'Akmens alus', krogs baznīcas nabagmājā un citi raibi fakti par alus vēsturi Latvijā

17.gadsimtā dzima muižnieku aizraušanās ar alus brūvēšanu

Mūsdienu Latvijas teritorijā 17.gadsimtā, it sevišķi Daugavas krastos, palielinājās tirdzniecības apjomi, kā arī rezultātā pieauga iedzīvotāju skaits, veidojās muižas un paplašinājās zemnieku saimniecības. 17.gadsimts tiek uzskatīts arī par alus ziedu laiku. Tolaik alus bija iecienīts dzēriens gan strādniekiem, gan ceļiniekiem, gan kungiem un sievietēm. Šajā laikā alus bija viens no populārākajiem dzērieniem visā Eiropā, tā brūvēšana pārdošanai bija muižnieku privilēģija - muižās tika algoti aldari, kuri pārzināja alus tapšanas procesu. Gandrīz katrā Vidzemes muižā bez alus brūža bija arī alus izejvielas – iesala rija. Tieši šajā laikā radās daudzas izcilas alus receptes, tās izstrādāja muižu aldari un pavisam nedaudzas no tām saglabājušās pat līdz mūsdienām. Protams, arī zemnieki darināja alu, tomēr lai to pārdotu krogos, bija jāmaksā muižai muita. Cik zināms, Latvijā alus darīšanā aktīvi piedalījās arī sievietes.