Šai sakarā, apkopojot interneta resursos pieejamo informāciju, noskaidrojām vērtīgus faktus par pazīstamā zviedru galda vēsturisko izcelsmi un pareiziem šajā stilā pasniegtas maltītes baudīšanas principiem.
Termins "zviedru galds" jeb "smörgåsbord" (sviestmaižu galds – no zviedru val.) popularitāti Latvijā iemantoja pagājušā gadsimta nogalē, savu nepārprotamo nozīmi saglabājot arī līdz šodienai. Tiesa, paši zviedri, ierodoties Latvijā, ir izbrīnīti par šādu apzīmējumu viņiem tik ierastajai ēdienu un uzkodu servēšanai pēc bufetes principa un nemaz nenojauš, cik asociatīvs un pašsaprotams mums, latviešiem, šķiet šis termins.
Atskatoties vēsturē, zviedri sviestmaižu galda principu izmantoja saviesīgos pasākumos, kuros ēdienu bija ērtāk papildināt vairākas reizes, brīvi pārvietojoties telpā un kontaktējoties ar pārējiem pasākumu dalībniekiem, nevis esot ierobežotiem pie stingri diktētas maltītes kārtības.
Rezultātā tika ieturēta šāda tradīcija: aukstās uzkodas tika uz šķīvja izkārtotas vienreiz, silto ēdienu klāstu uz šķīvja bija atļauts papildināt, pie galda dodoties divreiz, savukārt desertam tika paredzēta viena bufetes apmeklēšanas reize.
Starptautisku popularitāti šis ēdiena pasniegšanas veids iemantoja 1939. gadā Ņujorkā, kad gadatirgū, kurā pulcējās tirgotāji no visas pasaules, Zviedrijas paviljonā tika noformēta bufete ar dažādiem ēdieniem un tās apmeklētāji, samaksājot noteiktu naudas summu, varēja ēst, cik vēlas, nobaudot visus ēdienus un brīvi pārvietojoties telpā.
Jāpiebilst, ka, ievērojot tradīcijas, piemēram, Ziemassvētku svinēšanas laikā ēdiena baudīšana pēc zviedru galda principiem ir vēl komplicētāka par dažādu ēdienu baudīšanu mazās porcijās un šāds maltītes pasniegšanas veids tiek dēvēts par "Julbord". Tāpat nedrīkst pārlieku aizrauties ar maltītes apjomu – šķīvja satura papildināšanas kārtība ir stingri noteikta un ierobežota gan pēc "Smörgåsbord", gan "Julbord" principiem.
Turpinājumā piedāvājam arī dažas zviedru tradicionālās virtuves receptes.