Izpaužas citādāk nekā pieaugušajiem! Izdegšanas bīstamība bērniem

Sākumskolas un pamatskolas vecuma bērns arī brīdī, kad nogurums sasniedz visaugstāko pakāpi, visticamāk, nenāks un neteiks: "Jūtos izdedzis" vai "Man dzīvē visa ir par daudz", kā to dara pieaugušie vai pusaudži, kuriem ir attīstīta spēja analizēt savas sajūtas un izskaidrot tās ar novērotām likumsakarībām. "Bērns par pārslodzi un izdegšanu signalizē citādāk," saka ergoterapeite Sebre.

"Ar savu uzvedību, radot dažādas problēmsituācijas, ar dusmu uzplaiksnījumiem, spītēšanos, apātiju vai nevēlēšanos neko darīt. Mums, pieaugušajiem, reizēm tīk domāt, ka bērni ir nenogurdināmi, bet tā tas nav. Skolas vecuma bērni ļoti bieži neievēro miegam nepieciešamo stundu skaitu, bet ja bērns nav izgulējies, viņam būs noguruma pazīmes, grūtības koncentrēties mācībām, ar laiku pasliktināsies arī atzīmes," skaidro speciāliste.

Lai palīdzētu bērnam ikdienā saglabāt nodarbju līdzsvaru, lai nepārspīlētu ar pulciņu un treniņu daudzumu un neļautu nogurumam traucēt mācību procesu, ikdienā jāievēro vairāki nosacījumi:

Pirmais nosacījums – lai bērns izvairītos no pārslodzes, viņam vajadzīgs kvalitatīvs miegs. Nedz mājas darbi, nedz brīvā laika aktivitātes vai viedierīces nedrīkst laupīt miegam atvēlētās stundas! Miegā organisms atjaunojas un bērns aug. Turklāt katrā vecumā miegam jāparedz noteikts stundu skaits:

Cik stundas dienā bērnam jāguļ katrā vecumposmā; kā miega trūkums ietekmē veselību

Ja uztura speciālists, skaidrojot, kas ir sabalansēta uztura principi, stāsta par šķīvi, kurā 25 procenti jāparedz graudaugiem, 25 procenti olbaltumvielām, 50 procenti augļiem un dārzeņiem, tad ergoterapeits, skaidrojot, kā pareizi panākt nodarbju līdzsvaru ikdienā, saka tā: ja diennaktī ir 24 stundas, tad astoņas no tām ir jāvelta miegam, vēl astoņas produktivitātei un astoņas stundas paliek brīvajam laikam un pašaprūpes aktivitātēm. Bērniem produktivitāte nozīmē visas aktivitātes, ko viņš veic skolā, mācībās, arī mājasdarbu pildīšana, mūzikas un mākslas skola, visas darbības, kas prasa koncentrēšanos un liek apgūt jaunas prasmes. Savukārt brīvais laiks ir tās aktivitātes, ar kurām bērns piepilda savu laiku ārpus mācībām, bet pašaprūpe – mazgāšanās, ģērbšanās, ēšana, matu veidošana.

Arī brīvā laika aktivitātes var būt gan strukturētas (pulciņi, ko organizē treneri, pieaugušie, skolotāji un kuros tiek attīstītas kādas prasmes), gan nestrukturētas (rotaļas ar draugiem pagalmā, skatās telefonu, filmu, spēlē paslēpes) un vajadzīgas ir abas! Ja bērnam būs par maz strukturēto brīvā laika aktivitāšu, var parādīties nestrukturētas un pat destruktīvas aktivitātes, piemēram, klaiņošana, huligānisms.

"Taču diemžēl pēc saviem pacientiem bērnu un pusaudžu vecumā redzu, ka pa dienu viņi visi ir aizņemti skolā (vismaz astoņas stundas), tad ir pulciņi, kas arī prasa koncentrēšanos un kognitīvo spēju trenēšanu. Diena ar produktīvām un strukturētām brīvā laika aktivitātēm tiek noslogota pilnībā, bet ļoti pietrūkst brīvā laika, kad pabūt pašam ar sevi, vienatnē vai darīt citas lietas," saka Sebre. "Arī pētījumos pierādīts, ka bērniem vidēji stunda vai divas dienā ir brīvais laiks, kas nav pietiekami un tā rodas nodarbju disbalanss, kas ilgtermiņā var veicināt izdegšanu, nogurumu, arī veselības pasliktināšanos."

Arī nestrukturētām brīvā laika aktivitātēm jābūt daudzveidīgām – gan fiziski aktīvām (pastaigas, braucieni ar velosipēdu, bumbas spēlēšana u.tt.), gan pasīvām (skatās filmu, lasa grāmatu, sarunājas). "Tāpat ieteicams vecākiem atrast laiku, ko pavadīt kopā ar bērnu. Labāk, lai tā būtu kaut tikai pusstunda dienā toties kvalitatīvi pavadīts laiks, kad bērnam veltām nedalītu uzmanību. Mēs paši ar savu darbību vai bezdarbību rādām piemēru bērniem arī tajā, kā plānojam savu laiku un cik sabalansētas ir mūsu pašu ikdienas nodarbes.

Ergoterapijā vienmēr ir persona, ir vide un ir nodarbe – šīs trīs lietas savstarpēji mijiedarbojas. Ja vide nebūs atbalstoša, ja vecāki vakaros būs pārguruši un neatsauksies bērna aicinājumam iet ārā paspēlēties, nodarbju līdzsvaru panākt būs sarežģīti," saka speciāliste, atgādinot arī par pētījumu, kas Latvijā tika veikts pirms diviem gadiem.

"Tajā secināja, ka piecus sešus gadus veciem bērniem, kas skaitās aktīvākais laiks cilvēka dzīvē, 19,2 procentiem ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās, turklāt vecāki to uzskata par normu, neizprot problēmas nopietnību. Jātiek galā ar sēdošu dzīvesveidu, kas ir mūsdienu epidēmija. Medicīnā ir pat zināms termins "sitting disease" jeb sēdēšanas slimība, jo pierādīts – ja sēžot pavada vairāk nekā astoņas stundas dienā, no tā cieš muskuloskeletālā sistēma, rodas stājas traucējumi, tiek apgrūtināta asinsrite, elpošana, arī holesterīna līmenis var paaugstināties," skaidro ergoterapeite un mudina laiku fiziskajām aktivitātēm aizgūt no tā laika, ko bērni ikdienā velta viedierīcēm.

Ja bērns izvēlas apmeklēt tikai tos pulciņos, kas saistīti ar sēdēšanu (mākslas skola, keramika, mūzikas skola), noteikti jāpadomā, kā dienā iekļaut vismaz stundu, kas veltīta vidējas līdz augstas slodzes fiziskām aktivitātēm, tādām, ko veicot bērns nosvīst, skrien, darbojas, tērē enerģiju. Tad, ja stundu dienā nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm pāri vēl paliek enerģija, bērns nejūtas noguris, var ikdienu papildināt ar kādu interešu izglītības nodarbību pēc bērna izvēles.

"Nav vadlīniju, kas noteiktu, cik pulciņus vēlams apmeklēt un cik skaitās veselīgi. Galvenais – jāseko līdzi, lai stunda dienā vienmēr tiek veltīta fiziskajām aktivitātēm, lai miegam būtu atvēlēts pietiekami ilgs laiks, lai ir vismaz viena diena nedēļā, kurā ir arī pasīvas brīvā laika nodarbes atpūtai, kā arī, lai pulciņus vēlētos apmeklēt pats bērns, lai tie nebūtu uzspiesti, jo šādā veidā vecāki realizē paši savus bērnībā nepiepildītos sapņus," saka ergoterapeite Sebre.

Svarīgi arī tas, lai visa diena nav saplānota pa minūtēm. Jāparedz laiks, kad ļaut bērnam garlaikoties, jo tikai šādi tiek veicināta fantāzijas attīstība. Diemžēl garlaikošanās nekādi neiet kopā ar viedierīču lietošanu. Ergoterapeite skaidro: "Kad viedierīcēm sāk veltīt mazāk laika, arī dienas ritms noregulējas, iespējams, kādā brīdī bērns pat pārsteidz vecākus ar kādu radošu darbiņu, ko pats savam priekam izveidojis. Tā ir brīnišķīga pazīme, ka lietas notiek pareizā virzienā."

Ja ģimene saviem spēkiem netiek galā, plānojot sava skolēna dienas kārtību, lietderīga būs konsultācija pie ergoterapeita. "Tas ir speciālists, kas primāri gādā, lai cilvēks būtu pēc iespējas neatkarīgāks visās savās ikdienas aktivitātēs, šajā gadījumā – arī lai bērni patstāvīgi spētu tikt galā gan ar skolas dzīvi, gan pašaprūpi, gan brīvo laiku," saka Sebre. "Konsultācijā ergoterapeits noteikti lūgs aizpildīt ikdienas aktivitāšu aptaujas lapu, kurā pa stundām tiek atzīmēts, cik daudz laika tiek pavadīts miegam, cik velta pašaprūpei, cik mācībām, pulciņiem. Šāda aptauja ļauj ātri un kritiski izvērtēt situāciju un palīdz ieraudzīt, kas traucē panākt nodarbju līdzsvaru un situāciju uzlabot."

Iespējams, bērna dzīvē visa ir par daudz. Pārslodzes pazīmes:

Panākot līdzsvaru ikdienas aktivitātēs, ieguvumu būs vairāk:

Turpinājumā lasi arī "Cālis" arhīva rakstus par šo pašu tēmu, tikai citu speciālistu redzējumā.

Daudziem bērniem, ne tikai pirmklasniekiem, ir visai grūti iedzīvoties skolas dzīvē, ieurbties mācībās, izveidot labas attiecības ar skolotājiem un vienaudžiem, pielāgoties strauji pieaugošajai slodzei. Pediatre Natālija Suvorova "DetiMail" stāsta, kādas pazīmes liecina par to, ka bērns ir pārslogots, un viņam nepieciešams samazināt tempu, savukārt psiholoģe Linda Trofimova spriež par iespējamām sekām bērnu nelabvēlīgai attīstībai, ja bērnu palaidīsi skolā, kad viņš tam vēl nav gatavs.

Lasīt vairāk

"Kaut arī ir zinātniski tehniskā progresa laiks, mūsdienu mammas nevar apskaust. Informācijas ir tik daudz, ka ir grūti būt par mammu, kas nenodarītu šķietami pāri bērnam un neveidotu viņam kādu psiholoģisko traumu. Zīdi ar krūti ilgāk par gadu – brīnišķīgi, dod piena maisījumu? – egoiste. Guli vienā gultā ar bērnu? – seksopatoloģija. Atstāj vienu pašu gultiņā? – deprivācija. Ej uz darbu – bērnam trauma, sēdi mājās ar viņu – traucē savai socializēšanās spējai. Ved bērnu uz pulciņiem – pārlieku centies, neved uz pulciņiem – audzini patērētāju... Būtu jautri, ja nebūtu skumji... Vēl mamma nav paspējusi izlasīt visus rakstus par jaunākajām atziņām audzināšanā, kā jau radušies pretēji secinājumi par kādu audzināšanas aspektu. Ja saslimis bērns, vainīga var būt tikai mamma – ja ne tiešā veidā, tad energoinformācijas ietekmē... Kā šajos apstākļos saglabāt veselo saprātu, nekrist depresijā un nepārvērsties trauksmainā neirotiķē? Piedāvāju likt mierā mammu un izsvērti tikt skaidrībā, ko patiesībā no zīmē "psihosomatika"," tā portālā "Psy Practice" atzīst ukraiņu psiholoģe, psihoterapeite Anastasija Lobazova. Turpinājumā – viņas pārdomas par šo tēmu.

Lasīt vairāk

To, kā bērns reaģē uz stresu, ietekmē daudzi faktori, ieskaitot vecumu un personiskās īpašības. Stresa ietekmē mainās bērna uzvedība, kas brīdina vecāku – kaut kas nav kārībā. Taču, lai spētu bērnam palīdzēt, mammai un tētim ir jāzina, ka bērns ir pakļauts stresa ietekmei, kas nenāk par labu viņa fiziskajai un emocionālajai attīstībai. Portāls "Very Well Family" atklāj, kādas pazīmes liecina, ka tavs bērns atrodas stresa ietekmē, kas izraisījis stresu un kā palīdzēt bērnam ar to cīnīties.

Lasīt vairāk

Ģimene ir bērni kopā ar vecākiem – tie ir priecīgi un laimīgi ļaudis. Tas nozīmē psihiski un ķermeniski veseli cilvēki, kuri priecājas viens par otra klātbūtni, pārsvarā ir labā garastāvoklī, dzīvo savu dzīvi un izbauda to. Lai veselības traucējumi nerastos, ir labi ievērot psihes higiēnu, respektējot vairākas psihiskajai veselībai raksturīgas pamatatziņas, uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja Dr.med. Gunta Ancāne.

Lasīt vairāk

Ir bērni, kuri slimo biežāk, un ir tādi, kuriem slimošanas reizes ir salīdzinoši retas. Skaidrs, ka ikreiz, kad bērns ir slims, vecākiem tas ir papildu stress un rūpes, bet ir arī vecāki, kuri slimošanu uztver pavisam emocionāli. Aplūkosim vienu reālu piemēru no dzīves – kad mamma atzīstas, ka pati ir pārāk uzvilkta saistībā ar dēla biežo slimošanu. Situāciju komentēs psiholoģe.

Lasīt vairāk

Mūsu dzīvē ir divu veidu stresi – viens ir labais, kas ir nepieciešams un vajadzīgs, bet otrs – sliktais stress jeb distress, kas dzīves kvalitāti ietekmē negatīvi un izpaužas kā pārmērīgi liels sasprindzinājums.

Lasīt vairāk

Mūsdienās teju vispopulārākie jautājumi vecāku vidū ir: "Bet jūs kādu attīstības centru apmeklējat?", "Cik pulciņos ejat?", "Jums ir privātskolotājs?", "Dejošana – obligāti. Kā tad bez tās!" Dažiem vecākiem šķiet, ka bērns bez visa tā noteikti aizies pa slikto ceļu vai palaidīs garām kaut ko ļoti vērtīgu, kas traucēs viņam gūt panākumus.

Lasīt vairāk

Pārslogojot bērnus, mēs nereti liekam viņiem pieaugt pārāk ātri. Mācības, kur jāapgūst ne vien jaunā viela, bet arī iepriekšējos gados iekavētās zināšanas, ārpusstundu pulciņi, pienākumi mājās – kā vecākiem to visu sabalansēt, lai bērni nebūtu emocionāli pārslogoti?

Lasīt vairāk

Bērns ar labu psihisko veselību ir aktīvs, enerģisks, ar pozitīvu paštēlu, ēstgribu un miegu, ieinteresēts sevī, apkārtējos cilvēkos un notikumos. Atkarībā no bērna nervu sistēmas tipa un temperamenta šīs īpašības var būt izteiktas dažādā intensitātē.

Lasīt vairāk

Pēdējos gados daudz tiek runāts par to, cik grūti nākas strādāt skolā, jo pietiekami daudziem bērniem novēro uzvedības traucējumus. Turklāt ikviens mūsdienu bērns labi pārzina savas tiesības. Bet – skolēna uzvedībai, kas it kā neatbilst vispārpieņemtām sabiedrības normām, visbiežāk ir savi iemesli, kas meklējami gan ģimenē, gan veselībā. Un uzvedības traucējumi var būt tik dažādi – kaitējoši gan citiem, gan pašam bērnam.

Lasīt vairāk