Apceļojot Rīgas 'ūķus': kafejnīca-klubs 'Clubnika'  (8)

Šoreiz pētījām Brīvības ielas odziņu – bāru/kafejnīcu/klubu "Clubnika". Tā kā Līva ir apguvusi visādas lingvistiskas zināšanas un trikus, kas ir apliecināts ar glītu diplomu, un tā kā arī Aņa ir vismaz uz brīdi iemērkusi kāju šo zinību upē, mēs, protams, spējam novērtēt nosaukumu un ar to saistītās valodas rotaļas. Zemenes gan šajā klubā neviens nepiedāvāja, taču kas gan būtu cilvēks bez iztēles.

Atrašanās vieta: Brīvības ielā netālu no krustojuma ar Tallinas ielu, pretī bāram "Jumis"

Cenas: 100 g mokas: EUR 1,80; melnā tēja: EUR 0,70; 50 g upeņu balzama: EUR 1,50

Īss apraksts: bārs no ārpuses rada visai mulsinošu iespaidu – it kā klubs, it kā ēstuve, it kā sporta bārs. Taču par to laikam nedrīkst sūdzēties, jo izkārtnē jau ir atspoguļota šīs iestādes daudzfunkcionalitāte. Pusi sienas aizņem milzīga dzērienu un ēdienu karte, kā arī informācija par sporta spēlēm, kas tikušas rādītas uz lielā ekrāna (laikam neviens nenāca, un šogad nav jēgas rādīt). Visi uzraksti nepārtraukti mirgo. Caur logiem jau varēja redzēt disko gaismas, kas radīja bažas (Līvai) un patīkamu satraukumu (Aņai) par iespējamo diskotēku, taču diskotēkas vakari, liekas, ir citās nedēļas dienās.

Atverot durvis, pavērās skats uz tukšu un tumšu telpu, kurā laistās diskobumba un skan popdziesmu klubņikremiksi. Pa visu sienu arī projektora palags, uz kura gan diemžēl netika rādīti krievu mūzikas kanāli. Pa kreisi atrodas gaiša bāra telpa ar plašu alkoholisko dzērienu klāstu. Te var dabūt arī tēju, un šo iespēju mūsu viesmākslinieks ajūrvēdas speciālists arī labprāt izmantoja, bet uz cukuru gan īpaši var necerēt, jo cukurtrauks ir nemanāmi nobloķēts. Pareizi ir, nav ko lietot to balto nāvi. Šeit var arī apēst kādu karbonādi, iedzert kokteiļus, tējas, limonādes, ieiet Feisbukā. Jā, pie bāra atrodas dators ar atvērtu interneta pārlūku, kurā savukārt bija atvērts Feisbuks krievu valodā. Par visu padomāts: pat ja tev vēl nav viedtālruņa, "Clubnikā" nekad nebūsi izolēts no svarīgākajiem notikumiem (datoru var izmantot par brīvu). Pie letes arī atrodamas dažādas ēdienkartes un dzērienkartes, kur lieliem burtiem uzrakstīts nosaukums latviski, bet blakus mazākiem burtiem – tulkojums krieviski. Turpar arī uz dzeltena papīra uzrakstīts futbola spēļu grafiks, kuram drošvien "Clubnikā" iespējams sekot līdzi. Mēs gan neesam īsti futbola publika, bet domājams, ka varētu "Clubniku" paturēt prātā, kad plānosim savu grandiozo "Eirovīzijas" skatīšanās finālu maijā – vēlamies atrast pietiekami lielu vietu Rīgas centrā, kur varētu uzaicināt gan Shadyriga personīgos draugus, gan dažādus interesentus vienoties kopīgā "Eirovīzijas" skatīšanās pieredzē, tāpēc šobrīd notiek intensīva lielu Rīgas kreiso bāru apzināšana.

Bārā tobrīd bija kādi trīs apmeklētāji, bet visi acīmredzot bija vairāk ieinteresēti klātienes komunikācijā. Tiesa, kad jau omulīgi sēdējām diskotelpā, tumbās atskanēja Feisbuka vēstules saņemšanas signāls, tātad tomēr noderīga iespēja. Bāra telpā ir arī divi spēļu automāti, kuros par maksu var spēlēt kārtis, tostarp zolīti (viens pat bija latviešu valodā). "Clubnika" īpašnieki ir padomājuši par dažādiem apmeklētājiem, jo te katrs atradīs izklaidi – gan savrupāki, gan komunikablāki eksemplāri. Šajā bārā ir arī ļoti glītas griestu lampas, kas tikpat labi varētu iederēties kādā gotu klubā vai Līvas mājās. Nobildēt to ir grūti, bet ja nevarat saprast, jāiet vien skatīties pašiem. Savukārt Aņu visvairāk uzrunāja bāra caurspīdīgie tumši sarkanie aizkari, kas rotāja logus uz Brīvības ielu ar savām barokālajām aprisēm. Kopējais iespaids tāds, ka vēlas apmierināt visu iespējamo publiku – "Clubnika" ir bārs, uz kuru ejot gan vecmāmiņai, gan mazmeitai būs kāds interesants piedzīvojums.

Atmosfēra: kā lauku klubā, kas ir pārcelts uz galvaspilsētu. Nav īsti ūķīgi.

Apmeklētāji: klubs nebija īpaši apmeklēts, lai arī bija ap deviņiem vakarā. Vidējais apmeklētāju vecums bija ap 30 gadiem, bet nu tie arī nebija nekādi gopņiki. Tiesa, izpalika pusmūža vīrieši melnos vateņos (pēc kāda lasītāja ieteikuma/pārmetuma turpmāk vārda "pufaika" vietā lietosim "vatenis") un ādas jakās, toties bija jaunietis, kurš visticamāk mēģināja atdarināt Villi Valo (čalis, kas vienā somu grupā spēlē(-ja) mīlas metālu un dziedāja "Join Me in Death"). Tā kā publika dažāda, paši saprotat, bet visi apmeklētāji bija vīrieši. Aiz bāra, kā parasti, sievietes.

Īpašie notikumi: mūsu apmeklējums bija ļoti mierīgs, nenotika pilnīgi nekas negaidīts. Pāris cilvēki gāja iekšā un ārā veikt zvanus un uzpīpēt, bet tas arī viss.

Vērtējums: jauka vieta, kas jau atkal nav ūķis, bet gan dažādu koncepciju sintēze. "Clubnika" varētu ietilpt vienā kategorijā ar "Joy pub" (vienīgi prieka bāram bonuss par tualeti un eklektiku, kas zemeņklubā nav). "Clubnikā" nav arī nekādu citu ūķa pazīmju – nav visādu bezjēdzīgu suvenīru, plastmasas ziedu, televizoru, savādu dekorāciju. Tikai diskobumba. Iekārtojums pat ir uz labas gaumes robežas, jo ir samērā minimālistisks un, nu – tās lampas. Jebkurā gadījumā patīkami bija iegriezties, bet tur nav nekā interesanta – ne jau pēc visiem lieliskajiem ūķiem, kurus esam apmeklējušas.