Zināms, ka pēdējo gadu desmitu laikā tiešām pieaug aptaukošanās, sirds-asinsvadu slimību, cukura diabēta un vēža slimību skaits. Dzīvesveids, tostarp uzturs tiešām spēlē nozīmīgu lomu. Uzskata, ka ar uzturu var novērst vēža veidošanos vienā trešdaļā gadījumu. Liekais svars atsevišķi arī paaugstina šo slimību risku. Bet, vai vainīga ir maize, putras, kartupeļi? Tā nav. Joprojām visu valstu uztura rekomendācijās vienmēr ir norādīts, ka uzturā ieteicams lietot pilngraudu produktus, turklāt dienā ieteicams lietot vismaz trīs pilngraudu porcijas. Arī jaunajos Ziemeļvalstu uztura ieteikumos (NNR 2012: New Nordic Nutrition recommendations 2012) norādīts, ka ļoti svarīga loma ir ogļhidrātu izvēlei. Hronisku slimību risku mazina šķiedrvielām bagāti ogļhidrāti, kas tiek sagremoti lēni, proti, pilngraudu produkti, pākšaugi, dārzeņi, veseli augļi. Ziemeļvalstīs, arī Latvijā, galvenais šķiedrvielu avots ir graudaugi, un no graudaugiem būtiskākais šķiedrvielu avots ir rudzu maize, ar kuru tiek uzņemta gandrīz trešdaļa no visām šķiedrvielām. Šķiedrvielu daudzums maizē lielā mērā atspoguļo maizes veselīguma pakāpi.
Turpinot uzskaitīt jaunākos uztura ieteikumus, jāņem vērā, ka graudaugu produkti, tostarp maize, joprojām tiek ieteikti regulārai lietošanai, bet produktu proporcijas ir mainītas. Lai uztura ieteikumi būtu jebkuram cilvēkam vieglāk uztverami, tiek izmantots šķīvja princips (My Plate). Tas tiek minēts arī jaunākajās ASV laba uztura rekomendācijās, kuru veidošanā piedalījusies plaša ekspertu grupa. Saskaņā ar šķīvja principu pusi šķīvja aizņem dārzeņi un augļi, ceturtdaļu - olbaltumvielu produkti (gaļa, zivis, olas) un ceturtdaļu - graudaugu produkti. Papildus – piena produkti ar samazinātu tauku saturu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!