Cietais siers - jo vecāks, jo labāks un smaržīgāks  (3)

Lielisks eksporta produkts

Holandieši bija pirmie, kas sieru no mājas ēdiena pārvērta komerciāli izdevīgā produktā, ko labprāt pirka citas valstis. Holandē jau 14. gadsimtā sāka ražot pārdošanai tieši cietos sieru, kurus var ilgstoši uzglabāt un ērti transportēt. Par siera vērtību var liecināt arī fakts, ka Anglijas karaliene Viktorija savā kāzu dienā kā vienu no kāzu dāvanām saņēma pustonnu smagu "Čedera" siera rituli.

Homērs slavina sieru

Pasaulē viscietākais siers ir Parmezāns. Domājams, ka tieši kāds no Itālijas cietajiem sieriem ir pieminēts Homēra darbos, runājot par sieru, kas tiek rīvēts ar dzelzs skrāpi. Itālijā ir aptuveni 500 licenzētu cietā siera ražotāju. Viens no slavenākajiem un zināmākajiem cietajiem sieriem ir arī "Cheddar" jeb Čeders, kas ir klasisks Anglijas siers. Citas pasaulē zināmas cieto sieru šķirnes ir "Edam" jeb Holandes siers, "Maasdam", "Ementāls" jeb Šveices siers, "Gouda", "Mimolette". Katrā valstī tops savs cietā siera paveids. Lietuvā ražo cieto sieru "Džiugas", savukārt Latvijā - "Trikantālers" un "Monterigo".

Ēd sieru, būs skaista āda un laba oma

Lai pagatavotu 1 kilogramu cietā siera, jāpatērē 10 litri govs vai kazas piena. Tas nozīmē, ka siers satur tās pašas vērtīgās vielas, ko piens, tikai daudz koncentrētākā veidā. Olbaltumvielu saturs sierā ir daudz lielāks nekā gaļā un olās. 80 grami laba cietā siera nodrošina kalcija, fosfora un A, B2 un B12 un D vitamīnu diennakts devu pieaugušam cilvēkam. Tie, kas sieru ēd regulāri, var lepoties ar labu sejas ādu, jo siers satur visus mikroelementus, kas vajadzīgi veselai ādai. Turklāt viņi ir arī labā omā, jo cietajos sieros ir vielas, kas uzlabo garastāvokli.

Pareiza glabāšana garšas buķetei

Cilvēki sieru pērk, ēd un uzglabā, bet vai vienmēr to dara pareizi? Lai saglabātu īpašo siera aromātu un garšas nianses, katram siera veidam ir savi glabāšanas nosacījumi. Piemēram, svaigos sierus nedrīkst ilgstoši labāt sagrieztu šķēlēs, jo tad tie zaudē smaržu. Savukārt puscietajiem un cietajiem sieriem svarīgākais ir pareizs uzglabāšanas režīms. Ideālā uzglabāšanas temperatūra ir 8 - 13℃, bet pirms pasniegšanas tie no ledusskapja jāizņem 30 minūtes iepriekš.

Ja drūp, tad labs!

Jo ilgāk izturēts cietais siers, jo vērtīgāks un gardāks tas ir. Protams, arī dārgāks. Izturēts siers ir ciets, griežot ar nazi, tas drūp. Siers ir skaistā tumši dzeltenā dzintara krāsā, ļoti koncentrēts un piesātināts. Kvalitatīvam cietajam sieram ir sīki caurumiņi, kuros siera briešanas gaitā uzkrājas ogļskābā gāze. Cieto sieru garoziņu veido no bišu vaska vai parafīna. Nav jābrīnās, ka griezuma vietā cietajam sieram parādās miklums, tas ir sālsūdens.

Ar makaroniem - lieliski

Ēdiena gatavošanai izmanto rīvētus cietos sierus. Vislabāk tie garšo kopā ar miltu izstrādājumiem, piemēram, makaroniem un picām. Miltu ēdieni ir bagāti ar ogļhidrātiem, ko ēdienā vēlams papildināt ar sierā esošajām piena olbaltumvielām.

Cietie sieri satur lielāku tauku procentu nekā mīkstie sieri, jo tajos ir mazāk mitruma, tāpēc struktūru nodrošina piena tauki. Vienlaikus tas nodrošina izteiktāku, pikantāku un spēcīgāku aromātu.

Raksts tapis sadarbībā ar leģendāro sieru "Džiugas":

DŽIUGAS® - tas ir lielisks siers sarunu laikā! To garšojot, laiks paiet ātri, un sarunas raisās viena pēc otras, priecējot dvēseli. Pat mazs stingrā un cietā siera gabaliņš iepriecina aukslējas ar pikantu stiprumu, vieglu rūgtumu un patīkami sadrūp trauslos kalcija sāļu kristālos. Taču siera dažādas gatavības pakāpes izceļas ar dažādām izsmalcinātām garšām.