Rituāli mammai rūpēs par sevi, kas aizņems vien minūti laika

Izeja ir, portālā "Parents" apgalvo psihologi un pētnieki. Vai tu sev dienā atrastu 60 sekundes laika? Tas ir pilnīgi pietiekami. Pastāv kā minimums deviņi veidi, kā restartēties, uzlabot garastāvokli un papildināt enerģijas rezerves, un tas prasīs vien minūti laika.

Jūti satraukumu, bet nezini, kādēļ? Dažreiz vienkārši nepieciešama pauze un elpas atvilkšana, lai "sazemētos" šeit un tagad.

"Vienkārši apstājies, aizver acis, ar vēderu dziļi ieelpo un izelpo," iesaka jogas un meditācijas instruktore Kellija Smita.

Viņa piedāvā pamēģināt "elpošanu uz 4-7". Ieelpo, kad esi noskaitījusi līdz četri, bet pēc tam uz septiņi – izelpo. "Tas palīdz deaktivizēt simpātisko nervu sistēmu un aktivizēt parasimpātisko nervu sistēmu (atpūta un pārtikas sagremošana). Ilga izelpošana tavam ķermenim liek saprast, ka esi drošībā un pienācis laiks atslābināties," skaidro Smita.

Nav laika, lai nodarbotos ar jogu? Parasta stiepšanās arī var darīt īstus brīnumus. Nostājies tā, lai kājas būtu nedaudz platākas par gurniem. Rokas pie vidukļa, saliktas kopā. Noliecies uz priekšu, un kad sasniegsi pietiekami ērtu zemāko punktu, pamēģini "pakarāties" ar galvu uz leju, kā lupatu lelle, un atslābināties. Šī intravertā poza var nodrošināt maksimālu ķermeņa atslābināšanos.

Kustības ir zāles pret visu! Kaut vai pavisam īss treniņš palīdzēs uzlabot garastāvokli un uzlādēt enerģiju visam ķermenim. "Pamēģini minūtīti ātriem soļiem pastaigāt turpat pa mājokli vai izpildi kaut dažus savus iecienītākos deju soļus," iesaka klīniskā psiholoģe Renē Gofa.

Dažreiz tikai vietas maiņa ir viss, kas tev nepieciešams. Svaigs gaiss un jauns "ekrāns" var darīt brīnumus, uzlabojot noskaņojumu un sniedzot prātam mini atvaļinājumu.

Turklāt pētījumi pierādījuši, ka kaut vai tikai 40 sekunžu atrašanās svaigā gaisā spēj gana labi ietekmēt prāta asumu. Ja iespējams, piemēram, – ja neesi viena ar mazuli un kāds uz brīdi viņu var pieskatīt, izej laukā. Ja esi divatā ar bērnu, tad šāda ātra izskriešana gan nederēs, bet tādā gadījumā vismaz izej uz brīdi uz balkona vai atver logu, ļaujot saules stariem apspīdēt tavu seju.

Šajā laikā, kad baudi svaigu gaisu, pamēģini nosaukt piecas lietas, ko redzi, četras lietas, kurām tu vari pieskarties, trīs lietas, kuras vari sadzirdēt, divas lietas, kuras vari pasmaržot un vienu, kuru vari pamēģināt, iesaka psihologi. Šo paņēmienu dēvē par zemējumu, kas palīdz tajos brīžos, kad šķiet, ka esi zaudējusi kontroli par apkārtējo vidi.

Viena no mūsu lielākajām vajadzībām kā cilvēkam ir komunikācija. Tāpēc vērsies pie tā, ar kuru sen neesi aprunājies (vai arī pie kāda, kurš allaž tev liek smieties), un vienkārši apmainies ar dažām īsām ziņām. Tas tavu dienu padarīs spilgtāku.

Skaidrs, ka šis rituāls visām mammām nederēs gluži vienkārši tādēļ, ja tavās mājās mīļdzīvnieka nav. Taču visām citām – pilnīgi noteikti iesakāms rituāls. Vajadzīga oksitocīna deva? Mīļā sunīša, kaķīša vai cita dzīvnieciņa paglaudīšana tev sniegs ne tikai vajadzīgo "mīlestības hormona" devu, bet arī samazinās stresa hormona – kortizola līmeni. Ne velti mājdzīvnieki tiek arī izmantoti dažādos terapeitiskos nolūkos, lai atjaunotu fizisko un psiholoģisko veselību. Daži mirkļi kopā ar savu pūkaino mīluli var palīdzēt atkal justies enerģiskai.

Maigi pieskārieni tavām smadzenēm signalizē par serotonīna, dopamīna un oksitocīna izdalīšanos, kas palīdz uzlabot tavu garastāvokli, radīt labklājības un laimes sajūtu, samazināt stresu un vientulības jūtas, kā arī fiziski nostiprināt tavu imūnsistēmu.

Daži pētījumi parādījuši, – jo vairāk apskāvienu, jo lielāks labums. Starp citu, 60 sekunžu ilgi apskāvieni var būt pat vairāk nekā pietiekami, lai uzlādētos visai dienai.

Padomā, ko tu vari darīt, lai "iedarbinātu" kādu no piecām savām maņām. Varbūt omulīgi ietīties iecienītākajā sedziņā, uzlikt sejai atvēsinošu masku vai pasmaržot mīļākās smaržas? Tam visam ir nozīme! Rūpes par sevi ir subjektīvas. Dari to, kas tev liek justies labi, lūk, arī visa jēga!

Turpinājumā lasi arī portāla "Cālis" arhīva rakstus par līdzīgiem tematiem – kā sevi palutināt, lai justos labāk, un kā sevi pasargāt no izdegšanas – gan mājās, gan darbā.

Ikdienā nereti tiek runāts, ka cilvēkam, kas vēlas sasniegt vairāk un dzīvot labāk, jādodas ārpus savas komforta zonas. Ko šis teiciens vispār nozīmē un vai tā patiešām jādara visās situācijās, podkāsta "Laimes laboratorija" 10. epizodē pārrunājām ar psihoterapeitu Andri Veselovski.

Lasīt vairāk

Ja jūs jau labu laiku nespējat tikt galā ar hronisku stresu, tad pastāv liela varbūtība, ka jums ir emocionālā izdegšana, apgalvo psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa. Sarunā ar "Delfi Woman" viņa atzīstas, ka zina, kā tas notiek – pēc savas pieredzes. Ko darīt šādā situācijā un kā līdz tai nenonākt? Par to – turpinājumā. Klātienē par šo aktuālo tēmu Marija Ābeltiņa runās 18. maijā forumā "Līdere".

Lasīt vairāk

Nav noslēpums, ka ikdienā reizēm visu spēku un enerģiju veltām rūpēm par līdzcilvēkiem, tā piemirstot paši par sevi. Lai tā nenotiktu, atgādini sev dzīves svarīgākās lietas jeb dāvanas, ko vari pasniegt sev, no kurām dažas arī apkopojis "Huffington Post".

Lasīt vairāk

Bieži sastopams iemesls, kāpēc cilvēki nonāk terapeita krēslā, ir tas, ka viņi jūtas iestrēguši. Dažiem iestrēgšanas sajūta ir saistīta ar garlaicību. Viņu ieradumi kļuvuši ikdienišķi, un dzīve šķiet tik paredzama, ka tā kļuvusi banāla un stinga. Citiem tā ir sajūta, ka ir iestrēdzis noteiktā situācijā – piemēram, darbā, kuru tā jau ienīst, vai attiecībās, kas nerada gandarījuma sajūtu.

Lasīt vairāk

Ļoti iespējams, ikviens no mums kaut reizi, cenšoties pagūt visu gan profesionālajā jomā, gan privātajā dzīvē, ir juties iztukšots, izsmelts, kaut arī šķiet – nav īsta pamata tā justies. Ja šāda sajūta nepamet jau ilgstoši, varbūt tevi pārņēmis emocionālais izsīkums. Lai gan pēc nosaukuma varētu šķist, ka tas neko ļaunu nevar nodarīt un pāries pats no sevis, tas ir viens no izdegšanas sindroma priekšvēstnešiem un, ja netiek kontrolēts vai izskausts, var atstāt paliekošas sekas.

Lasīt vairāk

Uzzinot, ka Latvijas modes mākslinieku pulkam pievienojušās arī nesen durvis vērušā Latvijā radītu apavu zīmola "SAZ" autores Inga Šabovica un Sanita Avotiņa, acumirklī sapratu, ka atbilstošāka saruna 8. marta priekšvakarā un teju atnākušā pavasara gaidās nemaz nav iespējama.

Lasīt vairāk

Rudens un ziemas sezonas skrējienā nereti jūtamies noguruši, spēki ir izsmelti, ikdiena liekas pelēka un lietas vairs nesagādā prieku. Pavisam vienkārši atgūt enerģiju un uzlabot pašsajūtu var palīdzēt nelielas ikdienas aktivitātes, kuras savā rutīnā iespējams iekļaut jau tūlīt. Ieteikumos, kā ikdienā pavisam vienkārši uzlabot pašsajūtu un līdz ar to būt daudz veselīgākam, dalās "Apotheka" sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Lasīt vairāk

Ir tik daudz lietu, kas dzīvē nāk un iet – līdz sirmam vecumam varam iegādāties neskaitāmus kurpju pārus, novalkāt 50 džinsus un mainīt aksesuārus ik dienas. Tāpat mēs varam mainīt savas domas uz nebēdu, tomēr ķermenis ir tas, ar kuru jāsadzīvo visu mūžu, tāpēc nevajadzētu izturēties pret to vieglprātīgi. Tas nozīmē, ka arī tas, ko tu dari vai nedari šobrīd, atspēlēsies vēlāk.

Lasīt vairāk

Vairumam cilvēku ikdienas norises ir gluži paredzamas. Ierastais darbs, vaļasprieki, izklaides, cilvēki, ar ko tiekamies... Dzīve rit savu ierasto gaitu, mums lūkojoties uz pasauli ar ierasto skatienu, domājot ierastās domas un veicot ierastās darbības. Tomēr nereti šāda rīcība var, mums to gluži neapzinoties, ievērojami kaitēt mūsu dvēseles stāvoklim. Aizdomājoties par konkrēto tēmu, piedāvājam psychologytoday.com apkopotos psihologu komentārus par ikdienas nodarbēm, kas ilgtermiņā sagrauj mūsu dzīvesprieku un apmierinātību ar sevi un dzīvi kopumā.

Lasīt vairāk