Pabaro savu iekšējo 'reptili' un liecies gulēt. Kā uzturēt emocionālo veselību bez mokām  (2)

Stāsta psihoterapeite Olga Isakieviča no Ukrainas portālā "Psy Practice".

No sarunas ar klientu:

– ...es daudz strādāju ar sevi.

– Ko tieši jūs darāt?

– Lasu dažādus rakstus, grāmatas, eju uz semināriem un treningiem, veicu vingrinājumus.

– Pastāstiet par vingrinājumiem!

– Es pierakstu savas jūtas, analizēju to rašanās iemeslus. Es jau daudz par sevi esmu sapratusi.

– Tas ir ļoti labi. Ja salīdzina ar pagājušo mēnesi, cik esat pavirzījusies – vai jums ir kļuvis emocionāli komfortablāk?

– Nē. Bet es turpinu ar sevi strādāt. Lūk, nopirku jaunu grāmatu....

Saskaņā ar Pola Maklīna teoriju, smadzenēm ir trīs daļas. Par spēju saprast, analizēt, domāt, lasīt, rakstīt, izprast mākslinieciskus tēlus, atcerēties un sapņot, atbild neokortekss. Tā ir smadzeņu daļa, kura ir tikai cilvēkiem. Tā ir pati jaunākā smadzeņu struktūra, tai ir tikai pusotrs līdz divarpus miljonu gadu. Intelektuāla un mūsdienīga, mēs tajā aktīvi ieguldām – ejam uz psiholoģiskiem treniņiem, semināriem, lasām literatūru, pēc tam pārdomājam, kā tas viss attiecas uz mums un domājam, ka visu zinām un saprotam. Atslēgas jautājums ir – cik reālistiski mēs virzāmies tajā virzienā, lai saprastu sevi un citus, un emocionāli adekvāti reaģētu?

Ir vēl divas smadzeņu struktūras – reptiļu smadzenes un limbiskā sistēma. Varētu teikt, krokodila un zirga smadzenes. Lai piedod man neiro-sfēras speciālisti par tādu vienkāršošanu.

Reptiļu smadzenes veidojās pirms 400 miljoniem gadu, limbiskā sistēma ir nedaudz jaunāka – ap simts miljoniem gadu. Uzmanību – jautājums: kad jūs iekļūstat emocionāli uzlādētā situācijā, stresā, kura no smadzeņu daļām nostrādās pirmā? Bingo! Pati senākā! Tas nozīmē – mūsos pamodīsies krokodils!

– Tagad pajautājiet sev, vai jūsu krokodils ir laimīgs?

– Bet ko viņam vajag laimei?

– Kā jau visiem reptiļiem, viņa prasības ir vienkāršas – viņam rūp ēdiens, ūdens, miegs, vairošanās, drošība. Cik ļoti tas viss ir jūsu dzīvē?...

Cik bieži tu ēd? Vai mēdz būt tā, ka atliec ēdienreizi citu, (it kā) svarīgāku, lietu dēļ? Bet varbūt tu, tieši otrādi, ēd, kad neesi izsalkusi? Vai dzer ūdeni? Cik stundas tu guli? Kā ir ar seksu?

Reizēm mūs pārņem trauksme, uztraukums, jo nav apmierinātas pamatvajadzības. Tas jārisina samērā vienkārši. Bērni kaprīzējas, kad nevar vārdos izteikt savas vajadzības. Un tu?

– Ko jūs darāt sava ķermeņa labā?

– Daudz ko. Piemēram, eju uz dejām.

– Lieliski! Vai jums tas rada labsajūtu? Pastāstiet par dejām.

– Es piespiežu sevi turp iet, man ir liels slinkums. Bet pēc tam, kad nodarbība beidzas, es jūtu lepnumu par sevi un apmierinājumu...

Atkal tas ir neokortekss. Piepūle – lepnums – apmierinātība, ka varēji, piespiedi sevi. Bet kur ir labsajūta krokodilam? Izvēlies masāžu, ietīšanu, ķermeniski orientēto terapiju, taisi sev sejas maskas, pīlingu, kaut vai vienkārši iesmērē rokas ar krēmu – ar labpatiku! Patīkami jābūt pašā procesā, nevis no lepnuma pat pieliktajām pūlēm. Sāc ar vienkāršām pamatlietām, kā uzturēt savu emocionālo veselību. Tas ir vienkārši, patīkami un ļoti noderīgi! Un tikai tad, kad apmierināts ir krokodils, pārej uz nākamo etapu.

– Mani vakarā nomoka dažādas domas, ko varētu darīt tā... vai šādi...

Esi laimīgs! Un pārtrauc analizēt. Viss reizēm ir daudz vienkāršāk – pabaro savu krokodilu un liecies gulēt!

Iesakām vēl astoņus "Delfi.lv" rakstus, kā justies labāk, mazināt stresu un samīļot savu "reptili".

Stress mūsdienās ir teju neizbēgams. Ar to saskaras gandrīz ikviens. Atbrīvošanās no tā un nomierināšanās daļai nesagādā lielas grūtības, bet citiem neizdodas nekādā veidā. Īpaši grūti stresu un satraukumus ir uzveikt, ja trūkst laika un nav brīvu brīžu, lai vienkārši atpūstos un aizmirstu par spriedzi darbā, mājās vai citur.
Lasīt vairāk

Mūsu sarunu ārsts un ciguna skolotājs Igors Kudrjavcevs iesāk ar kāda cita ievērojama skolotāja, jogas praktiķa un filozofa savulaik pausto domu par pastaigu nozīmīgumu. Raugi, Šrī Aurobindo ir sacījis, ka desmit minūtes apzinātas pastaigas var nozīmēt vairāk nekā nedēļām ilga meditācija. Ko tad īsti nozīmē pastaigāties apzināti? Kādus vingrinājumus var iekļaut šķietami vienkāršā pastaigā?
Lasīt vairāk

Lai arī meditācija raisa asociācijas ar Tālajiem Austrumiem, arī tepat Baltijā notiek darbs pie meditācijas lietotnēm. Piemēram, pašmāju "Miervidi" izstrādā savu meditācijas lietotni ar iespējām latviešu valodā, Lietuvā "Mindletic", kas ir plašāka labjūtības lietotne, šogad saņēmusi investīcijas 500 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt Igaunijā attīsta "Synctuition", kas šobrīd ir viena no straujāk augošajām meditācijas un apzinātības lietotnēm Eiropā un ASV. Sarunā ar portālu "Delfi Bizness" "Synctuition" līdzdibinātājs Allans Ēsmā (Allan Eesmaa) teic, ka darbs pie meditācijas skaņu programmas tika uzsākts pirms 10 gadiem, kad lietotnes vēl nebija tik populāras kā šodien. Veidojot šādas lietotnes, izaicinājums ir sakombinēt zināšanas par meditāciju, psiholoģiju, mūsdienu digitālajām tehnoloģijām, kā arī mārketingu un cenu veidošanas politiku.
Lasīt vairāk

Katrs no mums kaut reizi darba dienas vidū ir sapņojis par iespēju ielīst gultiņā zem sedziņas un gluži kā bērnībā pagulētu pusdienlaiku. Kaut šādas ekstras oficiāli pienākas tikai Eiropas dienvidos strādājošajiem, piemēram, spāņiem un itāliešiem, tādas vajadzētu katram, jo gan ārsti, gan pētnieki ir pierādījuši, ka snauda dienas laikā var sniegt pozitīvu ietekmi ne tikai uz produktivitāti, bet arī veselību un dzīvi kopumā.
Lasīt vairāk

Cilvēks, kuram pie galvas piestiprināti elektrodi, ir gandrīz tāda pati mūsdienu ikona kā atoma simbols vai cilvēka evolūcijas gaita. Ko tad īsti reģistrē šie elektrodi? Tie ir mūsu smadzeņu viļņi. Bet zinātnieki ir atklājuši kaut ko vēl svarīgāku – mēs varam gūt zināmu kontroli pār savu smadzeņu radītajiem viļņiem, kā arī mainīt smadzeņu aktivitāti, mainot apziņas stāvokli! Tādējādi var atbrīvoties no stresa un mainīt gan emocionālo, gan fizisko stāvokli, jo tie pielāgojas smadzeņu viļņu līmenim.
Lasīt vairāk

Mūsdienu stresa piesātinātajā ikdienā, kad pārlieks darba apjoms vai pat tā trūkums vienlaikus ar dažādām finansiālajām problēmām jau pieņemts par normu, cilvēki arī Latvijā meklē aizvien jaunus līdzekļus nervu nomierināšanai. Diemžēl lielākoties relaksācijai tiek izvēlēti "ātrie paņēmieni", iedzerot kārtējo nervu zāļu tabletīti vai aizdedzot cigareti, taču tikai retais aizdomājas, ka pastāv arī daudz lētāki un vienkāršāki veidi ikdienas līdzsvara atgūšanai, norāda Foxnews.com.
Lasīt vairāk

Ikvienam cilvēkam nākas piedzīvot brīžus, kad šķiet – saglabāt veselo saprātu ir teju neiespējami. Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi, veselības problēmas un sarežģījumi attiecībās ir tikai daļa no iemesliem, kas var ietekmēt garīgo veselību.
Lasīt vairāk

Dzīve bez stresa nav iedomājama, jo ar dažādām problēmsituācijām sastopamies teju ik uz soļa un stress ir normāla organisma reakcija uz tiem. Taču skaidrs ir viens – pārāk daudz stresa organismam par labu nenāk. Gluži vienalga, vai to izraisījis saspringts periods darbā, gatavošanās svarīgai prezentācijai vai kreņķi privātajā dzīvē, ilgstoši augsts stresa hormonu līmenis organismā var novest pie dažādām veselības problēmām, tostarp depresijas un ar trauksmi saistītiem traucējumiem.

Lasīt vairāk