Franču bagetes, spāņu gallego un turku maize - mazais ceļojums maizes pasaulē

Tāpat arvien biežāk pirkumu grozos tiek liktas ne tik ierastas maizes šķirnes - ciabatta, valriekstu maize, siera bagete, sēklu maize. Interesanti, ka Kurzemē biežāk nekā citos reģionos iegādājas sēklu maizi, Zemgalē cieņā ir bagetes, Vidzemē baltmaize, bet Latgalē - saldās rozīņmaizes un magoņmaizes, portālam "Tasty.lv" vēsta veikalu tīkla "Rimi" pārstāvji.

Lai iepazīstinātu pircējus ar atšķirīgajiem maizes veidiem, "Rimi" veselīgas ēšanas kustības "Aikāgaršo" šefpavārs Normunds Baranovskis aicina iesaistīties "Ceļojumā maizes pasaulē", kura ietvaros iepazīstina ar kādas valsts vai reģiona tradicionālo maizi, garšas un ēšanas tradīcijām. Šajā reizē - stāsts par franču bagetēm, turku maizi un gallego jeb vieglo un kraukšķīgo maizi no Spānijas ziemeļrietumiem.

Pasaulē labi pazīstama maize, ko raksturo mīksta struktūra un ieskauj kraukšķīga garoza. Savulaik šī maize tikusi cepta nakts stundās ciema kopējā krāsnī, lai iedzīvotājiem brokastīs būtu iespēja baudīt svaigu, tikko ceptu maizi. Taču 1920.gadā šī tradīcija beigusi pastāvēt, jo ar likumu aizliegts maizniekiem strādāt naktī.
Lai maizi varētu izcept ātrāk, tika radīta garāka un tievāka maize, kuru sāka dēvēt par bageti, kas tulkojumā nozīmē neko citu kā "nūja".

Vēlāk Parīzes maiznieki sāka sacensties, piedāvājot pircējiem pēc iespējas svaigāku maizi. Šī iemesla dēļ maize tika cepta pat trīs reizes dienā, turklāt to veidoja aizvien garāku un tievāku, lai maizei būtu pēc iespējas vairāk kraukšķīgās garozas. Šajā laikā radās bagete, kādu to pazīstam mūsdienās. Tieši tad šī maize sāka savu uzvaras gājienu ceļā uz patērētāju sirdīm visā pasaulē. Mūsdienās bagetes diametrs lielākoties ir 5 – 6 centimetri, bet garums – aptuveni 65 centimetri, lai arī retums nav pat metru garas bagetes.

Bagete ir populārākā maize Francijā, un arī mūsdienās tā tiek pasniegta gandrīz katrā maltītē. Brokastīs bageti ēd kā uzkodu kopā ar sviestu un ievārījumu, bet bērni to papildina ar šokolādi. Bagete ir neatņemama pusdienu un vakariņu sastāvdaļa, kas lieliski sader ar visdažādākajiem sieriem. Šī ir teicami piemērota maize sviestmaižu pagatavošanai – parasti uz tās liek sviestu un šķiņķi, tādēļ bagete lieliski derēs ātrajām uzkodām vai piknikam.

Gallego ir viegla un kraukšķīga maize no ziemeļrietumu Spānijas, Galīcijas. Ja vēlamies būt pavisam precīzi, – no pilsētas ar skanīgo vārdu Santjago de Compostela.

Galīcieši apgalvo, ka šīs maizes garšas kvalitāte ir salīdzināma ar augstākās klases viskiju. Jau 11. gadsimtā gallego savos ceļojumos uz pilsētām ņēma līdzi svētceļnieki. Šai maizei raksturīga skābena garša, ko papildina melnās ķimenes maizes mīklas sastāvā, savukārt tās garozā dominē rudzu garša. Neiztrūkstošu garšas niansi gallego piešķir olīveļļa, kas savulaik bijusi katra svētceļnieka ēdienu tarbā.

Gallego ar savu patīkamo garšu un tekstūru būs piemērota ikvienai maltītei. Maizi viegli uzgrauzdējot, tās aromāts un garša kļūst vēl pilnīgāka! Gallego ir piemērota gan sāļo, gan arī saldo sviestmaižu gatavošanai, tomēr lielākoties to ēd bez piedevām – klāt pie pamatēdiena.

Turku maize ir plāna, ar nelielu, bet ļoti elastīgu mīkstumu. Mīkla šīs maizes cepšanai tiek gatavota ļoti lēnām, līdz ar to izcepta maize iegūst izteiksmīgu aromāta buķeti un piesātinātu garšu. Pēdējais akcents, kas lieliski papildina turku maizes aromātu un garšu, ir saldkrējuma sviests – ar to maizīte tiek pārziesta, kamēr vēl karsta.

Turku maize lieliski garšo kopā ar pienu, tā labi sader ar dažādiem piena un skābpiena produktiem. Noteikti nogaršojiet turku maizi arī kopā ar marinētu grilētu gaļu!

Ir saglabājušās liecības par to, ka jau sendienās svētkos Turcijā tikusi cepta maize ar dažādām piedevām: sviestu, garšvielām un aromātiskiem augiem. Populārāko garšvielu vidū tiek minētas romiešu ķimenes, melnsēklītes, safrāns, kā arī fenheļa, sezama, sinepju un arbūza sēklas. Dažkārt kāda noteikta veida maize iekaroja popularitāti atsevišķā turku lielvalsts (Osmaņu impērijas) reģionā tādēļ, ka to dāvanā vietējiem valdniekiem bija sūtījis sultāns. Dāvanu grozā līdz ar maizi tradicionāli tika likts arī vīns un citas veltes. Viens no Turcijā populāriem maizes veidiem ir arī lavašs. Šis un citi papīra plānie maizes veidi ir bijuši iecienīti klejotājcilšu – turku nomadu – vidū, jo šāda veida maizi karstajā vasarā varēja uzglabāt ilgāk.

Pret maizi Turcijā izturas ar lielu cieņu, jo savulaik tā bijusi būtiska izdzīvošanai. Arī turku valodā pastāv izteiciens "pelnīt dienišķo maizi".

Turki maizi mēdz ēst visās ēdienreizēs. Dažkārt tā ir uzkoda, citreiz – daļa no pamatēdiena. Brokastīs maizi pasniedz vēl siltu, sagrieztu šķēlēs, un bauda kopā ar sviestu, ievārījumu vai medu, piedzerot tēju. Lielākoties maizes cepšanai Turcijā tiek izmantoti kvieši. Daudz retāk kviešu milti tiek jaukti kopā ar miežu, rudzu vai kukurūzas miltiem. Lai cilvēkiem vienmēr būtu iespēja iegādāties svaigu maizi, tā tiek cepta vairākas reizes dienā, izplatot siltas maizes smaržu tuvā un tālā apkārtnē.

Vietējā leģenda vēsta, ka gardās maizes pagatavošanas noslēpumus senlaikos turku maizniekiem atklājis visu maiznieku aizgādnis svētais Ādams, kurš savukārt tos uzzinājis no paša ercenģeļa Gabriēla.

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk