Ministrijā norāda, ka cilvēku tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā ir jāskata kontekstā ar seksuālās izmantošanas gadījumiem un iesaistīšanu prostitūcijā.
2021. gadā Latvijā iezīmējās tendence par trešo valstu valstspiederīgo sieviešu no Ukrainas, Krievijas un Moldovas iesaistīšanu prostitūcijā Latvijā.
Turklāt vervēšanu, rekrutēšanu un organizāciju arī nodrošina trešo valstu pilsoņi, izmantojot internetu un dažādas sociālās un ziņapmaiņu platformas.
Riska jomas un nozares katrā valstī var nedaudz atšķirties. Darbaspēka ekspluatācijā Eiropā biežāk cilvēku tirdzniecības riski konstatēti celtniecības, transporta, viesmīlības, ražošanas, auto mazgāšanas, skaistumkopšanas, mežizstrādes, lauksaimniecības un uzkopšanas/tīrīšanas pakalpojumu jomās.
Tas nozīmē, ka, saņemot negaidīti vilinošu piedāvājumu darbam kādā no šīm jomām, ir rūpīgi jāpārbauda darba apstākļi, uzņēmums, kā arī attiecīgās valsts normatīvais regulējums.
IeM piebilst, ka karadarbības sekas Ukrainā un ar to saistītie cilvēku tirdzniecības riski detalizēti tiks apskatīti 2022. gada pārskatā, taču IeM norāda, ka, lai mazinātu cilvēku tirdzniecības riskus attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem, Valsts robežsardze pie iekšējām robežām pastiprināti veic imigrācijas kontroles pasākumus, lai konstatētu iespējami skartās personas.
Arī Valsts policija ir pastiprinājusi preventīvu rīcību, piemēram, patrulēšanu, interneta monitoringu, lai novērstu vai savlaicīgi konstatētu iespējamo cilvēku tirdzniecību.
Ministrijā atgādina, ka, lai sekmētu cīņu ar cilvēku tirdzniecību, Ministru kabinets 2021. gada 28. septembrī apstiprināja "Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021. – 2023. gadam", paredzot virkni pasākumu, lai iespējami efektīvi vērstos pret cilvēku tirdzniecību.
Tāpat 2021.gadā Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupa pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) pēc vizītes Latvijā sagatavoja ziņojumu ar rekomendācijām, lai stiprinātu cietušo tiesību aizstāvēšanu izmeklēšanas un tiesvedības laikā, kā arī nodrošinātu cietušajiem atbilstošu palīdzību.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem Latvijā turpina nodrošināt divas organizācijas – biedrība "Centrs Marta" un biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Kā ziņots, pērn identificēto cilvēktirdzniecības upuru un cietušo skaits pieaudzis līdz 61, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, kad tika identificēti 48 upuri.
Lai gan 2021. gadā Latvijā pamatā tika konstatēti Latvijas valstspiederīgo ekspluatācijas gadījumi, pēdējos gados identificēto upuru vidū aizvien biežāk ir trešo valstu pilsoņi, piemēram, no Uzbekistānas, Tadžikistānas, kā arī Indijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
