Foto: PantherMedia/Scanpix
Tas, kādi ir ēdiena servēšanas un maltītes baudīšanas principi, ēdot pie zviedru galda, ir zināms visiem, tomēr ne katrs var atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši pastāv termins "zviedru galds", nevis, piemēram, "krievu" vai "azerbaidžāņu galds", un kā šāda ēdiena pasniegšanas ideja mūsu skandināvu kaimiņiem vispār radusies?

Šai sakarā, apkopojot interneta resursos pieejamo informāciju, noskaidrojām vērtīgus faktus par pazīstamā zviedru galda vēsturisko izcelsmi un pareiziem šajā stilā pasniegtas maltītes baudīšanas principiem.

Termins "zviedru galds" jeb "smörgåsbord" (sviestmaižu galds – no zviedru val.) popularitāti Latvijā iemantoja pagājušā gadsimta nogalē, savu nepārprotamo nozīmi saglabājot arī līdz šodienai. Tiesa, paši zviedri, ierodoties Latvijā, ir izbrīnīti par šādu apzīmējumu viņiem tik ierastajai ēdienu un uzkodu servēšanai pēc bufetes principa un nemaz nenojauš, cik asociatīvs un pašsaprotams mums, latviešiem, šķiet šis termins.

Atskatoties vēsturē, zviedri sviestmaižu galda principu izmantoja saviesīgos pasākumos, kuros ēdienu bija ērtāk papildināt vairākas reizes, brīvi pārvietojoties telpā un kontaktējoties ar pārējiem pasākumu dalībniekiem, nevis esot ierobežotiem pie stingri diktētas maltītes kārtības.

Rezultātā tika ieturēta šāda tradīcija: aukstās uzkodas tika uz šķīvja izkārtotas vienreiz, silto ēdienu klāstu uz šķīvja bija atļauts papildināt, pie galda dodoties divreiz, savukārt desertam tika paredzēta viena bufetes apmeklēšanas reize.

Starptautisku popularitāti šis ēdiena pasniegšanas veids iemantoja 1939. gadā Ņujorkā, kad gadatirgū, kurā pulcējās tirgotāji no visas pasaules, Zviedrijas paviljonā tika noformēta bufete ar dažādiem ēdieniem un tās apmeklētāji, samaksājot noteiktu naudas summu, varēja ēst, cik vēlas, nobaudot visus ēdienus un brīvi pārvietojoties telpā.

Jāpiebilst, ka, ievērojot tradīcijas, piemēram, Ziemassvētku svinēšanas laikā ēdiena baudīšana pēc zviedru galda principiem ir vēl komplicētāka par dažādu ēdienu baudīšanu mazās porcijās un šāds maltītes pasniegšanas veids tiek dēvēts par "Julbord". Tāpat nedrīkst pārlieku aizrauties ar maltītes apjomu – šķīvja satura papildināšanas kārtība ir stingri noteikta un ierobežota gan pēc "Smörgåsbord", gan "Julbord" principiem.

Turpinājumā piedāvājam arī dažas zviedru tradicionālās virtuves receptes.

Ātrais ābolu pīrāgs zviedru gaumē

Foto: Shutterstock
Rudens ir ābolu ražas laiks, un viens no to gardākajiem pagatavošanas veidiem ir ābolu pīrāgs. Kā zināms, viss vienkāršais ir ģeniāls, un tieši šāda pieeja pīrāga pagatavošanā ir arī zviedriem - viss, kas tev vajadzīgs, būs stunda laika un nelielas nostādnes, kas nevainojamu ābolu pīrāgu ļaus pagatavot pat kulinārei - iesācējai.

Lasīt vairāk

Zviedru bērnības saldums - kokosriekstu un šokolādes bumbas

Foto: Shutterstock
Šis ir viens no iecienītākajiem zviedru saldumiem, ko iespējams nobaudīt gan smalkās kafejnīcās un kūkotavās, gan atrast lielveikalu plauktos. Kā apgalvots, portālā allrecipes.com, šo gardumu zviedri iemācās pagatavot kā vienu no pirmajiem ēdieniem jau agrā bērnībā. Tāpēc, ja esi saldummīle, tomēr virtuvē nevēlies atrasties ilgas stundas, uzzini, kā gardās šokolādes bumbas pagatavot gan svinībām, gan ikdienas galdam.

Lasīt vairāk

Melleņu, Gorgonzolas siera un rudzu grauzdiņu salāti

Foto: Shutterstock
Kā atzīst receptes autori portālā scandikitchen.typepad.com, šie ir ļoti ātri un vienkārši pagatavojami salāti. Turklāt svaigā, krēmīgā un neatkārtojamā garšu harmonija, ko rada siers un mellenes, visticamāk, liks šiem salātiem kļūt par tavu iecienītāko ēdienu. Izbaudi vēl pēdējās sezonas ogas mazliet netradicionālākā variācijā!

Lasīt vairāk

Gardās gaļas bumbiņas zviedru gaumē - ātri un sātīgi

Foto: PantherMedia/Scanpix
Gaļas bumbas ir viens no zviedru virtuvē biežāk sastopamajiem ēdieniem. Pagatavo tās pusdienās un baudi ar dažādām piedevām, kā arī dārzeņiem, pārkaisot ar zaļumiem vai sieru!

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!