<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@alexagorn"> Alexandra Gorn </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Straujais dzīves temps, ikdienas stress un pārlieku lielais informācijas daudzums noved pie atmiņas pārslodzes, un par tās vienīgo aizsardzības līdzekli kļūst, lai cik paradoksāli tas arī būtu, atmiņas zudums. Rutas Darbiņas sastādītajā un izdevniecības "Avots" nesen izdotajā grāmatā "Lai laba atmiņa un gaišs prāts" aplūkoti atmiņas pasliktināšanās iemesli, kā arī detalizēti izklāstītas metodes, kā tos novērst, kā vingrināt prātu un stimulēt smadzeņu darbību. Grāmata vairāk ieinteresēs cilvēkus pusmūža gados, taču tā nāks talkā arī senioriem. Ieskatam – fragments no grāmatas.

Nekas nav labāks par miegu

Gulēšanas laikā ķermenis var būt mierīgs, bet smadzenes aizņemtas. Tās attīrās no visiem detrītiem, kas atstāti, pildot ikdienas smadzeņu šūnu aktivitātes, bet šis bioķīmiskais juceklis var traucēt normālai smadzeņu darbībai. Tās arī atjauno audus, kas ir svarīgi atmiņai un citiem kognitīviem procesiem. Patiešām, labs miegs uzlabo spēju plānot, risināt problēmas, koncentrēties un daudz ko atcerēties. Patiesībā teju vai visu cilvēku IQ ir augstāks, kad viņi ir labi atpūtušies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!