- Pankūku pirmsākumi rodami jau senajā Ēģiptē, par ko liecina zīmējumi uz faraonu kapeņu sienām.
- Lielākā pankūka izcepta 1994.gadā, Anglijā – tās diametrs bijis 15,01 m un tās biezums 2,5 cm.
- Visaugstākais pankūku tornis uzbūvēts 2013.gadā Beļģijā – 82 cm augstumā.
- Sodas vietā pankūku mīklai var pievienot tikko uzsnigušu sniegu. Sniega sastāvā esošās vielas pankūku tekstūru padara mīkstāku un gaisīgāku.
- Pankūkas simbolizē sauli, tādēļ tās ir Masļeņicas svarīgākais ēdiens.
- Masļeņica pēc slāvu tradīcijām ir kultūras svētki, kurus svinot vienas nedēļas garumā, simboliski aizvada ziemu un sagaida pavasari. Arī Latvijā šie svētki tiek svinēti daudzās ģimenēs.
Masļeņicas nedēļas dienu tradīcijas:
- Pirmdiena – pankūku cepšana, gatavošanās svētkiem, salmu lelles veidošana, kuru pēc tam novieto kalna galā, lai septītajā dienā sadedzinātu.
- Otrdiena – iešana ciemos, ziemas prieku baudīšana, neprecētie mēģina atrast savu otro pusīti.
- Trešdiena – ciemos iešana, mielošanās.
- Ceturtdiena – lai palīdzētu saulei cīņā ar ziemu, svētku svinētāji vizinājās ap ciematu zirga kamanās pulksteņa rādītāja virzienā. Tāpat rīko pikošanās kaujas.
- Piektdiena – turpinās iešana ciemos. Ja neprecētajiem jauniešiem otrdien izdevies atrast simpātiju, šajā dienā pirmo reizi drīkst doties ciemos.
- Sestdiena – ciemošanās pie radiem.
- Svētdiena – dzied dziesmas, ēd un dejo, un dedzina salmu lelli, iededz ugunskurus un jaunieši lec pār tiem
Atpūtas centrā "Lido" Masļeņicas laikā gardēži apēd vairāk nekā 5000 pankūkas.
Uz Masļeņicu cep pankūkas no dažādiem miltiem un visos iespējamos viedos – plānās, biezās, pildītās u.c.
Pankūkas slāvu tradīcijās tiek ēstas ar krējumu, olām, ikriem vai ievārījumu.
Noderīgi: 1. un 2. martā atpūtas centrā "Lido" Krasta ielā norisināsies plaša bezmaksas izklaižu programma par godu vienam no senākajiem slāvu tradicionālajiem svētkiem - Masļeņicai. Pasākumu vadītāju lomās iejutīsies Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri Jevgēnijs Čerkess – Stāstnieks - un Vitālijs Jakovļevs - Pētersīlītis. Pasākuma apmeklētājus ar dziesmām izklaidēs folkloras grupas "Berendeika" un "Karagod", bet tradicionālo deju priekšnesumus sniegs deju ansamblis "Solo". Pasākuma laikā būs iespēja piedalīties dažādās spēlēs, dejās, konkursos, bezmaksas radošajās darbnīcās, kā arī spēkoties ar spēkavīru roku laušanas cīņā vai izmēģināt veiklību, kāpjot Umurkumurā pēc gardām balvām, tāpat būs iespēja doties izjādē ar poniju. Svētdien, 2.martā, plkst. 18.00 tradicionālais svētku noslēguma rituāls – salmu lelles dedzināšana.