Kopš "ShadyRiga" sāka Rīgas ūķīgo bāru izpētes procesu, 4 Promiles ir viena no vietām, ko mums visbiežāk iesaka apmeklēt. Vieta, kā saprotams, ir ļoti leģendāra, galvenokārt tāpēc, ka drošvien katrs ir mēģinājis iztēloties, kā nu tur iekšā varētu būt, un tas nosaukums… Runā, ka pēc četrām promilēm cilvēks mirst. Un tāpēc, ka mēs esam ziņkārīgas un lai palīdzētu kliedēt neziņas miglu citiem, mēs kādudien ap pusdienlaiku iegājām 4 Promilēs paskatīties, kā tad tur ir.
Jau ceļā uz 4 Promilēm ļoti satraucāmies un izdomājām dažādus noteikumus, kas būtu jāievēro šādā vietā: nesēsties, nenovilkt pufaiku, nesmaidīt, neveidot acu kontaktu, dzert tikai stipro alkoholu. Kad tur ieradāmies, viss izrādījās daudz citādāk, un no dažiem noteikumiem sanāca atteikties.
Feisbukā redzams, ka 4 Promiles ir sporta bārs. Tās ir pilnīgas muļķības, un ar sportu vietai nav nekāda sakara.
Atrašanās vieta: Gogoļa iela 16
Cenas: 100 g mokas (netīrā glāzē): 1,00 LVL (ShadyRiga šo bāru apmeklēja 2013.gada novembrī, kad, kā zināms, Latvijā visi norēķini bija latos - red.). Uz durvīm Godīga eiro ieviesēja uzlīme, bet cenas norādītas tikai latos
Īss apraksts: īsi aprakstīt nevar, būs gari. Kad atvērām durvis, skatam pavērās mazs galdiņš, kuram apkārt sēdēja četras sievietes, kas ēda desmaizes. Pēc tam mūs pārņēma mirklis apjukuma, jo aiz letes neviena nebija, bet sievietes tikai neizpratnē skatījās mūsos. Pēc brīža viena no sievietēm negribīgi piecēlās un, aiziedama aiz letes, jautāja, vai mēs latviski runāsim. Teicām jā, uz ko viņa atvainojās, ka nerunājot latviski, bet tālāk esot "latiškij bar" (latviešu bārs), ar ko viņa gan jau domāja netālu esošo Bānūzi. Sākām runāt krieviski un teicām, ka nav jau te galvenais pļāpāt un paliksim šepat. Taču pārdevēja vēl kādas 4 reizes centās mūs aizsūtīt uz "latiškij bar". Kurš vēl pēc šī grib pateikt, ka Latvijā sabiedrība nav sadalīta uz divi, ko?
Bāra iekārtojums ir ļoti mājīgs, izskatās, ka bārs izveidots divistabu dzīvoklī. Priekštelpā lete ar alkoholiskiem dzērieniem, dibentelpā liels dīvāns ar pārvalku un spīdīgiem, netīriem spilveniem, kā arī uz dīvāna stāvēja saiņi ar dažādām lupatām. Telpā kādi trīs apaļi galdiņi, uz galda mākslīgie ziedi, svečturis vai lampa. Pie griestiem disko bumba, uz sienām ārkārtīgi vecišķas tapetes, kā arī stūri pulkstenis, kurā par fonu izmantots Jēzus attēls. Vienā vietā uz tapetēm uzzīmēts iņ un jaņ simbols. Principā pie noformējuma ir ļoti piestrādāts, jo visas sienas klāj gleznveidīgi darinājumi, kuros attēlots mersedess ar numura zīmi "4 PROMILI". Var tikai minēt, vai šāds mersedess tiešām eksistē un kādēļ šāda izvēle. Vienuviet uz sienas arī uzrakstīts "4 PROMILI ANNO"… diemžēl bez gadskaitļa. Atkal atliek tikai minēt, kādēļ nav minēts šīs iestādes dibināšanas gads – varbūt tas, lai paturētu šīs vietas noslēpumaino auru?
Vēl ļoti iekrita acīs, ka tualetes apmeklējums 4 Promilēs maksā 50 santīmus. Tualetes papīra rullis ir novietots tualetes durvju ārpusē. Tā arī neiedrošinājāmies apmeklēt tualeti, kas laikam ir Latvijā dārgākā nokārtošanās iespēja.
Atmosfēra: Bārs ir ļoti mājīgs, bet ne mums: var redzēt, ka 4 Promiles ir bārs konkrētai sabiedrības grupai, un no ārpasaules ienākt var būt grūti.
Dibentelpā stūrī ievietots televizors, pa kuru, kā parasti, pārraida krievu mūzikas raidījumus, kas vietai piešķir tādu diskotēkas noskaņu.
Apmeklētāji: Kamēr mēs tur uzturējāmies, ienāca vēl divi vīrieši ādas jakās, kuri risināja smagas sarunas ar bārā esošajām sievietēm adītos džemperos par attiecībām un bērnu audzināšanu. Sarunas norisinājās ļoti augstos toņos (tiešā un pārnestā nozīme), tādēļ brīžiem uzbangoja vēlme ātrāk tīt makšķeres, jo nez kā tas viss eskalēsies. Nekas slikts tomēr nenotika, tomēr 4 Promiļu apmeklējums vēlākās diennakts stundās varētu nebūt tik mierīgs.
Īpašie notikumi: Neskaitot to, ka mūs kādas piecas reizes mēģināja aizsūtīt uz "latviešu bāru", vēl bija pāris īpaši atgadījumi. Aņa pārkāpa vienu no iepriekš izdomātajiem noteikumiem un uzturēja acu kontaktu ar vienu no vīriešiem, kurš ļoti nokaunējās un vairākas reizes atvainojās, ka ir sasmērējies, bet tas vispār nebija redzams. Kad viņš mēģināja uzsākt sarunu par dzīvi, bārmene viņam paziņoja, ka "oņi toļka pa latiški", un tad vīrietis atvainojās arī latviski. Jocīgi, jo mēs runājam arī krievu valodā, un pārdevēja to varēja empīriski novērot, taču acīmredzot šai vietā pastāv zināma bijība pret latviešiem, lai ko tas arī nozīmētu.
Vērtējums: Ja cilvēki grib autentisku ūķu pieredzi, 4 Promiles ir īstā vieta. Mums gan kādam laikam pietiks – pārāk ūķīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
