"Viss iesākās kā eksperiments," stāsta Latvijas uzņēmuma "Kafijas draugs" eksperts Kristaps Ķirpītis. Viņš vēlējās pierādīt, ka mājas apstākļos arī mūsu platuma grādos ir iespējams izaudzēt kafijas koku. Pagāja četri gadi, kopš kafijas eksperta īpašumā nonāca kafijas koka stādiņš, un tagad no šī kafijas koka nobriedušajām pupiņām tika pagatavota pirmā Baltijas valstīs izaudzētās kafijas tase. "Lai iegūtu pirmo ražu, kafijas koks jākopj četrus gadus, taču, audzējot to mājās, pirmo kafijas ražu var ievākt tikai pēc septiņiem gadiem," iespaidos dalās Ķirpītis.
Pēc tam, kad pupiņas no kafijas koka ir ievāktas, sākas nākamais svarīgais posms visā kafijas pagatavošanā - kafijas pārstrāde. Šī posma laikā kafijai var piešķirt smalku garšu vai, gluži otrādi, paveicot kaut ko nepareizi, kafijas pupiņām atņemt potenciālu kļūt par augstākā labuma kafiju. Pēc tam notiek kafijas pupiņu nolobīšana, fermentācija, skalošana, žāvēšana un šķirošana pēc svara (jo smagāka ir kafijas pupiņa, jo augstāka labuma kafiju iespējams iegūt). Pēc pārstrādes un šķirošanas kafijas pupiņas tiek grauzdētas. Tas ir pēdējais un svarīgākais kafijas ceļa posms. Grauzdējot zaļās pupiņas, tās kļūst brūnas, rodas garša un krāsa, kā arī raksturīgais kafijas aromāts. Grauzdēšanas laiks un temperatūra ietekmē kafijas grauzdēšanas pakāpi, tā var būt maiga, vidēja, tumša vai ļoti tumša.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
