Mūsējos mazāk kaitēkļu
Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte ir pārliecināta, ka no Latvijas ābelēm āboli būs kvalitatīvāki. "Mūsu Latvijas vietēji āboli ir labāki, jo Latvija pēc iedalījuma atrodas Ziemeļu zonā, kas augļu nogatavināšanas procesu dara atšķirīgu no Polijas āboliem," norāda Rudzāte.
Rudzāte stāsta, ka viens no nozīmīgākajiem Latvijas ābolu kvalitātes rādītājiem ir krietni mazākais kaitēkļu daudzums. "Līdz ar to Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka Polijas audzētāji var izmantot cita apjoma pesticīdus, ko Latvijas audzētāji nedrīkst," analizē LAA priekšsēdētāja.
Ne tik pārliecināta par Latvijas ābolu pārākumu ir dietoloģe Lolita Neimane, kura norāda, ka lai izšķirtu, kurš tad īsti ir labāks, būtu nepieciešams veikt laboratorijas analīzes.
"Emocionāli un arī no pilsoniskā viedokļa, protams, izvēlamies savus produktus, vismaz tos, ko varam izaudzēt. Bet tas man neliekas simpātisks apgalvojums, ka noteikti poļu dārzeņi un augļi ir nekvalitatīvi," rezumē Neimane.
Kā atšķirt?
Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase sniedz padomus, kā tad īsti atšķirt, kurš ir Latvijas produkts un kurš importa.
"Gribētos teikt, ka drošākais kritērijs ir šķirnes nosaukums. Taču diemžēl ne vienmēr cenas zīme atbilst patiesajai šķirnei - gan tirgos, gan lielveikalos. Tirgos nodarbojas ar "jaunradi", izgudrojot nebijušus nosaukumus, vai arī mazāk zināmai šķirnei pieliek populāras šķirnes nosaukumu. Piemēri – "Bogatir" šķirni pavasarī tirgo zem vārda "Antonovka",'"Janagold" pārtop par "Jāņu zeltu" , bet poļu "Idared" par "Zemeņābolu"; zem vārda "Medus ābols" var atrast gan "Šampion", gan "Golden Delicious"," portālam "Tasty.lv" stāsta Ikase.
Polijas Janagold:
Ikase arī iesaka, ka viens no samērā drošiem rādītājiem ir vienādu ābolu daudzums tirgū. "Ja vairākos stendos ir pilnīgi identiska prece, tad to tirgo pārpircēji nevis zemnieki! Zemnieku saimniecības visbiežāk lepojas ar plakātu, kurā dots saimniecības nosaukums un koordinātes. Lielveikalos nosaukumi lielākoties ir pareizi, bet palaikam tomēr cenu zīmes paliek tās pašas, kad šķirne plauktā nomainās. Ka lielveikalā cenu zīme bieži neatrodas tieši pretī atbilstošajai precei, to jau būsiet pamanījuši."
"Šķirņu iepazīšanai iesaku apmeklēt augļu izstādes, gadatirgus, ciemoties pie dārzniekiem vai arī nopirkt grāmatu "Latvijas ābeles" (ir veikalos), kur raksturotas gandrīz visas Latvijā audzētās šķirnes ar krāsu attēliem. Jāņem arī vērā, ka šķirne dažādos augšanas apstākļos mainās gan lielumā, gan krāsas košumā. Poļu āboli lielākoties ir bālāk krāsoti kā Latvijas, ja šķirne tā pati. Tam par cēloni ir Latvijas klimats ar aukstākām naktīm rudenī. Īpaši tas attiecas uz šķirni "Lobo" - koši sarkanie augļi būs mūsējie, bet bālie – ievestie," norāda Ikase.
Latvijas Auksis:
Latvijas Valsts augļkopības institūta apkopotā uzziņa:
Tikai Latvijā audzētie āboli - Agra, Aļesja, Alro, Antej, Beforest, Belorusskoje Maļinovoje, Iedzēnu, Ilga, Forele, Konfetnoje, Koričnoje Novoje, Kovaļenkovkoje, Orļik, Saltanat, Sinap Orlovskij, Stars, Talvenauding, Telisāre, Tiina, Zaiļijskoje, Zarja Alatau.
Latvijā un Lietuvā audzē - Auksis, Alwa, Bogatir, Delikates, Lobo, Noris, Spartan; tikai paretam Latvijā, bet bieži Lietuvā – Ligol.
Polijā audzē - Alwa, Delikates, Jonagold, Jonathan, Gala, Golden Delicious, Ligol, Lobo, Redchief, Starkrimson, Šampion (jeb Čempion); daļu šo škirņu audzē arī Lietuvā
Īpatnēja situācija ir ar škirni Rubin - ir divas dažādas šķirnes ar vienādu nosaukumu. Latvijā audzē rudens šķirni ar sārtiem augļiem, kas cēlusies Kazahijā, bet Lietuvā un Polijā - ziemas šķirni no Čehijas, ar svītrainiem augļiem.
Šķirņu Fuji, Braeburn, Granny Smith (zaļie āboli), Pink Lady augļi nāk no Ķīnas vai Dienvideiropas, vai arī Amerikas. Pie mums tās audzēt nav iespējams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
