Ko stāsta gada skaitlis uz vīna etiķetes  (4)

Gada skaitlis ir galvenā informācijas atslēga un rādītājs, kas nosaka, vai vīns būs tāds, kā cerējāt un piepildīs jūsu gaidas. Jūs varat iegādāties vīnu no viena tirgotāja, no vienas un tās pašas vīnogu šķirnes, no tā paša ražotāja un vīna dārza, taču atliek nomainīties tikai ražas gadam, un vīnam būs pavisam cita garša, kā iepriekš.

Vairums vīna lietotāju tam nepievērš nekādu uzmanību. Patērētāji zina, ka viņiem patīk vīns "X" un pērk to no gada uz gadu, un pat nepamana, ka garša vīnam galīgi vairs nav tāda pati, kā iepriekš. Varbūt pat uz etiķetes gads ir mainījies, taču vēl aizvien vīns tiek uztverts tāpat, kā agrāk. Taču patiesībā vīns var dramatiski mainīties no gada uz gadu atkarībā no laika apstākļiem un to izmaiņām, kas ietekmē vīna dārzu, no ražas ievākšanas laika un unikālā mikroklimata konkrētajā vīna dārzā. Tāpat arī no vasaras - vai tā bija neparasti karsta vai ilgstoši lija, vai arī vasara sākās neparasti agri vai neparasti vēlu.

Arī katru vīnogu šķirni laika apstākļi ietekmē citādāk. Rīslinga vīnogas vislabāk aug vēsākā vasarā, tāpēc arī Vācija un Oregona vairāk koncentrējas uz rīslinga ražošanu. Ja sezona būs karsta un sausa, tad rīslinga vīnogu raža no tā cietīs, un jūsu iemīļotais rīslinga vīns vairs nebūs labākā izvēle. Tāpēc nāksies gaidīt nākamā gada ražu, kad rīslinga vīnogu raža atkal varētu būt labāka.

Savukārt vairums dzirkstošo vīnu tiek klasificēti kā vīni bez vīnogu ražas gada (non-vintage), jo parasti tiek gatavoti, sajaucot dažādas vīnogas no dažādiem gadiem. Tas tiek darīts tāpēc, lai panāktu vienādu garšu un stilu katru gadu.

Sastopami arī Comet vintage vīni, kuri gatavoti no vīnogām, kas ievāktas gados, kas saistīti ar astronomiskiem notikumiem, parasti kādas komētas tuvošanos Zemei. Šie vīni tiek uzskatīti par īpaši kvalitatīviem un tiem piemīt neizskaidrojami labas īpašības.

Vairumā vīna ražotāju valstu pieļauj uz etiķetes uzrādītā gada vīnogām nedaudz pievienot arī citu gadu vīnogas. Pieļaujamais daudzums dažādās valstīs nedaudz var atšķirties. Dienvidāfrikā un Čīlē uzrādītā gada vīnogām jābūt ne mazāk kā 75%, Austrālijā, Jaunzēlandē, Eiropas Savienībā un ASV ne mazāk kā 85%. Dažos ASV vīnogu audzēšanas un vīna ražošanas reģionos, kas tiek apzīmēti ar AVA (American Viticultural Area), normatīvs ir 95%.

Lai saprastu, kāda gada vīnu izvēlēties, atrodiet attiecīgā reģiona vīnogu ražu apskatu (vintage report) par konkrēto gadu, un jums uzreiz būs skaidrs, ko no konkrētā vīna gaidīt. Katra reģiona vīnogu ražas apskatus var atrast arī internetā.

Ir arī speciālisti, kas ražas gada nozīmi noliedz, jo mūsdienu vīndari ir sasnieguši tādu meistarību, ka spēj izgatavot kvalitatīvu vīnu arī neizdevušās vīnogu ražas gadījumā. To apstiprina arī veiktie eksperimenti. Čikāgas Universitātes profesors Romans Veils deva nogaršot 4 – 17 dažādu gadu dažādus vīnus 240 lietotājiem un secināja, ka tie labas un sliktas vīnogu ražas vīnus (izņemot Bordo vīnus) neatšķir un vīna kvalitāti novērtē pretēji ražas gadu apskatiem. Eksperiments tika atkārtots vēlreiz, iesaistot arī vīna ekspertus, un rezultāti bija tādi paši. Tāpēc par vīnogu ražas gada nozīmi diskusijas vēl aizvien turpinās. Bordo vīna ražotāji izsakās, ka vislabākie ražas gadi ir tie, kuru vīnus ir izdevies visvairāk pārdot.