Smieklīgi tikai filmās – mēnessērdzība potenciāli bīstama gan pašam, gan apkārtējiem

Šoreiz esam uzrunājuši lasītājus, vaicājot pēc viņu pieredzes ar staigāšanu miegā, un kopā ar "Veselības centra 4" preventīvās medicīnas klīnikas "Anti-Aging Institute" personīgās izaugsmes treneri, psiholoģi (maģistranti) Zani Jankovsku skaidrojam, kas īsti ir mēnessērdzība, kāpēc tā rodas un kā no staigāšanas miegā atbrīvoties, ja tā neizzūd pati no sevis un ir traucējoša.

Stress un nogurums – noteicošie faktori

Staigāšana miegā Edijam raksturīga jau no bērnības, tiesa, pieaugušā vecumā tā ir samazinājusies – pēdējo piecu sešu gadu laikā viņš miegā staigā aptuveni reizi vai divas gadā. Cik Edijam zināms, citiem viņa ģimenes locekļiem mēnessērdzība nav novērota. "Es teiktu, ka staigāju miegā pēc stresa pilna un ilgstoša darba perioda, piemēram, ir projekta nodošana, līdz ar to vairākas diennaktis pēc kārtas guļu tikai pāris stundu. Stresa un noguruma faktors ir ļoti noteicošs," stāsta Edijs. Viņš norāda, ka šādās reizēs visbiežāk aizmieg vienā vietā, bet pamostas citā. Dažkārt arī miegā meklē labierīcības, bet no rīta par šādiem meklējumiem neko neatceras.

Vaicāts, vai ir bijuši kādi komiski vai varbūt bīstami mēnessērdzības gadījumi, Edijs atminas reizi, kad skolas laikā (4. klases izlaiduma braucienā uz Palangu) nakts vidū stāvējis pie atvērta trešā stāva loga un nav atbildējis ne uz vienu klasesbiedra jautājumu. Klasesbiedri toreiz viņu novirzījuši prom no loga. Vēl Edijs atminas, kā draugu kāzās nakts laikā pamodies, aizgājis uz sava numuriņa labierīcībām, bet pēc tam devies nevis uz savu gultu, bet gan uz līgavas vecāku istabu, kurā ieritinājies uz guļu brīvajā gultā.

Kailums un apjukums

Arī Jeļizavetai (Ļizai) mēnessērdzība ir raksturīga jau kopš bērnības – lielākoties viņa miega laikā meklējusi labierīcības, bet ne vienmēr tas izdevies, piemēram, bijuši gadījumi, kad mazā Ļiza apsēdusies uz vannas malas un reiz arī viesistabā uz kasešu atskaņotāja kā uz poda. Viņa stāsta, ka arī brālis bērnībā staigājis miegā, bet pieaugušā vecumā mēnessērdzība viņas ģimenē raksturīga tikai viņai, protams, nu jau tā ir krietni retāka – novērojama reizi mēnesī vai divos.

Runājot par faktoriem, kas veicina staigāšanu miegā, Ļiza stāsta: "Esmu ļoti emocionāla, un liela stresa situācijās man ir traucēts miegs. Piemēram, bakalaura rakstīšanas laikā naktīs daudz runāju. Kad draugs mani it kā pamodināja, es viņam esot atbildējusi, bet to neatceros, jo joprojām gulēju.''''Šī nav pirmā tāda reize, un parasti pirmajā mirklī man ir histērija, jo nezinu, kur ir mans apģērbs, kuru visbiežāk, skaisti noliktu, atrodu tualetē. Kāpēc es miegā izģērbjos? Nezinu, bet tas man ir ļoti raksturīgi."