Katrīna Ošleja: Pastāvīgiem partneriem ir svarīgi atrast laiku sev pašiem, bez bērniem

Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzētu atjaunoties gan ķermenim, gan prātam. Kad esam pārguruši, arī darba mērķu sasniegšana ir apdraudēta.

Šīs manas pārdomas apstiprina arī nesen veiktais "SuperHits EHR" un "Primero" sadarbībā ar socioloģisko pētījumu kompānijas "Norstat" veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju atpūtas paradumiem. 51 procents Latvijas iedzīvotāju dienā atpūtai velta mazāk par divām stundām, 13 procenti no tiem atpūšas mazāk par vienu stundu. Vēl 36 procenti respondenti norādījuši, ka atpūtai velta 2 līdz 4 stundas, bet 13 procenti – vairāk par 4 stundām. Ja cilvēks atpūtai dienā velta tikai 1 vai 2 stundas, diez vai ir iespējams gan fiziski, gan garīgi atpūsties no darbā pavadītajām stundām. Bieži vien šīs atpūtas stundas tiek aizpildītas ar sadzīves pienākumiem un rūpēm par bērniem, kas nebūt nav pilnvērtīga atpūta. Šādas ilgstošas pārslodzes rezultātā arī veidojas profesionālā izdegšana, kas parasti noved pie sarežģījumiem arī ģimenes dzīvē.

Kā vēl vienu izaicinājumu grupu vēlos minēt klientu sūdzības par nespēju profesionālajā dzīvē ietekmēt lēmumus, patstāvīgi noteikt darba režīmu un individuāli saplānot laiku atsevišķu uzdevumu veikšanai. Faktiski runa ir par autonomijas trūkumu uzticēto funkciju un uzdevumu izpildei, ja nemitīgi darba vadītājs vai kolēģi uzspiež arvien jaunus "steidzamākus" pienākumus papildus esošajiem. Ilgtermiņā šāda situācija rada trauksmi un stresu, kas atstāj ietekmi gan uz veselību, gan dzīves kvalitāti kopumā. Šādas situācijas bieži vien ir saistītas ar prasmi un spēju komunicēt savas robežas un vajadzības. Būtiski ir iemācīties pateikt arī "nē" par profesionālajiem jautājumiem un uzdevumiem ārpus darbalaika vai ārpus savas atbildības; atklāti runāt ar vadītāju un sadarbības partneriem, ka zināmos diennakts laikos nav spēka, bet noteiktos gadījumos – arī kompetences, uzņemties noteiktas papildu rūpes. Diemžēl nereti darba ņēmējiem Latvijā ir bail pateikt "nē", lai atbilde netiktu uztverta kā slinkuma vai dumpīguma pazīme, bet tā rezultātā bieži cieš paša indivīda veselība.

Šie paši jautājumi attiecas uz ģimeni. Bieži vien kāds no ģimenes locekļiem mēģina vienatnē uzņemties rūpes par visiem un ikkatru – padarīt visus laimīgus – vienlaicīgi aizmirstot pašam par sevi. Piemēram, "Norstat" pētījums par atpūtas paradumiem atspoguļo, ka vīrieši Latvijā atpūtai velta vairāk laika, nekā sievietes. Vairāk par 4 stundām dienā atpūšas 16 procenti vīriešu un 10 procenti sieviešu. Savukārt, psihoterapijas praksē vērojams, ka sievietes visbiežāk vēlas atrisināt grūtības attiecībās. Līdzīgi kā profesionālajā dzīvē, arī attiecībās nozīmīgs ir līdzsvars gan sadzīves pienākumu sadalē, gan kopīgā atpūtā. Pastāvīgiem un ilgstošiem partneriem ir svarīgi atrast laiku sev pašiem, bez bērniem. Arī pēc 20 un vairāk kopā nodzīvotiem gadiem svarīgi ir randiņi, divvientulīgas sarunas par dzīvi un nākotni, kas ļauj attiecībās sasniegt dziļumu.

Runājot par atpūtu, nozīmīgi pievērst uzmanību, kā tā nevar būt vienīgi pasīva, bet nepieciešama arī tās aktīvā komponente. Mani satrauc, ka starp populārākajiem atpūtas veidiem pētījumā Latvijas iedzīvotāji sauc filmu skatīšanos (58 procenti) un zvilnēšanu pludmalē (43 procenti), kā arī silto zemju kūrortu apmeklēšanu (76 procenti). Visi minētie ir labi un pareizi atpūtas veidi, ja tos līdzsvaro ar aktīvo atpūtu. Man ir prieks par katru, kurš par ļoti labu atpūtas veidu ir nosaucis fiziskas aktivitātes (35 procenti) vai izbraucienus ar automašīnu (48 procenti). Ceru, ka tie, kas brauc ar auto, sasniedzot mērķi, dodas kādā pārgājienā vai pastaigā.

Vēlos iedrošināt ikvienu pamodināt sevī atklājēja garu, jo tik tiešām – šādi nelieli ceļojumi, apmeklējot Valmieru, Liepāju, Ventspili, Cēsis vai citas Latvijas vietas, var būtiski uzlabot mūsu emocionālo labsajūtu un atbrīvoties no ikdienā uzkrātā stresa. Vietējais tūrisms var būt lielisks atpūtas veids kā psiholoģiski atslēgties no darba dunas, nomainīt darbības veidu un vidi. Galu galā tas ir laiks, ko iespējams pavadīt kopā ar ģimeni, stiprinot un spēcinot kopības sajūtu ar jauniem iespaidiem un novitātēm.

Jāpiebilst, ka atpūta ir nozīmīga arī darba vidē. Mums ir jāiemācās ik stundu rezervēt laiku piecu līdz 10 minūšu ilgai atpūtas pauzei, kuras laikā nedarām darbu un nedomājam par to. Neievērojot šo principu, smadzenes strauji nogurst un nespēj atjaunoties, kā rezultātā samazinās darba ražība un pieaug profesionālas izdegšanas risks, kas vistiešākajā veidā skar ne vien mūsu materiālo labklājību, bet arī attiecības ar mājiniekiem. Domājot par mūsu tuvākajiem, jāiemācās parūpēties arī pašiem par sevi.