Seši mīti un patiesības par kafiju

Pirmais mīts: visa kafija ir vienāda, atšķiras tikai iepakojumi

Šis mīts, šķiet, pārsteidz visvairāk. Patiesībā katrā valstī vai reģionā nobriedinātai kafijai piemīt smalkas garšas nianses un aromāta īpatnības, kuras atpazīst tikai cilvēki ar izkoptu garšas izjūtu. Kafijas garša un aromāts ir atkarīgs no izcelsmes valsts, klimata, augsnes apstrādes metodēm un grauzdēšanas. Tas, kādu kafiju varēs dzert, ir atkarīgs no samaltās kafijas rupjuma, tās saskares ar ūdeni ilguma un ūdens temperatūras pagatavošanas laikā. Grūti noticēt, bet ūdens temperatūras atšķirības pat par dažiem grādiem nosaka, vai viena veida kafija būs rūgta vai skāba, vai, pareizi pagatavojot, pilnībā atklāsies tās īstais, apstrādes laikā iegūtais kafijas aromāts.

Otrais mīts: espresso kafijā ir vairāk kofeīna nekā melnajā

Kofeīna daudzums kafijā ir atkarīgs no tā, kāds ūdens daudzums saskaras ar gatavojamo kafiju. Ja daudzums ir lielāks, kafija būs piesātinātāka ar kofeīnu. Ja ar kafiju saskarsies mazāks ūdens daudzums, kofeīna būs ievērojami mazāk. Līdz ar to liela ūdens daudzuma, kas saskaras ar kafiju pagatavošanas laikā, melnās kafijas tasē kofeīna būs ievērojami vairāk.

Pēc espresso kafijas nobaudīšanas enerģijas pieplūdums jūtams tāpēc, ka šī kafija ir piesātināta ar lielu minerālvielu daudzumu, kurām ātri nokļūstot organismā, tas piedzīvo nelielu šoku, jo uzņemto minerālvielu daudzums pārsniedz nepieciešamo. Kafijas eksperti mēdz jokot, ka espresso tasītē var atrast gandrīz visas zināmās minerālvielas. Tieši tāpēc paātrinās sirdsdarbība, rodas enerģijas pārpalikums, novērojamas arī citas pazīmes, kas bieži tiek jauktas ar kofeīna pārdozēšanu.

Trešais mīts: Latvijā nopērkamā kafija ir paredzēta trešo valstu tirgiem

Ārvalstīs tiešām var atrast kafijas pupiņas par lētākām cenām. Šādu kafiju var atrast arī Latvijā, tomēr, tāpat kā visur, ir iespējams, ka tā, kā jau visi lētie produkti, nebūs kvalitatīva. Vēl aizvien pārsteidz pieņēmums, ka lētā prece, ko pārdod Latvijā, ir mazāk uzticama par lēto preci no ārvalstīm. No senākiem laikiem vēl arvien ir saglabājies viedoklis, ka "importa prece" ir labāka. Kafija, ko pārdod Latvijā, ir adekvāta tai, ko pārdod citās valstīs, tāpat kā citur, ir gan sliktākas, gan labākas kvalitātes kafijas maisījumi.

Ceturtais mīts: zīmols — kafijas kvalitātes rādītājs

Cilvēki domā, ka pazīstams kafijas zīmols ir kvalitātes garants. Tas drīzāk pastāsta par vēsturi, nevis par kafijas īpašībām. Kafijas garša un kvalitāte ir atkarīga no grauzdēšanas veida un laika, cik ilgi uzglabā grauzdētu kafiju (piemēram, samaltas kafijas kvalitāte zūd ātrāk nekā kafijas pupiņu). Ir daudzas nianses, ko zīmols nekompensēs ar savu vēsturi. Izvēloties kafiju, vispirms ir jānoskaidro, kāds ir maisījuma sastāvs un garša — maiga vai stipra, kafija ir skāba vai rūgta.

Piektais mīts: arabika kafijas pupiņas nosaka kafijas stiprumu

Kafijas stiprums ir atkarīgs no tā, cik ilgi kafija ir saskarē ar ūdeni. Jo saskares laiks ir ilgāks, jo kafija — stiprāka. Kafijas pupiņu šķirnei nav nekā kopīga ar kafijas stiprumu, tā nosaka tikai garšu.

Sestais mīts: kafijas kvalitāti nosaka briedināšanas reģions

"Kafija no reģioniem tiešām izceļas ar dažādām, specifiskām garšām un ir patīkami baudāma. Tomēr kafijas kvalitāte ir atkarīga ne tikai no reģioniem. Kafijas maisījumi ir pat ļoti kvalitatīvi, ar plašu dažādu garšu spektru. Tiem kafija tiek izvēlēta no dažādiem reģioniem. Saskaņojot dažādu reģionu un dažādu grauzdēšanas paņēmienu kombinācijas, iegūst izsmalcinātas garšas un aromātus, kas ļauj sajust baudu", rezumē Andris Leitis.