Mēs esam kārtīgi tirgū gājēji. Gan pērkam ikdienas gatavošanai sev, gan tāpēc, ka blakus ir mūsu viesnīca "Urban Glamping Riga". Gandrīz katru nedēļu, bieži par vairākas reizes nedēļā mēs vedam mūsu ciemiņus no visas pasaules uz tirgu, jo tas ir kaut kas "wow!" pasaules mērogā, un tad visiem ir lielas acis – cik te viss varens un kāda gaisotne te valda. Turklāt, staigājot pa tirgu, var gandrīz arī paēst pusdienas, jo daudz kur joprojām dod pagaršot un pamēģināt, nespiežot neko pirkt.
Šodien, kad bija nedaudz brīvāka diena trakajā skrējienā, apģērbos nedaudz pēc itāļu tūrista. Paņēmu kameru un devos pētīt cenas un piedāvājumus Centrāltirgū rudens sākumā.
Protams, mums ir savas vietiņas, kur vienmēr apstājāmies, sākot jau ar ieiešanu tirgū. Pie puķu Ingas, kurai humora izjūta ir pēc mūsu gaumes, nedaudz, ja ir vajadzība, arī melnāka. Bet joprojām labākās puķes un pušķi tomēr ir tirgū. Nelielai atkāpei – mūsu viesiem ļoti patīk stāsti par latviešu "dead people festival" jeb kapu svētkiem. Un labākas vietas nav, kur par to pastāstīt, kā stāvot pie bēru vainagiem.
Mēs cenšamies nekad neko nepirkt ejā uz autoostu, nu vismaz ne augļus, jo te cenas ir divas, trīs reizes augstākas, kā citur tirgū, un vispār mūsu novērojums ir, ka lētākie augļi ir tieši pie zivju paviljona.
Tāpēc pa ceļam no puķēm ļoti bieži vasaras sākumā mēdzām apstāties pie dzeltenās kvasa mucas, bet kaut kā pēdējās nedēļās šis pasākums savu garšu ir pazaudējis...
No sezonas ogām, dārzeņiem un augļiem topā ir dzērvenes, avenes, kabači, vīnogas, paprika un, protams, klasika – tomāti un gurķi. Šajos stendos var pazaudēt daudz laika un arī "atvieglot" maciņu.
Pēc tam dodamies garām, kā mēs sakām, "bomžu stūrītim" jeb notecējušā termiņa stendam, kur gan ik pa laikam var izvilkt visādas pērles, piemēram, zivju konservus, kas ir krietni lētāki nekā veikalā.
Nonākam līdz zivju paviljonam, kurš šobrīd arī apvieno marinēto dārzeņu tirgotājus. Šis paviljons vienmēr ir ļoti dzīvīgs (dzīvās zivis gan te gandrīz vairāk nav) un pilns ar tūristiem. Ir gan svaigās zivis, gan dažāda veida saldētie jūras mošķi, gan kūpinājumi, gan marinējumi. Un tas, ko mēs vienmēr pērkam pie Dacītes, – dažādi marinētie kāposti. Tas ir kaut kas unikāls garšas ziņā un der teju pie jebkura ēdiena!
Bijušais dārzeņu paviljons gan pagaidām ir ciet, un pa ceļam vēl gribam "ieķert" īsto austrumu maizīti un kādu šķipsniņu garšvielu vai lašmaizīti "Siļķītēs un dillītēs".
Tad pats garšīgākais, mutuļojošākais un krāsainākais paviljons: piena, maizes un pārtikas laukums. Mūsu favorīts šeit ir bulciņas un piciņas pie ieejas āra dārzeņu zonā, ukraiņu pelmeņi, boršča vietiņa – šeit ir garš stāsts par to, kā viņi šeit nokļuva no Mariupoles, kur viņiem bija milzīgs pelmeņu cehs. To varat uzjautāt viņiem pašiem. Katru reizi satiekot īpašnieku, īpaši pēc mūsu biežajiem braucieniem uz Ukrainu pēdējā gada laikā, viņa kā kuģa būvnieka stiprais rokasspiediens ir citādāks kā parasts sveiciens. Mums ļoti patīk "Ilgezeem" stendiņš ar bezalkoholisko medalu un kvasu, ēdamās zupas trauciņi "Zuppa Good", un pēdējā gada gardākais atklājums – virtuļi par 35 centiem! Nu tādas izvirtības sanāk, kad paņem 20 virtuļus par septiņiem eiro un tad tādus lipīgi siltus maisiņā nes pa visu tirgu tālāk!
Vēl te ir stilīgs Spānijas gardumu stends, tāpat vienmēr tūristiem pērkam veco pienu jeb rūgušpienu, jo mēs stāstam, ka daudz ko no vecām lietām taisām – no vecas maizes kvasu un maizes zupu, no veca piena "pink soup" jeb auksto zupiņu.
Atliek vēl divi paviljoni! Viens, kurš šobrīd ir suvenīru, apģērba un dažādu mazu, dīvainu lietu veikaliņu pārpildīts, un, protams, gaļas. Starp šiem diviem paviljoniem noteikti ievērtējiet "maisiņš vajg" tirgošanās vietas – tas ir tāds tirgus kolorīts! No gaļas paviljona ir maz foto, jo sociālo tīklu un interneta algoritmam var šāda veida bildes nepatikt, bet vistu pēdiņas gan atļāvāmies nobildēt.
Tā nu nepilnā stundā viss tirgus apskriets!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
