Ja ķermeņa svars neapmierina un ir vēlme to samazināt, gribam tikt pie rezultāta iespējami ātri. To ļoti labi apzinās arī tie, kuri pārdod šķietami vienkāršus un efektīvus risinājumus svara "nomešanai" sociālajos tīklos. Veselības zinātņu maģistre, uztura speciāliste un trenere Laila Siliņa un "MyFitness" privātais treneris Kārlis Matisāns dalās ieteikumos, kā uzlabot savus ēšanas paradumus un nosauc piecus iemeslus, kā ātrās notievēšanas diētas var ne tikai nedot cerēto rezultātu, bet pat kaitēt veselībai.
Diētas samazina iespējas sasniegt noturīgus svara mērķus
Kad cilvēki vēršas pie uztura speciālista, lielākoties viņi jau daudz ko ir izmēģinājuši un vairs nesaprot, kā ēst pareizi, jo padomi ir tik dažādi. Cilvēki vēlas vienkāršu un ātru risinājumu, taču ir svarīgi ņemt vērā, ka izmaiņas svarā nozīmē izmaiņas ne tikai uzturā, bet arī citos ķēdes posmos.
"Cilvēka ķermenī it viss ir saistīts – ēšanas paradumi ietekmē svaru, savukārt ēšanas paradumus ietekmē ne tikai gribasspēks un apņemšanās ieturēt diētu, bet arī miegs, stress un emocionālais stāvoklis. Patiesībā varam ēst, cik vien veselīgi iespējams, taču rezultāta nebūs, ja atrodamies, piemēram, regulāra miega deficīta un paaugstināta stresa stāvoklī. Citiem vārdiem sakot – liekot visas likmes svara samazināšanā tikai uz diētu, mēs nevis samazinām svaru, bet gan savas iespējas sasniegt iecerēto mērķi," skaidro daktere Laila Siliņa.
Ar katru jaunu diētu ietekmējam sāta un izsalkuma līdzsvaru
Agresīvi koncentrējoties uz vienu mērķi, bieži cieš citas jomas. Piemēram, ja cilvēks pārpūlās ar fiziskām aktivitātēm, rodas liels traumu risks, kā arī organisms tiek izsmelts un samazinās imunitāte. Līdzīgi ir ar drastiskām diētām – pirmajās nedēļās svars krīt, bet agrāk vai vēlāk nenoturamies un tas atgriežas.
"Ar katru jaunu izaicinājumu, diētu vai badošanos mēs izšķobām savu sāta un izsalkuma sistēmu. Rezultātā balansa atgūšanai nepieciešams krietni ilgāks laiks nekā tas, ko veltījām diētas ieturēšanai, jo ķermenis darīs visu, lai atkal savāktu svara rezervi šādām drastiskām izmaiņām nākotnē. Tā dzīvojot, neskatoties uz mazajiem kritumiem, svara līkne kopumā kāpj," uzsver Siliņa, iezīmējot ilgtermiņa ietekmi.
Cīņa ar izsalkumu ir lemta sakāvei
Domājot par izsalkumu, cilvēkiem ir maldīgs uzskats, ka tas ir jāignorē, jāslāpē un ar to ir jācīnās. Patiesībā izsalkuma un sāta sajūtas ir mūsu palīgs, kas pasaka priekšā, kad un cik daudz ēdiena mūsu ķermenim ir nepieciešams.
"Mūsu aizņemtajā dzīves ritmā ierakties darbos un norakstīt izsalkumu nav nemaz tik sarežģīti. Problēma rodas vakaros, – uznākot atslābumam pēc saspringtās dienas, izsalkums ir neremdināms. Šajā stāvoklī mēs mēdzam pārēsties, jo apēdam ne tikai divas vakariņu porcijas, bet vēl arī visas iespējamās uzkodas. Lai tā nenotiktu, ir jāmācās gan atpazīt, gan attiecīgi reaģēt uz izsalkuma un sāta sajūtu. Piemēram, sāta sajūtas "noķeršanā" liela nozīme ir tieši maltītes ilgumam. Ir nepieciešams laiks, lai smadzenes saņemtu gan fizisko signālu, ka kuņģis ir piepildīts, gan ķīmisko signālu, ka barības vielas ir sākušas sadalīties. Tādēļ maltīte ir jāietur nesteidzīgi, vismaz 20 minūšu garumā," praktiskos ieteikumos dalās treneris Matisāns.
Diētas veicina neveselīgas attiecības ar ēdienu
Uzņemot pārtiku, mēs apgādājam savu organismu ar enerģiju un dzīvībai svarīgām uzturvielām. Uzturs ir mūsu ikdienas enerģijas, vitamīnu un minerālvielu avots. Uztura sakārtošana uzlabo pašsajūtu, miega kvalitāti un enerģijas līmeni, galu galā tā ļauj fokusēties uz būtisko.
"Veselīga uztura mērķis ir nevis sevi ierobežot, lai nomestu konkrētu skaitu kilogramu, bet gan iegūt mieru un pašpārliecību, sajūtu, ka ēdiens sniedz enerģiju un sātu, brīvību izvēlēties našķus vai no tiem atteikties. Ēdienam nav jāraisa negatīvas emocijas un apziņa, ka tas jānopelna vai pēc tam jāatstrādā jeb jābadojas," norāda ārste Siliņa.
Diētu pavadoņi: neapmierinātība un zems enerģijas līmenis
Arī ātro diētu ieturēšana un sevis ierobežošana prasa gribasspēku un enerģiju. Diemžēl lielākoties tam nav pozitīvs ilgtermiņa rezultāts. Jau pēc vienas izlaistas maltītes krītas enerģijas līmenis, pārņem nervozitāte, gribas saldus un treknus našķus. Ja cilvēks šādi sevi moka regulāri, pie tā pierod un liekas, ka tas ir normāli – visu laiku justies neapmierinātam un bez enerģijas.
"Ir ārkārtīgi svarīgi saprast, kur virzām savu enerģiju – ātro rezultātu meklējumos jeb sev ilgtermiņā veselīgu paradumu ieviešanā. Tā ir katra paša izvēle – veltīt nedaudz pūles, lai izvirzītu prioritātes un saplānotu savu dienu tā, lai vakarā laikus dotos gulēt, ieplānotu laiku veselīgām un nesteidzīgām maltītēm, regulāriem treniņiem jeb turpināt maģiskās diētas, kas atstāj ietekmi uz veselību, enerģijas līmeni un arī emocionālo pašsajūtu," rezumē Matisāns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
