Lai rezultāts neizpaliek: tipiskākās kļūdas treniņos sporta zālē  (1)

Iedvesmojoties no portāliem "Independent" un "Bustle", apkopojam tipiskākās kļūdas, kādas tiek pieļautas sporta zālē un dažādos treniņos. Fiziskās aktivitātes ir veselības stiprinātājs un veids, kā cīnīties pret stresu, taču vēl svarīgāk ir izslēgt iespējamās kļūdas, kas vēlāk atspēlēsies dubultā.

Var šķist, ka treniņiem sporta zālē nav nepieciešamas zināšanas un pieredze, tomēr tā nav. Liela nozīme ir tam, kā tu izpildi katru vingrojumu, kāda ir to secība un cik lielas pūles nepieciešams ieguldīt. Varētu teikt, ka katram solim ir būtiska nozīme, lai ilgstošākā laika periodā tu uzlabotu, nevis sagrautu savu veselību. Tāpēc treneri nodarbību laikā vai pie konkrētā trenažiera ir tie, kam vērts jautāt pēc palīdzības, it īpaši, ja vēlies uzsākt sportot cītīgāk.

Arvien vairāk cilvēku izvēlas elektroniski pieejamas treniņu programmas, kas video vai apraksta veidā skaidro katru vingrinājumu. Šī izvēle, protams, ir katra ziņā, taču nereti dzīvē izpildīt uzdoto ir nesalīdzināmi grūtāk. Atceries, ka nav vērts kautrēties un apvaicāties pēc zinošāka speciālista, kas cerēto vingrinājumu spēs parādīt dzīvē, lai vēlāk tu to varētu atkārtot ar lielāku precizitāti.

"Atrast mērķi un ar pilnu atdevi sasniegt to!" – tā bieži sevi motivējam pirmajās treniņa dienās, kad sportošana šķiet pavisam vienkārša. Tomēr pēc pirmajām dienām lielā apņēmība nereti izplēn, kādam pārlieku lielās slodzes dēļ, citus pārņem slinkums un atšķirīgas nodarbes šķiet interesantākas. Tāpat sporta zālēs spieto "Instagram" cienītāji, kas katru savu soli iemūžina fotogrāfijās, lai gan no malas redzams, ka attēlu uzņemšana aizņem vairāk laika nekā pats treniņš.

Pirms sportošanas uzsākšanas ir nepieciešamas uzstādīt mērķi, kāpēc vispār to vēlies darīt, piemēram, muguras muskuļu stiprināšanai, svara noregulēšanai vai, lai atbrīvotos no stres. Nav teikts, ka bezmērķīga kustēšanās nedos tev vajadzīgo, tomēr, lai ilgtermiņā fiziskas aktivitātes kļūtu par veselību stiprinošu ieradumu, ir vajadzīgs mērķis, uz ko tiekties. Tas var būt arī mazāku vēlmju komplekss, ko vēlies sasniegt konkrētā laika posmā, piemēram, izturēt spēka vingrinājumu treniņu līdz galam.

Savukārt pēc mērķa noteikšanas var iestāties arī rutīna – ķermenis jau zina visus vingrinājumus, ir pieradis pie slodzes, tāpēc arī tev kļūst garlaicīgi. Dažkārt arī trūkst vajadzīgās atdeves, kas virza uz priekšu un burtiskā nozīmē dzen sviedrus uz āru. Ieteicams ik pēc laika pārskatīt savu treniņa programmu un veikt tādas izmaiņas, kas atkal tev prasīs nelielu izaicinājumu, nodrošinās prieka faktoru un radīs apmierinātības sajūtu pēc treniņa.

Viena no tipiskākajām kļūdām ir iesildīšanās pirms treniņa un atsildīšanās pēc tā. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Treneris Mikus Embrekts skaidro, ka iesildīšanās galvenais uzdevums ir sagatavot ķermeni slodzei, likt asinīm riņķot straujāk un paātrināt skābekļa apmaiņas procesu ķermenī. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka gadiem ejot, ķermenis zaudē savu lokanību un kustību diapazonu, ko palīdz iesildīt tieši īpaši vingrojumi pirms treniņa.

Savukārt par atsildīšanos pēc treniņa Embrekts norāda, ka tā pozitīvi ietekmē muskuļu adaptāciju slodzei, novērš stīvumu un uzlabo ķermeņa sajūtas nākamajā dienā. Ja regulāri pēc treniņa jūties iztukšota, atsildīšanās vingrinājumi ir lielisks veids, kā nomierināt sevi, it īpaši, ja fiziskās aktivitātes izsmēlušas visus spēkus.

Šajā rakstā uzzini un apskati, kā pareizi iesildīties un arī atsildīties, lai nenodarītu sev pāri.

Neskaitāmas reizes atkārtot vienus un tos pašus vingrinājumus, kustības, svaru izvēli un kārtību ilgtermiņā nozīmē sasniegt kādu rezultātu un palikt tādā līmenī. Daži izvēlas konkrētos treniņus un pilda tos gadiem, pēc tam nesaprotot, kāpēc rezultāts izpaliek. Tāpat jau senā pagātnē palicis stereotips, ka sievietes nevar cilāt svarus vai doties uz spēka treniņiem. Līdzīgi ir arī ar jogas nodarbībām vīriešiem – daudzveidība tikai nāk par labu.

Atkārtojot vienu un to pašu, ķermenis labi pielāgojas un pierod pie slodzes, tam vairs nav izaicinājuma. Ja jūti, ka tā notiek arī ar tevi, izvērtē savu treniņa programmu un vērsies pie profesionāļa, kas ieteiks efektīvākos vingrinājumus tieši tev. Tāpat treneris var norādīt uz jaunām nodarbībām, kas tev derēs izaicinājumam un jauniem apvāršņiem fizisko aktivitāšu jomā.

Tāpat apdomā cik daudzveidīgas ir tavas kustības, jo ķermenim ir nepieciešami ne tikai kardio, spēka, bet arī izturības vingrinājumi. Lielisks atbalsts kustībai ir arī regulāras aktivitātes ikdienā, kas nepaņem tik daudz spēka, cik ļauj būt aktīvai kopumā, piemēram, regulāras pastaigas svaigā gaisā. Mūsdienās ir vērts aizmirst par tipiskajām sieviešu un vīriešu slodzēm – katram ir jāatrod sev atbilstošie treniņi, kas ļauj būt aktīviem un veseliem.

Saprotams, ka katra aktivitāte ir labs veids, kā izkustināt savu ķermeni un būt aktīvai. Tomēr 21. gadsimtā eksistē arī tāda tendence kā sekošana pūlim, slavenībām vai citiem priekšā teicējiem, kas nosaka to, kā tieši tev vajadzētu trenēties vai izvēlēties sev atbilstošākos sporta veidus.

Reizēm cilvēki izvēlas un "mētājas" pa izvēlētajām nodarbībām vai aktivitāšu veidiem, piemēram, tad populāra ir zumba, joga un meditācija, vēlāk iepriekšējie tiek atmesti un modē ir nūjot, skriet vai braukt ar riteni. Nav runa par to, ka nebūtu jābūt aktīviem, bet gan par to, kā regulāra sekošana pūlim nerada ne sportošanas paradumus tev, ne kādu konkrētu attīstību ķermenim. Vēl vairāk, ja notiek nemitīga pāreja no vienas tendences pie citas, katrā sporta virzienā joprojām būsi iesācēja, kas par to zina tikai nedaudz.

Tomēr vēl vairāk šādās situācijas tiek aizmirsts par to, kas ķermenim vispār ir nepieciešams. Piemēram, ja jūti muguras sāpes un nogurumu, izvēlies doties uz pilates nodarbībām, nevis boksu. Ķermenis ir tik gudrs, ka pateiks priekšā to, kas tajā brīdī ir vajadzīgs, lai tiktu galā ar saspringumu vai citām problēmzonām. Svarīgi ir būt kustībā, bet ar gudru prātu un pilnu atdevi.