Pirmkārt – arī šī sava veida “nesezona” nedod iespēju izslēgt svaigus un neapstrādātus augu valsts produktus no savas ēdienkartes. Ik dienu ir nepieciešams iekļaut vismaz 500 gramus vai 3 porcijas dārzeņu, piemēram, brokastīs svaigu tomātu un kādu salātlapu ar gardām brokastu maizītēm, pusdienās notiesāt tradicionālos burkānu – kāpostu salātus un vakariņās vieglu un gardu dārzeņu sacepumu. Izklausās taču gardi, vai ne? Neviens pārtikas produkts nav sava veida superprodukts, ar kura palīdzību būtu iespējams nodrošināt visas organismam nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas. Tieši tāpēc viens no veselīga uztura galvenajiem ieteikumiem ir dažādība.
Dažādība krāsu ziņā ir ļoti svarīga un tā iemesla dēļ bieži vien pasaulē tiek radītas arvien jaunas teorijas, kā savu ikdienu un organismu padarīt krāsaināku, līdz ar to arī veselīgāku. Tāpēc tālāk par krāsām un to nozīmi.
Tiek uzskatīts, ka violetās krāsas dārzeņi un augļi (baklažāni, mellenes, upenes, granātāboli, violetais kāposts un citi) visbiežāk saturēs vienus no spēcīgākajiem antioksidantiem – antociāniem. To koncentrāciju nosaka arī krāsas intensitāte un produkta svaiguma pakāpe. Antociāni organismā uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību gan normalizējot asinsspiedienu, gan arī uzlabojot holesterīna maiņu organismā.
Zaļās krāsas dārzeņi un augļi (kāposti, āboli, brokoļi, kabači, kivi u.c.) satur daudz zaļās krāsas bioloģiski aktīvo pigmentu hlorofilu, karotinoīdus, kā arī K vitamīnu un folskābi. Tiek uzskatīts, ka šīs krāsas dārzeņi un augļi var uzlabot asinsrites un redzes procesus, kā arī organisma reaktivitāti. Īpaši ieteicami ir grūtniecības laikā, to augstā folskābes satura dēļ.
Sarkanā krāsā esošie augi (tomāti, dzērvenes u.c.) saturēs vienus no spēcīgākajiem antioksidantiem kā karotenoīdus – likopēnu, hesperedīnu u.c. Tiek uzskatīts, ka tie spēj samazināt organismā esošo brīvo radikāļu graujošo darbību, samazina onkoloģisko slimību risku, iekaisumu procesus, kā arī uzlabo organisma imūnās spējas.
Dzeltenās un oranžās krāsas dārzeņi un augļi, kā citrusaugļi un tai skaitā pašmāju ķirbji, cidonijas, burkāni un smiltsērkšķi galvenokārt saturēs flavonoīdus, beta un alfa karotīnus, kas organismā tālāk spēj pārveidoties par A vitamīnu, uzlabojot imūno sistēmu, kā arī ādas un gļotādu veselību. Šīs krāsas dārzeņu sastāvā papildu esošās balastvielas palīdzēs arī kontrolēt cukura līmeņa izmaiņas.
Tā nu katram krāsas pigmentam to bioloģiski aktīvo vielu dēļ ir sava veselības veicinošā iedarbība un tieši tāpēc daudzveidība ikdienas ēdienkartē ir ļoti svarīga, neaizmirstot arī baltos augu valsts produktus.
Uzsākt ēst veselīgāk nenozīmē uzreiz pavisam atteikties no iecienītajiem našķiem vai citiem tā dēvētajiem “gardajiem grēkiem”. Ja organisms tiek apgādāts ar tam nepieciešamajām uzturvielām, mazāk arī gribēsies našķoties. Atceries – ja sāksi savā ikdienā arvien vairāk ieviest veselīgus paradumus, tad reizēm tik ļoti kārotā kūciņa vai izdzertais saldais dzēriens nenodarīs neko sliktu, ja uzturs pamatā būs sabalansēts. Tāpat arī vienmēr svarīgi paturēt prātā – ja ēdienkarte ir sabalansēta un tiek pievērsta uzmanība, vai uzņemtā enerģija tiek arī patērēta, tad galu galā arī mazāk nākas sevi ierobežot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!