Senajiem latviešiem agrāk izdzīvot ļāva koks. Proti, no kļavām, ozoliem un citiem kokiem ieguva vilnu, no kā darināja cimdus, cepures, segas. Izrādās, varēja pagatavot ne vien apģērbu, bet pat ēdienu, jo no koka varot iegūt miltus. Šobrīd Latvijā ir tikai vairs viens vīrs, kurš pieprot šādu prasmi, tāpēc pie viņa uz Madonas novada Stalīdzāniem dodas "360TV ZIŅneši", lai noskaidrotu recepti.
Kļavas, kārklu, apses milti – tā ir tikai daļa no dabas veltēm, par kurām visdrīzāk daudzi no mums pat nenojauta. Daba mums visu nodrošina, tikai jāprot to izmantot, pārliecināts ir Ritvars Točs. Koka cepumi ir viņa aizraušanās un recepti gatavs iemācīt arī ziņnešiem.
"Sen viss ir Dainās aprakstīts, par jebkuru koku, kādus našķus taisīja – cepumus, maizīti. Senāk graudu kā tādu nebija, ne rudzu, nekā, un cilvēki izdzīvoja. Ir jācenšas visu atjaunot, parādīt, lai cilvēks izdzīvotu nākotnē. Ja pienāks aukstie periodi, tiešām nevarēs graudus izaudzēt, kas tevi pabaros? Tas pats kārkls arī pabaros!" stāsta Ritvars Točs.
"Visiem kokiem ir tāda vilniņa, šķiedra, un paliek pāri tāda pūka. To var pēc tam tējas vārīšanai izmantot. Nekas neiet zudumā. Atcerieties, ka ziemas laikā ir vissaldākā miziņa."
Ritvars atklāj, ka koka miltus varot uzlabāt pat gadiem ilgi, turklāt tajos nekas nevarot ieperināties. Arī cepumus var uzglabāt vairākus gadus – jo ilgāk stāv, jo garšīgāki. Kā iegūt koka miltus un pagatavot no tiem cepumus, skaties video!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!