Pētnieki novērojuši, ka izsalkušiem cilvēkiem ir tendence savu šķīvi piepildīt pēc iespējas ātrāk, neraugoties uz produktu veidu. Tādējādi veselīgas pārtikas, piemēram, augļu vai bezpiedevu jogurta novietošana pieejamākā vietā cilvēkus varētu mudināt ēst veselīgāk.
Tādējādi tiktu uzņemtas ne tikai vairāk barības vielu un vitamīnu, bet arī izpaliktu taukainu produktu pārmērīga lietošana.
Tāpat pētījumā noskaidrots, ka, ja cilvēki, kam jāievēro diēta, maltīti uzsāks ar treknu un neveselīgu uzkodu, viņi apēdīs par 31 procentu vairāk ēdiena maltītes laikā, kā arī divas trešdaļas šķīvja satura sastāda sākotnēji izvēlētie produkti.
Pētījums veikts, analizējot divu cilvēku grupas, no kurām viena sēdēja pie galdiņa, uz kura vispirms servēti veselīgi ēdieni, savukārt otra maltīti ieturēja pie galdiņa, uz kura pieejamākā vietā novietoti neveselīgi produkti.
Rezultātā tika noskaidrots, ka pirmā ēdiena izvēlei un novietojumam uz bufetes galda ir būtiska nozīme visas maltītes saturā. Ja augļi bija novietoti kā pirmie, tad cilvēki tos izvēlējās 86,4 procentos gadījumu, bet, ja tie tika piedāvāti kā pēdējai, tad tos izvēlējās tikai 54,8 procenti pētījuma dalībnieku.
Savukārt pirmās trīs lietas, ko cilvēks uzlika uz sava šķīvja, sastādīja 66 procentus visas maltītes.
Tāpat pētnieki novērojuši vēl kādu interesantu tendenci – ja uz šķīvja kā pirmā tiek novietota neveselīga un trekna pārtika, tai sekos līdzīgi produkti, piemēram, siera omlete tiks papildināta ar ceptiem kartupeļiem un bekonu, bet, ja tiek izvēlēts jogurts un augļi, tad arī pārējie produkti tiks izvēlēti rūpīgāk.