Turpinot iepriekšējā ierakstā aizsākto mēreno nostalģiju, vēlamies vēlreiz atgriezties pie kāda bāra, kuru jau reiz aprakstījām – "Jumis" Brīvības ielā. Kad pirmo reizi nokļuvām "Jumī", bija 2009. gads, mēs bijām pa taisno no vidusskolas sola (pirmo reizi tur nokļuvām tieši pēc pēdējā zvana) un, iespējams, vietu līdz galam nenovērtējām. Tā nu ir sanācis, ka vairākas reizes sanācis iegriezties "Jumī" arī pēc tam, un laika gaitā tas mums ir kļuvis par vienu no visvisvismīļākajiem bāriem Rīgā, tāpēc arī vēlreiz atgriežamies pie "Jumja", lai papildinātu iepriekš pierakstīto un dalītos lieliskajā pieredzē, kas mums tur ir bijusi.
Pirmā reize, kad bijām "Jumī", ir dokumentēta mūsu bloga arhīvā. Pēc tam nākamā reize, kad Aņa nokļuva "Jumī", bija draudzenes izlaidums, kur pa ceļam uz mājām tika izlemts ieklīst "Jumī", lai iedzertu šotu "Chernobyl", kura sastāvā ir absints, apelsīnu liķieris un vēl kāds stiprs dzēriens, ko esam piemirsušas. Šis šots oficiāli vairs netiek piedāvāts, bet domājam, ka bārmenes joprojām māk to taisīt, tā ka ja ir interese, iesakām paprasīt.
Kopš tās reizes uz "Jumi" ir iets bieži. "Jumis" ir vaļā 24/7, tur vienmēr skan krievu deju mūzika, un tā ir vieta, kas vienmēr uzlabo omu.