Jau no aizvēsturiskiem laikiem Britu salās pazina brūvēšanas mākslu un laikā, kad ūdeni dzert bija veselībai bīstami, divas nedēļas izturēto "small beer" jeb "mazo alu" lietoja pat mazi bērni un grūtnieces. Iekams šā dzēriena ražošana sāka kļūt rūpnieciska, par eila darīšanu atbildēja sievietes, tā sauktās "eila sievas" (ale wives).
Viduslaikos eils kļuva par īstu vērtību - ar to maksāja nodokļus, izmantoja kā maksāšanas un pat parādu nolīdzināšanas līdzekli. Tumšā, putojošā dzēriena brūvēšanu lielos apjomos uzņēmās klosteri - pirmais brūvējums tika bīskapiem un augstmaņiem, otrais palika pašiem, bet trešais, vissliktākais - nabagiem un svētceļotājiem.
19.gadsimta sākumā, Anglijā ienākot apiņiem, eilu sāka izkonkurēt lētākais alus, līdz ar industriālās ēras sākumu parādījās porteris, kas tika iekļauts rūpnīcu strādnieku racionā kā vērtīgs un sātīgs dzēriens, ja sekoja Indijas eila - "pale ale" ieviešana.
Eila un tam radniecīgo dzērienu attīstība un attiecības turpinājās starpkaru periodā un turpinās joprojām, bet īpaši nozīmīgs eila kultūrā un Anglijā bija 1972. gads, kad pāris entuziasti uzveidoja kustību par "īstā eila saglabāšanu" - CAMRA, jo lielās darītavas sāka "žmiegt nost" mazās, individuālās brūvētavas. Šī kustība īsā laikā guva milzīgu atbalstu, tajā iestājās simtiem mazo alus ražotāju, un šodien CAMRA ir spēcīga, ietekmīga organizācija, ar ko rēķinās visi pasaules alus ražošanas "smagsvari". Visādā ziņā eils Anglijā ir drošībā.
Iepazīstināt Latvijas alus cienītājus un ekspertus ar šo dzērienu Rīgā uz "Alus meistarklasi" bija ieradies Rodžers Procs, pasaulē atzīts un godalgots alus degustators un vairāku grāmatu, tostarp "Pasaules alus gids", autors.
Proca kungs šai meistarklasei bija izvēlējies sešas Anglijas eila un portera šķirnes un darītājus, kuru produkcija Latvijā nav atrodama. Degustācija bija plaša - no vieglā "El Good's Black Dog" (3,6%) un īpatnējā, pēc tropiskiem augļiem smaržojošā Indijas "pale ale" (5,9%) - "Thornbridge Jaipur IPA" - līdz karaliskajam, melnajam un spēcīgajam "Courage Imperial Russian Stout" (11%), kāds Krimas kara laikā tika dots lazaretēs ievainotajiem, anestēzijas vietā.
Aprunājoties ar meistarklases dalībniekiem, vīriem visvairāk pie sirds gāja aristokrātiskais "Fuller's Vintage Ale", dāmām - saldenais "Salem Porter". Bet, kā vienbalsīgi norāda visi pasaules eksperti - vienīgais rādītājs jebkura dzēriena izvēlē, patikā un nepatikā ir tikai un vienīgi katra paša gaume un garšu sajūta!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
