Turpinot iepriekšējā ierakstā aizsākto mēreno nostalģiju, vēlamies vēlreiz atgriezties pie kāda bāra, kuru jau reiz aprakstījām – "Jumis" Brīvības ielā. Kad pirmo reizi nokļuvām "Jumī", bija 2009. gads, mēs bijām pa taisno no vidusskolas sola (pirmo reizi tur nokļuvām tieši pēc pēdējā zvana) un, iespējams, vietu līdz galam nenovērtējām. Tā nu ir sanācis, ka vairākas reizes sanācis iegriezties "Jumī" arī pēc tam, un laika gaitā tas mums ir kļuvis par vienu no visvisvismīļākajiem bāriem Rīgā, tāpēc arī vēlreiz atgriežamies pie "Jumja", lai papildinātu iepriekš pierakstīto un dalītos lieliskajā pieredzē, kas mums tur ir bijusi.
Pirmā reize, kad bijām "Jumī", ir dokumentēta mūsu bloga arhīvā. Pēc tam nākamā reize, kad Aņa nokļuva "Jumī", bija draudzenes izlaidums, kur pa ceļam uz mājām tika izlemts ieklīst "Jumī", lai iedzertu šotu "Chernobyl", kura sastāvā ir absints, apelsīnu liķieris un vēl kāds stiprs dzēriens, ko esam piemirsušas. Šis šots oficiāli vairs netiek piedāvāts, bet domājam, ka bārmenes joprojām māk to taisīt, tā ka ja ir interese, iesakām paprasīt.
Kopš tās reizes uz "Jumi" ir iets bieži. "Jumis" ir vaļā 24/7, tur vienmēr skan krievu deju mūzika, un tā ir vieta, kas vienmēr uzlabo omu.
Tā kā "Jumī" esam bijušas daudz un bieži, šoreiz bildes nav no vienas apmeklējuma reizes, bet tas ir savākts materiāls gadu laikā dažādos brīžos.
Atrašanās vieta: Brīvības iela 103 (gandrīz pie Artilērijas ielas)
Cenas: kokteilis 27th October (rums, grenadīns, kola) – EUR 3,15, alus EUR 1,71, alus Baltika EUR 1,2o
Īss apraksts: "Jumī" joprojām ir divas telpas: smēķētāju un nesmēķētāju, kuras vienu no otras atdala vesternu krogu durvis. Smēķētāju telpā joprojām ir milzīgs dīvāns, pāris galdi, pie sienas akvārijs, pie griestiem – spoguļi, un telpas galvenais elements ir briežu ragi un dažādi putnu izbāzeņi pie sienām, kuri uz svētkiem tiek izmantoti dekorāciju veidošanas nolūkos (piemēram, Helovīnu laikā uz ragiem tika uzkarināta tāda kā balta plēve – tā, ko izmanto biedējošiem nolūkiem). Nesmēķētāju telpā joprojām ir milzīgs dīvāns sarkanā krāsā, uz kura rakstītas dažādas pasaules valstu galvaspilsētas. Turpat arī ir lete. Uz letes dažādas konfektes, riekstiņi, aiz letes – visi alkohola veidi. Nesmēķētāju telpas grīdā vietām tādi caurspīdīgi gaismas avoti, kas liek justies tā, it kā esi uz deju zāles grīdas.
Svētku laikā "Jumī" vienmēr ir speciālas dekorācijas. Piemēram, Helovīnu laikā bija jau minētā plēve smēķētāju telpā, skatlogā bija meitenes skelets, kas smēķēja, bārmenes arī bija sapucējušās ar atbilstošu grimu un apģērbu, un skatlogā bija mirgojošas gaismiņas. (Bet tās gaismiņas gan tur ir vienmēr, tāpēc "Jumi" uz ielas ir viegli atrast.) Tagad ap Ziemassvētkiem smēķētāju telpas stūrī ir smejošs salatēvs, kā arī bārmenes sarkanos sniegbaltīšu tērpos. Īpaši jāpiemin tas, ka uz Helovīnu laiku "Jumī" arī bija speciāla dzērienu karte ar tematiskiem dzērieniem, kur visi nosaukumi saistīti ar kapiem, nāvi un zombijiem, kā arī katrā dzērienā bija īpaši biedējoša acs: apdomīgi nomizots un izgrebts redīss, kas atgādināja cilvēka aci, kurā iekšā ir arī melna olīva.
Atkārtoto apmeklējumu gaitā mums ir izdevies nodefinēt "Jumja" pievilcības noslēpumu. Zināmā mērā "Jumis" ļoti labi reprezentē Rīgu, jo apvieno dažādās Rīgas sejas. Vispirms, protams, ir uzsvars uz latviskām vērtībām, kas izpaužas bāra nosaukumā (jumis, kā labi zināms no sākumskolas baltās stundas nodarbībām, ir auglības simbols latviešu mitoloģijā), kā arī tajā, ka koks, kas tiek tradicionāli uzskatīts par vienu no svarīgākajiem materiāliem latviešu mentalitātei, ir bagātīgi izmantots bāra noformējumā. Otrkārt, "Jumis" cieši uzrunā Rīgas krievvalodīgo iedzīvotāju daļu, un bārā nereti var sastapt krievvalodīgus vīriešus ādas jakās vai melnās pufaikās, kuri drūmi dzer šņabi. Bārā bieži skan jau pieminētā krievu diskomūzika. Un, treškārt, "Jumis" iezīmē rietumnieciskas tendences, kas atspoguļojas dzērienu nosaukumos, kas visi ir angliski, kā arī svētku noformējumos (Helovīns tomēr nav veļi, un samta sniegbaltīšu kostīmi arī ir jaunievedums no Rietumiem). Citiem vārdiem sakot, mēs uzskatām, ka "Jumis" ļoti labi reprezentē Rīgu un tās dažādību, tāpēc Aņa reizēm ved ārzemju viesus uz "Jumi" tā vietā, lai novadītu garu ekskursiju pa visu pilsētu.
Ļoti svarīgi atkārtot to, ka "Jumis" ir vaļā visu laiku, tāpēc vēlās naktīs piedzīvotais var atšķirties no dienas laikā piedzīvotā. Un tomēr "Jumis" ir ļoti mājīgs un patīkams bārs, kurā prieks iegriezties jebkurā diennakts stundā.
Atmosfēra: vienmēr mājīga. Patīkami atgriezties!
Apmeklētāji: Esam redzējušas visdažādākos apmeklētājus "Jumī". Pārsvarā tur ir ūķu klasika: pusmūža vīrieši tumšās virsdrēbēs. Reiz svētdienas vakarā, kad Aņa tur bija ar diviem draugiem, bārā bija tikai hipsteri. Piektdienu un sestdienu vakaros tur nereti ir jaunas meitenes, džeki parasti atnāk ap pusnakti. Ir vīrieši, kuri uz "Jumi" nāk tikai bārmeņu dēļ, tāpēc stāv pie letes stundām ilgi. Vārdsakot, dažādi cilvēki. Kaut kādā mērā bīstama situācija radās tikai vienu reizi, kad Aņa tur bija trešdienas vakarā kādā rudenīgā dienā no kādiem desmitiem vakarā līdz diviem naktī, un bārā ievēlās ļoti iedzēris un noguris kungs, kurš aizmiga uz dīvāna smēķētāju zālē. Kad viņš pamodās, viņš sāka Aņai un kompanjonam draudēt, ka tūlīt abus nodurs, ja viņi neies prom. Pēc mazliet saspringtas un mulsas domu un iespaidu apmaiņas tika noskaidrots, ka kungs ir sajaucis mājas durvis ar bāra durvīm un ka viņam likās, ka abi jaunieši ir ielauzušies viņa mājā, tāpēc bija salīdzinoši pikts, bet izrādījās, ka tam nebija pamata. Kad šī nesaprašanās tika izlīdzināta, visi trīs kļuva par labākajiem draugiem uz vakaru un sirsnīgi nopļāpāja kādu stundu par dzīvi, nāvi un mīlestību.
Īpašie notikumi: kā noprotams, to ir bijis daudz, un lielākā daļa ir jau pieminēti.
Vērtējums: "Jumis" ir mūsu tandēma visu laiku mīļākais Rīgas ūķis. Ļoti iesakām apmeklēt! Īpašs ieteikums kungiem: ja vēlaties savu dāmu aizvest neaizmirstamā randiņā, iesakām aiziet vakariņās uz "Lauvas namu" un tad uz dzērienu uz "Jumi" (vai arī otrādi, jo, kā zināms, pēc alkoholisku dzērienu patērēšanas mēdz parādīties izsalkums)!
Aņa un Līva ir divas draudzenes, kas savulaik, kā pašas saka - vidusskolas laikā pēkšņi izjuta spēcīgu vilkmi izpētīt bāru kultūras nošņurkušāko daļu. Vidusskola pabeigta nu jau pirms varākiem gadiem, bet iekšējais nemiers licis atkal doties jaunos piedzīvojumos - pa Rīgas bāriem, kuriem ikdienā lielākā daļa skrien garām un pat neiedomājas tur kādreiz iegriezties, jo... kādēļ gan? Varbūt dažiem ir bail, liekas, ka šīs vietas nav domātas viņiem vai ka tur tikai deklasēti elementi apgrozās. Tāpēc labi, ka ir šīs draudzenes, kas izpētes darbu paveiks jūsu vietā, sniedzot ieskatu šajā mazliet nepazīstamajā pasaulē.
Lai pastiprinātu ūķīgo atmosfēru bāros, attēli ir uzņemti ar viedtālruni. "Mēs esam atvērtas komunikācijai un ieteikumiem gan par vietām, uz kurām iet, gan par veidiem, kā uzlabot procesu. Mūsu mērķis ir iepazīt dzimto pilsētu arvien labāk, pārvarot neomulību un pat zināmas bailes, kas pārņem dažās pilsētas vietās, atklāt sev un citiem, ka ir arī dzīve ārpus centra rajona bāriem, kā arī atrast veidus, kā par alkoholu maksāt mazāk. Ja kāds no mūsu aprakstiem jūs iedvesmo iet uz šādām vietām, labprāt dzirdēsim arī jūsu pieredzi!" savā blogā "ShadyRiga" raksta meitenes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!