Jau no aizvēsturiskiem laikiem Britu salās pazina brūvēšanas mākslu un laikā, kad ūdeni dzert bija veselībai bīstami, divas nedēļas izturēto "small beer" jeb "mazo alu" lietoja pat mazi bērni un grūtnieces. Iekams šā dzēriena ražošana sāka kļūt rūpnieciska, par eila darīšanu atbildēja sievietes, tā sauktās "eila sievas" (ale wives).
Viduslaikos eils kļuva par īstu vērtību - ar to maksāja nodokļus, izmantoja kā maksāšanas un pat parādu nolīdzināšanas līdzekli. Tumšā, putojošā dzēriena brūvēšanu lielos apjomos uzņēmās klosteri - pirmais brūvējums tika bīskapiem un augstmaņiem, otrais palika pašiem, bet trešais, vissliktākais - nabagiem un svētceļotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
