Īpašais latviešu virtuvē
Latvieši visbagātākos galdus klāja rudens un ziemas svētkos – pēc ražas novākšanas: Mārtiņos, Ziemassvētkos un Vecgada vakarā. Mūsu virtuve izceļas starp citām kultūrām, jo svētkos vienmēr godā tiek celti graudaugu ēdieni, pākšaugi, dārza un meža veltes, gaļa, medījumi un zivis.
Latviešu svētku ēdieni tradicionāli ir maigi, bez asām garšvielām. Garšas uzlabošanai galvenokārt izmanto sīpolus, ķiplokus un ķimenes, saldināšanai – medu.
Latviešu svinamās dienas vienmēr bijušas saistītas ar darbiem attiecīgajā gadalaikā. Mārtiņi latviešu folklorā ir svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Līdz 10. novembrim visiem āra darbiem jābūt padarītiem un ražai novāktai.
Mārtiņos klāja baltu galdautu, tādējādi sveicot ziemu. Savukārt, rudeni pavadot, galdu rotāja ar mārtiņrozēm un dažādiem salmu rotājumiem.
Mārtiņdienas mielastam kauj gaili vai zosi, kas ir ziedojums Mārtiņam – zirgu aizgādnim. Mārtiņdienas putna cepeti bagātina ar kartupeļiem, sautētiem kāpostiem un ceptiem āboliem.
Tā kā ražas svētkos parasti kauj lopus, tad neatņemama mielasta sastāvdaļa ir zilcis, spudiņš, drebulis, ko mūsdienās saucam par galertu vai auksto gaļu.
No tikko novāktiem graudiem Mārtiņdienai tiek gatavots kvass un medalus, ko svētku galdā ceļ īpašā goda vietā.
Tāpat kā visā pasaulē arī latvieši Ziemassvētkos dāvina dāvanas. Tomēr ir vēl citas tradīcijas, ko daļēji ievēro arī mūsdienās – ēd 9 ēdienus, iet budēļos, ķekatās, kaldeniekos vai čigānos. Tāpat velk bluķi, kas palīdz atbrīvoties no likstām un nelaimēm.
Kā vēsta latviešu tautas ticējumi, lai mājās būtu saticība un bagātība, Ziemassvētkos uz galda jābūt vismaz deviņiem ēdieniem.
Tradicionāli latviešu Ziemassvētku ēdieni ir cūkas cepetis ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, kāļiem, rāceņiem, bietēm, kā arī šķovētiem kāpostiem.
Ziemassvētkos tika gatavota koča, ķūķis jeb grūbu putra ar žāvētu speķi un sīpoliem. Šis ēdiens simbolizē dzīvības procesu nepārtrauktību un cieņas izrādīšanu senčiem. Grūbu ēdieni sāk atgūt popularitāti arī mūsdienās.
No rupjmaizes gabaliņiem, kas pārlieti ar dzērveņu vai citu ogu atšķaidītu sulu, Ziemassvētkos tradicionāli gatavo saldo ēdienu biguzi, jeb rupjmaizes kārtojumu.
Svētku laikā uz galda vienmēr bija dažādas smalkmaizītes, pīrādziņi un rauši, taču medus rausis bija neaizvietojams starp citiem gardumiem – tā apaļā forma simbolizē Sauli.
Alus, rūgušpiens un paniņas vienmēr bijuši tradicionāli dzērieni Ziemassvētku laikā, kas rosina apetīti pirms vērienīgas svētku svinēšanas.
Vecgada vakars
Vecgada vakaru aizvadot, galdam jābūt bagātīgi klātam, lai nekā netrūktu arī nākamajā gadā.
Seno latviešu ticējumos Vecgada vakarā jāēd divpadsmit ēdieni, lai nākamajā gadā visi mēneši būtu veiksmīgi.
Ēdienu nozīme uz Vecgada vakara galda:
- Zirņi – nebūs jāraud;
- Skābi kāposti – salda dzīve;
- Pīrāgi – mājīgums un omulība;
- Āboli – skaistums;
- Pupas – daudz bērnu;
- Bietes – karstas asinis;
- Dzērvenes – sārti vaigi;
- Rutki – laba veselība;
- Piparkūkas – grezna dzīve;
- Zivis – bagātība;
- Cūkas ribas un šņukurs – spēks un laime;
- Zāļu tēja ar medu – svētība.
Tradicionālais zoss cepetis mūsdienīgā izpildījumā
"Mūsdienās svētku galdus bieži vien klāj ne tikai tradicionāli ēdieni, bet arī no citām kultūrām aizgūti gardumi, kā arī eksotiski augļi. Manuprāt, biežāk vajadzētu gatavot tradicionālos svētku ēdienus, turklāt senās receptes iespējams uzlabot, pamēģinot dažādus līdz šim nerealizētus garšu salikumus. Piemēram, lai piešķirtu Mārtiņzosij mūsdienīgu garšu, to var pirms cepšanas iemarinēt vieglā ananāsu marinādē," stāsta "Lido" šefpavāre Ilga Joma, piedāvājot tradicionālu latviešu svētku recepti mūsdienīgā izpildījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
