<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@josefhu15'>Jose Hernandez-Uribe</a> /  <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Divreiz gadā, martā un oktobrī, viedierīces automātiski, bet mehāniskie laikrāži ar īpašnieku palīdzību pāriet uz vasaras vai ziemas laiku, rādītājiem pavirzoties stundu uz priekšu un ziemā attiecīgi atpakaļ. Ziemā šī darbība iepriecina ar it kā stundu ilgāku rīta miegu, vasarā – ar gaišākiem vakariem. Bet kā šī "lēkāšana" ietekmē mūsu miegu un veselību kopumā, jo cilvēka organismam tomēr patīk režīms, kārtība un rutīna?

Kā zināms, visa cilvēce ir iedalāma trijos hronotipos – cīruļos, pūcēs un baložos. Pirmie ir možie agro rītu cienītāji, otrie naktsputni, kam aktivitātes labāk sokas vēlākās stundās, bet baloži ir "dienas tips", kas viegli var piecelties agrāk un palikt augšā ilgāk, ja vajag. Piederību hronotipam nosaka daudz un dažādi faktori – ģenētika, vecums, dzimums, miega režīma ievērošana, miega rituāli un miega higiēna. Bet pāreja uz vasaras/ziemas laiku ietekmē pilnīgi visus, citus vairāk, citus mazāk, norāda miega speciālisti.

"Pāreja uz vasaras laiku ir aktuāls jautājums gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ir veikti pētījumi, vairāk gan ar pieaugušajiem, ka šī pāreja var novest gan pie uzvedības, gan emocionāliem traucējumiem," portālam "Delfi" atzīst BKUS pediatre – miega speciāliste Marta Celmiņa.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT