Cepetis, tītars, tītara cepetis, Ziemassvētku cepetis
Foto: Shutterstock
Latviešu svētku virtuve ir bagāta ar dažādām tradīcijām, kas atšķirīgas no citu tautu paražām, jo godā tiek celti graudaugu ēdieni un pākšaugi, tāpat dārza un meža veltes, kā arī gaļa un zivis. Mārtiņdienā, pēc lopu kaušanas, svētku neatņemama sastāvdaļa ir zilcis, spudiņš, drebulis, ko mūsdienās saucam par galertu vai auksto gaļu. Ēdināšanas uzņēmumu tīkla "Lido" speciālisti izpētījuši un apkopojuši infografikā interesantus faktus par latviešu tradicionālo virtuvi rudens un ziemas svētkos.

Īpašais latviešu virtuvē

Latvieši visbagātākos galdus klāja rudens un ziemas svētkos – pēc ražas novākšanas: Mārtiņos, Ziemassvētkos un Vecgada vakarā. Mūsu virtuve izceļas starp citām kultūrām, jo svētkos vienmēr godā tiek celti graudaugu ēdieni, pākšaugi, dārza un meža veltes, gaļa, medījumi un zivis.
Latviešu svētku ēdieni tradicionāli ir maigi, bez asām garšvielām. Garšas uzlabošanai galvenokārt izmanto sīpolus, ķiplokus un ķimenes, saldināšanai – medu.

ZiemassvētkiMārtiņdienaTradicionālā latviešu virtuve

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit