Jo sportiskāks cilvēks, jo asāks un mierīgāks prāts?

Kā liecina pētījumi, fizisko aktivitāšu pozitīvais efekts uz smadzeņu darbību nav tikai īstermiņā – saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumu 2019. gadā, fiziskās aktivitātes uzlabo un saglabā kognitīvās funkcijas, samazinot kognitīvo traucējumu un demences risku, ziņo portāls "Livestrong".

Jau 1887. gadā Bostonas medicīnas un ķirurģijas žurnālā tika publicēts raksts, kurā tika pausts par fizisko aktivitāšu labvēlīgo ietekmi uz smadzeņu darbību – fiziskās aktivitātes "var veicināt smadzeņu augšanu un garīgo attīstību". Sintija Grīna, profesora asistente Sīnāja kalna medicīnas skolas psihiatrijas nodaļā teic, ka tas iespējams dažādu faktoru sakritības dēļ – fizisko aktivitāšu laikā smadzenēm tiek nodrošināta labāka asins plūsma, un samazināti citu slimību riski, piemēram, hipertensija un liekais svars.

Smadzeņu veselības nodrošināšanai būtu jābūt mūsu prioritāšu sarakstā vienmēr, teic Terēza Liu-Ambrose, pētniece fizisko aktivitāšu, mobilitātes un kognitīvās veselības jomā. Nodarboties ar aerobajiem vingrojumiem, lai uzlabotu smadzeņu darbību var visi – pat bērni un gados vecāki cilvēki, kuriem, protams, sākt vingrot būs krietni grūtāk, nekā paradumu attīstot jau jaunā vecumā.

Pētījumi, kuros cilvēki tika iesaistīti dažādās fizisko aktivitāšu programmās, norādīja, ka vidējas intensitātes aerobie un pretestības treniņi uzlabo atmiņu un domāšanas spējas. Mērenas intensitātes vingrinājumi ietver tādas aktivitātes kā pastaiga ātrā solī, riteņbraukšana, peldēšana, airēšana, deju aerobika, lēkāšana ar lecamauklu un pārgājieni. Tāpat jāatceras, ka vien ar fiziskajām aktivitātēm nepietiks – nepieciešams arī ēst sabalansētu uzturu un izgulēties, lai veicinātu pilnvērtīgu smadzeņu darbību.

Uzlabo vielmaiņu. Regulāras vidējas intensitātes aktivitātes var uzlabot galvas smadzeņu un nervu vielmaiņu, liecina pētījums 2017. gadā. Tā laikā tika atklāts, ka cilvēkiem, kuri katru dienu nodarbojās ar mērenām fiziskajām aktivitātēm vairāk nekā 68 minūtes, vielmaiņa strādāja daudz labāk nekā cilvēkiem, kuri regulārai vingrošanai atvēlēja mazāk laika. Smadzenes izmanto aptuveni 50 procentus no glikozes enerģijas – tā ir vienīgā barības viela, kuru smadzeņu neironi izmanto savā vielmaiņā. Ja vielmaiņā kādu iemeslu dēļ ir novirzes, var attīstīties dažādi neiroloģiski un psihiski traucējumi, tostarp neirodeģeneratīvas slimības, piemēram, Alcheimera slimību.

Uzlabo atmiņu. Lai samazinātu kognitīvo funkciju pavājināšanos, viens no PVO ieteikumiem ir regulāri kardio treniņi. Ir pierādīts, ka aerobajiem vingrinājumiem ir pozitīvāka ietekme uz kognitīvo funkciju nostiprināšanu, salīdzinot ar citiem fitnesa sporta veidiem.

2015. gada pētījumā atklāts, ka, nedaudz pamainot savus ieradumus un ikdienā iekļaujot aerobos treniņus, var samazināt hipokampa tilpuma samazināšanos. Hipokamps ir smadzeņu struktūra, kas atrodas deniņu daivas mediālajā daļā, un galvenokārt ir atbildīgs par īstermiņa un ilgtermiņa atmiņu. Cilvēkam novecojot, hipokampa tilpums samazinās, un šis process var izraisīt atmiņas pasliktināšanos, traucējot arī jaunas informācijas apgūšanu. 2019. gadā pētījumā tika pārbaudīta aerobo treniņu ietekme uz cilvēka kognitīvajām spējām. Tika pārbaudītas divas cilvēku grupas – cilvēki, kuri uz 30 minūtēm nodevās riteņbraukšanas treniņam, un cilvēki, kuri pusstundu atvēlēja atpūtai. Pēc tam abām grupām tika veikts atmiņas tests, kurā atklājās, ka lielāka smadzeņu aktivitāte bija novērojama cilvēkiem, kas pirms tam bija piedalījušies fiziskās aktivitātēs.

Veicina veselīgu smadzeņu novecošanos. Gluži tāpat kā pārējais ķermenis, arī smadzenes laika gaitā ir pakļautas novecošanās negatīvajai ietekmei. 2020. gada pētījumā tika noskaidrots, ka, no vairāk kā 2000 pētījuma dalībniekiem, tiem, kuri regulāri nodarbojās ar aerobajiem treniņiem, smadzeņu garozā bija vairāk pelēkā viela – tā ir svarīga, lai atvieglotu dažādas motoriskās un kognitīvās funkcijas, ieskaitot muskuļu kontroli, atmiņu un lēmumu pieņemšanu.

Uzlabo garīgo veselību. Regulāras fiziskās aktivitātes ir lielisks veids kā cīnīties ar psihiskajām saslimšanām, piemēram, depresiju. Fizisko aktivitāšu laikā izdalās endorfīni – vielas, kas palīdz mazināt sāpes un stresu. Taču endorfīni ir tikai viens no daudziem neirotransmiteriem, kas izdalās fiziskās slodzes laikā – tās stimulē arī dopamīna, noradrenalīns un sorotonīna izdalīšos organismā. Šīs vielas spēlē svarīgu lomu garastāvokļa regulēšanā. Piemēram, palielinot sorotonīna līmeni organismā, uzlabosies gan garastāvoklis, gan vispārējā labsajūta. Fiziskās aktivitātes var uzlabot arī apetīti un miega kvalitāti, kas bieži ir negatīvās depresijas sekas.