Dinner in the sky Vecrīgā - 7
Foto: F64
Ir daudz mītu, noslēpumu un kļūdainas informācijas par Michelin restorānu ceļveža kritērijiem. Kas tad īsti slēpjas aiz šī nosaukuma, ko tas dod restorānam un kāpēc Baltijas valstīs joprojām nav neviens zvaigžņotais restorāns.

Pirmais kompānijas Michelin Guide ceļvedis tika izdots vairāk nekā pirms 100 gadiem Francijā. Sākotnēji tas bija vienkāršs degvielas uzpildes staciju apkopojums. Vēlāk tur parādījās ieteikumi, kur autobraucējiem labāk paēst. Tagad par iekļūšanu šajā sarakstā cīnās pasaules labākie restorāni. Vienas zvaigznes iegūšana vai zaudēšana var vai nu nodrošināt restorāna panākumus, vai pat izputināt to. Zvaigžņu vērtējums ir ļoti spēcīgs mārketinga līdzeklis. Tas ir ļoti universāls, jo visā pasaulē restorānu gardēžiem Michelin asociējas par augstākās klases virtuvi.

Restorānu vērtēšana ar zvaigznēm aizsākās 1926.gadā. Sākumā labākos restorānus vienkārši atzīmēja ar vienu zvaigzni, bet piecus gadus vēlāk ieviesa trīs zvaigžņu sistēmu. Saskaņā ar 1936.gada ceļvedi, viena zvaigzne pienākas "ļoti labam restorānam savā kategorijā", divas "teicamai gatavošanai, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta". Visaugstāko novērtējumu - trīs zvaigznes, piešķir par "ārkārtīgi izcilu kulināriju, kas ir atsevišķa brauciena vērta".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!