Šķietami nevainīgi ikrīta ieradumi, kas var kaitēt visai atlikušajai dienai

Turpinājumā iepazīsti deviņus šķietami nevainīgus rīta ieradumus, kas patiesībā, visticamāk, ne pirmajā reizē, bet ar laiku var sabotēt visu tavu dienu. Ļoti iespējams, vairāki no tiem jau kļuvusi par tavu dienas sākuma rituālu un atstāj pēdas uz turpmāko norišu virzību, tāpēc padomā kārtīgi – varbūt ir pienācis laiks kaut ko mainīt.

Kurš gan laiku pa laikam kārtējo reizi noskanējušo modinātājzvanu neatliek vēl uz īsu mirkli? Tašu, tās dažas papildu minūtes ar aizvērtām acīm neko labu tev nedos, un patiesībā tās tevi nogurdina vairāk nekā tad, ja tu jau kārtējo reizi nebūtu atlikusi modinātāju. Problēma slēpjas tajā, ka tu, uzsākot jaunu miega ciklu un pārāk pēkšņi no tā atmostoties, sajauc ''prātu'' savam REM miegam (dziļā miega fāze, kurā redzam sapņus un ir novērojamas ātras acu kustības – red.), skaidrots portālā ''The Healthy''. Šāda miega traucēšana var arī novest pie stāvokļa, kur no rītiem nespēj pamosties moža un krietnu laiku nespēj no šī stāvokļa atbrīvoties. Tas savukārt var ietekmēt tavu spēju pieņemt lēmumus, atmiņu kopumā un vispārējo sniegumu.

Lai tu pati nebūtu savas sliktās miega kvalitātes veicinātāja, pārstāj atlikt modinātāja signālu. Ja nekādi nespēj piecelties pēc pirmā signāla, viens no risinājumiem varētu būt telefona vai modinātājpulksteņa atstāšana blakus telpā – tādējādi tu būsi spiesta izkāpt no gultas, lai beidzot apturētu kaitinošo signālu.

Iespējams, tu nespēj iedomāties savu rītu bez kafijas, taču, kā izrādās, tā ilgtermiņā nebūt nenāk par labu taviem rītiem. Kofeīna bagātais dzēriens traucē tava ķermeņa dabiskajai hormona kortizola ražošanai, tādējādi izjaucot normālu diennakts ritmu un padarot tevi enerģiskāku tūliņ pēc kafijas tases iztukšošanas, bet nogurušāku brīdi vēlāk.

Tavs organisms, kā jau minēts, ražo enerģiju stimulējošu hormonu kortizolu (pazīstams arī kā stresa hormons), kas sasniedz tā maksimālo daudzumu laikā no pulksten 6.00 līdz 10.00 un tiek ražots īpaši ražīgi no pulksten 8.00 līdz 9.00. Ja tavs organisms būs pieradis šajā laikā uzņemt kofeīnu, tas ik rītu to gaidīs atkal un atkal, samazinot saražotā kortizola daudzumu un dodot iespēju kafijai nodrošināt nepieciešamo enerģiju. Lai tomēr ļautu organismam pašam ražot enerģiju, labākais laiks kafijas malkošanai būtu pēc pulksten 10.00, kad stresa hormona līmenis dabiski sāk kristies.

Esi viena no tiem, kas tūliņ pēc modinātājzvana ielūkojas, kas jauns ticis publicēts tavos iemīļotākajos sociālajos tīklos? Šādu ieradumu veicina iekšējā, iespējams, neapzinātā sajūta, ka, ja neielūkosies, piemēram, ''Instagram'', palaidīsi garām kaut ko svarīgu. Tas ir absolūti nepareizs domu gājiens, kas ar laiku var likt fokusēties uz visu mazāk svarīgo, liecina ''Business Insider'' ziņojums. Tāpat pētījumi rāda – bieža sociālo tīklo lietošana var veicināt trauksmes palielināšanu un vispārējās labsajūtas samazināšanu, kas nebūt nav piemērots veids, kā iesākt savu dienu.

Kofeīns un brokastu maltīte, iespējams, ir pirmais, kas tev nāk prātā tūliņ pēc pamošanās, taču ūdenim vajadzētu būt tavai prioritātei. Pēc naktsmiera organisms ir daļēji atūdeņojies, līdz ar to tavas darbības var palēnināties, kā arī tas var veicināt sliktu garastāvokli. Parastais un sen pārbaudītais ūdens ir maģisks eliksīrs, kas minētās problēmas novērš, jo tas tevi hidratē, palīdz gremošanas sistēmai, samazina kuņģa skābumu un grēmas un novērš aizcietējumus. Pētījumi arī rāda, ka ūdens var uzlabot vielmaiņu, samazināt uzņemto kaloriju daudzumu un vispārīgi palīdzēt zaudēt svaru.

Tiesa, šobrīd ar katru rītu tas ir arvien grūtāk, jo dienas kļūst īsākas, taču, kamēr vēl ir iespēja, ik rītu atver aizkarus, ielaižot istabā saules gaismu. Gatavojoties dienai tumšā telpā, tu jūties ne tik mundra un enerģiska. Te talkā var nākt saules gaisma, kas ir dabisks veids, kā pateikt ķermenim, ka ir pienācis laiks mosties un kustēties, kā arī ir laiks organismam pārtraukt miega hormona melatonīna ražošanu. Ja darba dienās celies tik agri, ka neizdodas sākt rītu ar dabisko gaismu, vismaz brīvdienu rītos drīz pēc atmošanās atver aizkarus.

Labi, ka vispār no rīta kaut ko apēd, vai ne? Daļēji taisnība te ir. Pētījumi liecina, ka brokastis var veicināt vielmaiņas darbību un samazināt cukura diabēta un sirds slimību risku. Taču ņem vērā, ka ogļhidrāti var izraisīt nopietnas cukura līmeņa asinīs svārstības. Tiesa, brokastīs vajadzētu iekļaut kompleksos ogļhidrātus, bet olbaltumvielām būtu jābūt galvenajai sastāvdaļai. Portāls ''Health Line'' uzskaita vairākus uz pētījumiem balstītus ieguvumus, piemēram, olbaltumvielas var palīdzēt dienas laikā patērēt mazāk kaloriju, justies paēdušam ilgāk un stimulēt svara zaudēšanu ilgtermiņā.

Neapšaubāmi, rodas lieliska sajūta, kad vari vienu pēc otra izsvītrot uzdevumus, kas ierakstīti dienas darbu sarakstā. Taču, ja tu sāc ar vienkāršākajiem pienākumiem, tādējādi nopietnākos un svarīgākos uzdevumus atstājot kā pēdējos, tas var tevi novirzīt tālāk no panākumiem. Notingemas universitātes un Singapūras Nacionālā izglītības institūta pētnieki atklājuši, ka cilvēki, kad runa ir par uzdevumu izpildi, dienas gaitā zaudē ''paškontroli''. Tas nozīmē – tava garīgā un fiziskā izturība saņem triecienu, un rezultātā tava darba kvalitāte cieš vai lielos uzdevumus kārtējo reizi atstāj rītdienai. Īsāk sakot – vispirms fokusējies uz lielajiem darbiem, bet pēc tam uz mazāk svarīgajiem.

Paturpinot par darbiem, protams, ir loģiski visu dienas laikā paveicamo pierakstīt garā sarakstā, lai izvairītos no iespējas kaut ko aizmirst. Tiesa, uzņēmuma ''iDoneThis'' veiktajā pētījumā secināts – 41 procentā gadījumu visi darāmo darbu sarakstā uzskaitītie uzdevumi nekad netiek izpildīti pilnībā. Laika pārvaldības eksperti iesaka katram uzdevuma ieplānot konkrētu laiku, un noteikts laiks arī jāieplāno tik šķietami ikdienišķiem uzdevumiem kā trauku vai veļas mazgāšana. Kāpēc? Ja uzdevums būs ieplānots noteiktā laikā, pastāv lielāka iespēja, ka tas patiesi tiks izpildīts.

Pētījumi liecina, ka izkustēšanās rīta stundās var veicināt vairākus ieguvumus veselībai, to starpā ir intensīvāka tauku sadedzināšana, apetītes samazināšana, neļaujot tev ēst vairāk nekā nepieciešams, asinsspiediena pazemināšana un cukura diabēta riska samazināšana. Bristoles universitātes pētnieki ir atklājuši – rīta (vai pusdienlaika) treniņš uzlabo cilvēka spējas risināt dienas laikā radušās problēmas. Tāpat universitātes pētījumā 72 procenti tā dalībnieku secināja, ka pēc treniņa uzlabojas viņu laika plānošanas prasmes, bet 79 procentos gadījumu uzlabojās prāta spējas kopumā, kā arī starppersonu komunikācija un sadarbība bija veiksmīgāka. Bija arī pētījuma dalībnieki, kas ziņoja par koncentrēšanās spēju uzlabošanos, stresa samazināšanos, motivācijas un laimes sajūtas palielināšanos.

Ļoti iespējams, tu nevari no rīta atvēlēt laiku kārtīgam treniņam, taču nebēdā, jo arī pastaiga uz darbu, ja, protams, tev nav jāmēro teju desmit kilometru, būs labs izkustēšanās veids, vai vismaz kāp pa kāpnēm, nevis izmanto liftu.