīti sāpju cēloņi krūtīs, kas nav sirdstrieka.

Ārstēšana: ja tev ir diagnosticēta astma, konsultējies ar savu ārstu par to, kā lietot inhalatoru pirms un/vai pēc treniņa, iesaka kardioloģe. Ja tev nekad nav bijusi astma, fiziskās slodzes izraisītā astma var attīstīties ikvienam un jebkurā vecumā, kā arī tā var būt neatkarīga no parastās astmas. Arī šajā gadījumā nebūs labāka risinājuma par konsultāciju ar ārstu.

Daži cilvēki, it īpaši tie, kas nesen sākuši sportot, var būt pārsteigti par to, cik apgrūtinoša sajūta rodas, smagi elpojot. Piemēram, ja tu tikko esi pieveikusi augstas intensitātes skrējienu pa stāvāku virsmu, mēģinot atvilkt elpu, dažas minūtes tu varētu izjust sāpes un sasprindzinājumu krūšu rajonā. ''Kad cilvēki vingro, ķermeņa augšdaļas kustības un dziļāka elpošana izraisa ribu kaula un muskuļu izstiepšanos,'' skaidro Dr. Liū. Tāpat arī smaga elpošana aukstā gaisā, piemēram, ziemā skrienot ārā, var izraisīt sāpes vai diskomfortu krūtīs.

Ārstēšana: nepatīkamās sajūtas varētu mazināt neliela atpūta treniņa laikā, kuras laikā elpošana normalizējas. Ja arī pauzīte nepalīdz, konsultējies ar ārstu par citiem iespējamajiem sāpju avotiem.

Ārstēšana: parasti šādi savainojumi nav ļoti nopietni – tie ir vieglas formas, līdz ar to atpūta ir labākais līdzeklis, kā atbrīvoties no muskuļu sastiepumiem, sasprindzinājumiem, iesaka Dr. Liū. Ja muskuļi ir uztūkuši, var līdzēt ledus iepakojuma uzlikšana sāpošajai vietai, kā arī pretsāpju līdzekļi, ja sāpes ir lielākas. Tiesa, ja nekas pāris dienu laikā nav mainījies, labāk meklē medicīnisko palīdzību.

Ārstēšana: ja esi saaukstējusies un sāpes krūtīs ir nelielas, pat nebūtiskas, tas, visticamāk, vēstī par to, ka tavs ķermenis nav pietiekami atguvies. Bet, ja sāpes pastiprinās vai elpošana kļūst arvien grūtāka, nekavējoties meklē medicīnisko palīdzību, lai izvairītos no nopietnākām infekciju slimībām vai kādas saslimšanas smagajām komplikācijām, mudina Dr. Liū.

Ārstēšana: nobrāzumiem ar laiku un atpūtas palīdzību vajadzētu sadziedēties pašiem. Bet, ja tev ir aizdomas par ribu lūzumu vai dislokāciju, visticamāk, tev būs nepieciešami rentgena izmeklējumi, lai noteiktu bojājumu apmēru un lemtu par tālāko ārstēšanu, stāsta Dr. Liū. Šādu aizdomu gadījumā zvans ārstam ir obligāts.

Ārstēšana: lielākajā daļā gadījumu šis iekaisums izzūd pats no sevis, un ārstēšana ir paredzēta vien sāpju mazināšanai atveseļošanās procesā, skaidro Dr. Heita. Tiesa, arī šajā gadījumā nevajag pārbaudīt, kāds ir tavs sāpju slieksnis, bet gan labāk konsultēties ar ārstu.

Ārstēšana: lielākajai daļai cilvēku, kas cieš no skābes refluksa vai GERS, zina, kas to izraisa. Līdzēt varētu izvairīšanās no maltītes pirms treniņa. Tāpat dodies pie ārsta, lai noskaidrotu, kādas citas izmaiņas dzīvesveidā vai kādi medikamenti tev ir nepieciešami, lai mazinātu sāpes un citus simptomus.

Ārstēšana: stenokardijas radītās sāpes krūtīs var nevēstīt par sirdslēkmi, bet tas var būt signāls, ka sirdslēkme nav tālu, līdz ar to šīs sāpes būtu jāuztver nopietni. ''Tas parasti ir saistīts ar koronāro artēriju slimības simptomiem, piemēram, hipertensiju, augstu holesterīna līmeni, cukura diabētu, smēķēšanu, un tas var liecināt par nopietnu sirds slimību,'' uzsver Dr. Liū. Parasti ārsts nozīmē stresa testu vai sirds katetrizāciju, lai atrastu stenokardijas cēloni.