Kad plīts aizslēgta… Saruna par svaigēšanas pieredzi

Citādas maltītes

Sarma atminas, ka jaunībā, kad reti kurš zināja par veģetārismu, noklausījusies radioraidījumu par šo tēmu. "Biju no sirds sašutusi – kas par stulbumu neēst gaļu! Ko vēl izgudros! Līdzīgi reaģēju, kad pirmo reizi dzirdēju par cilvēkiem, kuri pārtiek no zaļbarības. Neko negatavo, grauž tikai? Kā šitā vispār var izdzīvot?! Man tā šķita aprobežotība," smejas Sarma. Dzīve ir krāsaina un pārsteigumiem pilna – vēlāk viņa kļuva gan par veģetārieti, gan svaigēdāju. Mainījās pati, līdz ar to citāda kļuva arī ēšanas sistēma. Gaļu viņa neēd jau apmēram 20 gadu. Pamudināja iepazīšanās ar interesantiem cilvēkiem, kuri bija izvēlējušies šādu filozofiju."Galvenais motīvs, kādēļ atteicos no gaļas, bija ētiskais, morālais aspekts, cieņa pret dzīvību. Vēlāk neēdu arī zivis un olas. Iemesls sakņojās garīgumā. Tolaik jau nodarbojos ar jogu. Pēc tam izmēģināju ājurvēdisku pieeju uzturam, mācījos ēdiena gatavošanas kursos Šivas centrā, kur praktizēju jogu. Man patīk būt atvērtai visam jaunajam. Iepatikās, kā ājurvēdas ēdienos izmanto garšas un garšvielas, kā panāk līdzsvaru. Turklāt man vienkārši garšoja šāda maltīte.

Reiz internetā atradu saitu, kur diskutēja interesantas dāmas no Amerikas. Viņas bija jau krietnos gados, bet izskatījās tik jaunas un enerģiskas. Stāstīja, ka kļuvušas veselas, atguvušas prieku un dzīves labsajūtu, jo sākušas citādi mieloties. Viņas bija svaigēdājas."

Ienirst Latvijas vasarā

Sarmai radās interese par šo metodi, kas atzīst tikai tā dēvēto dzīvo pārtiku. Sāka meklēt internetā, lasīt, pētīt. Svaigēšanā neko necep un nevāra, netvaicē un nekarsē. Neēd gaļu, zivis, pienu, olas, maizi, cukuru, bet izvēlas augu valsts izcelsmes produktus – augļus, dārzeņus, zaļās lapas, riekstus un sēklas, izmanto augstvērtīgu auksti spiestu eļļu un dažādas garšvielas. Ja kaut ko termiski apstrādā, piemēram, kaltē, dara to temperatūrā līdz 45 grādiem. Tādējādi saglabājoties visas vērtīgās uzturvielas, ko daba ielikusi svaigajā produktā, organisms tās izmantojot daudz labāk.

"Nolēmu – es taču arī varu pamēģināt šādi ēst. Pārbaudīšu, vai tiešām ir tik iedarbīgi, kā stāsta. Turklāt bija pats vasaras sākums, visur papilnam zaļumu, tuvojās vietējo ogu un augļu laiks. Kas gan tur liels – ēst visu svaigu, to jau vasarā vienmēr daru!

Man nebija īpašu veselības problēmu kā citiem, kuri tāpēc pāriet uz svaigēšanu. Vienīgi mugura ilgāku laiku bija stīva, krustos netīkami sāpēja, kustoties nācās piesargāties. Ar šo vainu mocījos kādu gadu, ne joga, ne manuālais terapeits nespēja līdzēt.Man svarīga šķita jaunība un vitālā enerģija, kam ar šādu ēšanu varot tikt klāt. Kāds milzu spēks ir sēklā vai graudā, kas ielikts zemē un lauž ceļu pretī gaismai! Šo enerģiju, dzīvo spēku varam saņemt, ja baudām dabas veltes. Tā ir kā elektrība – dzīvā enerģija, ko iegūstam ar termiski neapstrādātiem produktiem.

Sāku kult svaigos kokteiļus. Blendēju kopā, piemēram, spinātus, zemenes, banānus, klāt liku sev tīkamās garšvielas, ko bija pārbaudījusi ājurvēdiskās receptēs. Šāds kokteilis ir gana sātīgs, dod spēku un enerģiju. Jau pirmajās dienās pamanīju – izdzeru lielo kokteiļa glāzi, un ilgstoši negribas ēst, ir sāts. Ne brīdi nejutos kā gavētāja vai ierobežota maltītē.

Lūk, kokteilis, ko katrs var izmēģināt, lai pārliecinātos, ka tas ir ne tikai bagātīgs, bet arī garšīgs. Liek blenderī sagrieztus trīs seleriju kātus un divus banānus, pielej ūdeni un labi sakuļ. Ja vēlas saldumu, piemaļ dateles, vīģes vai sauju izmērcētu rozīņu. Ir arī citi saldinātāji – agaves vai kļavu sīrups, stēvija, medus," skaidro svaigēdāja.

Mēdz teikt, ka svaigajā virtuvē nevar kļūdīties – ja pagaršojot gribas vēl kādu niansi, to pievieno un sablendē vēlreiz.

Sarmas virtuvē ir kā pļavā – uz palodzes vairākās kastītēs kuplo kviešu zelmenis. No tā viņa gatavo sulu, kas var būt arī kokteiļa sastāvdaļa. Zelmeņa sulai piespiež pāris burkānu un ābolu, seleriju kātu, gurķi, pusi citrona un ingvera gabaliņu. Reizēm pieliek fenheli vai bieti. Var izvēlēties jebkuru kombināciju, kāda patīk. "Jā, zelmenim ir rūgta garša, bet rūgtas zāles dara dzīvi saldu," pajoko Sarma.

Kā viegls taurenītis

Pilsētas ēstuvēs Sarma nemielojas – ne Rīgā, ne Tukumā, kur ir viņas darbavieta, būvniecības uzņēmums.

Pusdienas ņem līdzi. Visbiežāk tie ir mājās sagatavoti salāti. Saplūkā dažādas zaļās lapas, piegriež brokoli, ziedkāpostu, papriku, gurķi vai tomātu, iemet pa fenheļa vai cigoriņa šķēlītei. Noteikti iespiež ķiploka daiviņu, dažreiz pievieno saulē žāvētus tomātus, vēl "savus mīļos pipariņus" un citas garšvielas, dažādus zaļumus un mazliet olīveļļas.

"Citi salātus ēd kā piedevu otrajam ēdienam, vien mazu kaudzīti. Viņiem mana salātu bļoda varētu šķist liela, taču man tā ir galvenā pusdienu maltīte. Katru dienu notiesāju arī avokado. Cik tas ir garšīgs un vērtīgs! Pirms daudziem gadiem, kad avokado tikko kā parādījās mūsu veikalos, tas šķita galīgi nekāds, nevarēju saprast, kāpēc citi tā jūsmo. Tagad izbaudu katru kumosu. Avokado regulē cukura līmeni asinīs, ir labvēlīgs sirdij, bagāts ar omega–3 un E vitamīnu, tam ir pretiekaisuma iedarbība un daudzas citas labas īpašības."

Jau pēc pusotras svaigēšanas nedēļas Sarma piepeši pamanījusi, ka mugura vairs nesāp, zudis viss stīvums. Arī pašsajūta uzlabojusies, pat pēc grūtas darbdienas viņa nav jutusies ne gurdena, ne piekususi.

"Pa kāpnēm augšā un lejā varēju traukties kā taurenītis! Lai gan biju notiesājusi lielu porciju, vēderā nejutu smagumu. Pēc ēšanas nenāca miegs. Visā ķermenī jutu vieglumu. Milzīgu vieglumu! Tas atalgoja, rādīja, ka ēst pa jaunam ir vērts. Noticēju, ka šī metode ir ļoti iedarbīga. Tomēr joprojām nenojautu, ka svaigēšana manā dzīvē būs uz palikšanu. Domāju – nāks rudens, aukstums, gribēsies mieloties ar siltu ēdienu. Taču pagāja vasara, un man nebija ne domas, ka kaut kā trūktu. Es gan negrasījos mainīt dzīvesveidu, tas vienkārši apmainījās pats."

Kāpēc negaršo cepts sīpols?

Sarma negrasās sist pie krūtīm un apgalvot, ka ir svaigēdāja par visiem 100 punktiem. Par kādiem 90 gan…

"Reizēm, ja sakārojas, ieķeru šokolādes gabaliņu vai citu saldumu. Arī kafiju joprojām dzeru. Tas ir darba rituāls, process, lai gan kafijas garša jau sen nevilina.

Reizēm, ciemojoties pie mammas, apēdu kaut ko vārītu vai ceptu. Viesībās paknibinu kūku. Ne tādēļ, ka kārojas, bet cieņas dēļ. Lai pārējie justos labāk.

Vienreiz gan uznāca traka kāre – sagribējās ceptus sīpolus. Sacepu un metos klāt. Ēdu un domāju – kāpēc tik ļoti tos gribēju?! Garšas sajūtas mainās, ja ilgstoši ēd tikai svaigus dārzeņus un augļus. Tas ir līdzīgi kā pīpmanim, kurš atmet nelāgo ieradumu, – garšas kārpiņas attīrās, ēdienam parādās jaunas, tīkamas nianses."

Raibu raibā ēdienkarte

Ieejot Sarmas virtuvē, pamanāmi no ierastā atšķirīgi akcenti. Gāzes plīti sedz liels dēlis, uz kura savietoti dažādi saimniecības piederumi. Telpā goda vietā likta sulu spiede, blenderis un virtuves kombains. Turpat liels trauks ar visdažādākajiem augļiem un dārzeņiem, zaļumu buntēm. Plauktos garšvielu un sēklu bundulīši.

Citi pērk jaunus katlus un pannas, bet Sarma – kvalitatīvu griezēju vai blenderi. Ne viens vien svaigēdājs ātri vien nonākot pie atziņas, ka nepieciešamas jaudīgas un labas virtuves ierīces. To saprot, kad nosvilst kārtējais agregāts, jo malt un kult nākas visu laiku.

"Agrāk pat neiedomājos, cik daudz ko iespējams pagatavot svaigā veidā, recepšu ir simtiem. Turklāt tas prasa daudz mazāk laika nekā cepot vai vārot.

Reiz YouTube ieraudzīju, kā no kabača un citiem dārzeņiem top svaigais spageti. Tam gan nepieciešams speciāls spirālveida griezējs. Palūdzu draudzenei, lai atved no ārzemēm. Kad pirmoreiz pagatavoju, aizdaram sablendējot svaigu kečupu no tomātiem, bazilika un ķiplokiem, – ai, pasaulē nav nekā gardāka!"

Sarma ir gatava demonstrēt lielisko recepti. Nomizo burkānu, gurķi un cukīni. Iedarbina speciālo griezēju (tagad tādu varot nopirkt arī Latvijā). Dārzeni iesprauž agregātā un griež rokturi – sāk krist tievas un plānas spirāles. Saimniece pagatavo mērci no iepriekš izmērcētiem Indijas riekstiem, pievieno tomātus, ķiploku, timiānu, piparus, baziliku un nedaudz kokosa eļļas – tā esot izcila smadzeņu veselībai. Veidojas kaut kas līdzīgs riekstu salsas, ko iejauc dārzeņu salmiņos.

Kad Sarma arī manā šķīvi ieceļ milzīgu kaudzi krāsaino spageti, sabīstos, ka ar porciju netikšu galā. Taču maltīte ir izcili garda, arī pēcgarša – lieliska!

Svaigēdājs vēl ēd maizi, taču nevis ceptu, bet gan paša gatavotu un žāvētu. Tā top, piemēram, no dažādiem dārzeņu vai augļu biezumiem, kas paliek pēc sulas izspiešanas. Klāt liek kafijas dzirnaviņās samaltas saulespuķu sēklas, linsēklas, caur spiedi izspiestu ķiploku un citas garšvielas. Samīcīto mīklu izplāj uz cepampapīra plānā kārtā un liek dehidratorā jeb elektriskajā augļu žāvētājā. Kad masa apžuvusi, apgriezta otrādi un kādu diennakti kaltusi – maizīte gatava. Dietologi uzsver, ka svaigēdājam varētu trūkt, piemēram, B12 vitamīna un organismam svarīgu taukskābju. Sarma ir veikusi analīzes un pārliecinājusies, ka veselība turas godam. Turklāt viņa lieto tā dēvētos superproduktus – spirulīnu, hlorellu, makas un ašvagandha sakņu pulverus, čia sēklas un godži ogas. Tie visi ir minerālvielu, taukskābju, vitamīnu un proteīna avoti.

Atteikties ar prieku

"Kurš gan negrib būt vesels, jauns un enerģijas pilns! Taču daudzi nespēj pat iedomāties, ka dzīves kvalitāti varētu celt tik neiedomājami vienkāršā veidā – ar dzīvu ēdienu. Organisms sāk atjaunoties, tam piemīt pašregulēšanās spēja.

Mans draugs aktieris un dziedātājs Varis Vētra pusgada laikā, izvēloties svaigēšanu, tika vaļā no svara kilogramiem un veselības likstām. Tagad viņš nevis dzīvo, bet lido. Izmēģinājums vien divu nedēļu laikā katram ļautu just būtisko atšķirību. Tomēr īstam tradicionālam ēdājam šādai pārejai ir jāsagatavojas, jāsāk pakāpeniski.

Diemžēl vairākums negrib atteikties no iemīļotā cepeša. Man pat šķiet – daļa baidās no tās perfektās sajūtas, kas rodas, atsakoties no kaut kā, bez kā neesi gatavs iztikt…

Zinu daudzus cilvēkus, kuri tikai ar svaigēšanu spējuši atveseļoties, tikt vaļā no smagas kaites bez zālēm un ķīmijas. Taču lielākā daļa cilvēku šo metodi izmēģina vien tad, kad jau iedzīti baisā strupceļā, slimība pārņēmusi organismu, bet dzīvot gribas. Kad uzzina, ka šādā pašā situācijā kādam izdevies tikt uz pekām, jo lietots citāds uzturs, saņem drosmi un ļauj tam notikt. Šie stāsti ir skaudri, bet rezultāti – lieliski.

Neapgalvoju, ka svaigēšana der ikvienam, diez vai. Turklāt šo ceļu var iet tikai ar prieku, mieru un sajūtu – es izvēlos.

Sarmas ieguvumi no svaigēšanas

Sarma iesaka:

Atjaunojošais superdzēriens

Sarmas virtuvē uz galda stāv burka ar marles cepurīti, iekšā bālgans šķidrums. Mazliet atgādina rīsu sēni, taču trauka apakšā vīd graudi. Izrādās, tas ir Rejuvelac – fermentēts dzēriens no kviešu graudiem, kas satur izcilu B vitamīnu buķeti, vēl citus vitamīnus, enzīmus un draudzīgas baktērijas.

Pagatavošana ir vienkārša – vajag kviešu graudus un ūdeni. Graudus izmērcē 8–10 stundas. Atstāj diedzēties, kamēr parādās mazi asniņi. Noskalo, liek blenderī un sasmalcina, var pievienot nedaudz ūdens, lai labāk blendētos. Smalkumus ber tīrā stikla burkā, uzlej ūdeni un atstāj, lai fermentējas (apmēram pusglāze kviešu un četras glāzes ūdens). Dzēriens ieskābst aptuveni trijās dienās. Nolej no biezumiem, dzer tāpat vai pievieno kokteilim. Var uzglabāt ledusskapī vairākas dienas. Daži svaigēdāji no tā gatavo zupu. Ja šķiet, ka dzeršanai kļuvis pārāk skābs, droši aplaistiet puķes.

Var gatavot arī no citiem graudiem. Sarma izmēģinājusi gaišo kvinoju, no kā iznākot vieglāks dzēriens.

Gardās bumbiņas

Svaigas dateles (ne tādas, kas sīrupos mērcētas) samaļ kombainā vai sīki sagriež, pievieno lobītas kaņepju sēklas, kokosa eļļu un karobas pulveri, kas ir alternatīva kakao. Veido viendabīgu masu, lai var savelt bumbiņas. Uzglabā ledusskapī. Labi der, ja kārojas ko saldu.

Svaigēdāja aprīkojums

Ko vairs nevajadzēs virtuvē:

Ko vajag virtuvē: