Ko ēdīsim nākamgad? Pašmāju speciālisti prognozē 2015. gada 'top' pārtikas produktus un tendences

Laura Grēviņa, pārtikas pētniece

Domāju, ka nākamgad turpināsies bioloģisko produktu un "superfood" bums. Noteikti populāras būs receptes, kurās pārvērtības piedzīvos dažādi veselīgi dārzeņi, vēlams, vietējie. Piemēram, fritēti Briseles kāposti. Domāju, ka uzsvars ir un būs uz vietējiem produktiem, sevišķi tiem, kas aug mežā. Arī tādiem, ko neesam iedomājušies ēst. Pagaidām varbūt tas būs restorānu līmenī, bet vēlāk...

Baumo, ka pasaulē populārāka kļūs konservēšana un marinēšana, bet mūs tas neskar, jo Latvijā šīs nodarbes vēsturiski jau ir gana populāras.

Evita Vilde un Aivis Onzulis, restorāna "Mio" īpašnieki

Domājam, ja nekas strikti nemainīsies, arī šogad saglabāsies pieprasījums pēc eko produkcijas. Ar vietējo preci ir tā - atliek tikai kādam ko jaunu izdomāt, tā pārējie jau steidz to kopēt. Piemēram, pirms kāda brīža liellopa vaigi izkonkurēja savulaik tik ļoti populāro jēra gaļu. Varbūt jērs kazas gadā atkal nāks modē, jo jēra gaļa ir ļoti laba "štelle". Dīvaini, bet esam novērojuši, ka Latvijā vienmēr "uz jautājuma zīmes" ir bijis tītars – par to pie mums neviens nav īsti sajūsmā, lai gan tītara gaļa ir visādā ziņā veselīga un uzturvērtīga. Izskatās, ka nākamgad lielāku popularitāti varētu iemantot vietējās zivis.

Linda Tellgrena, bloga "Lindas virtuve" autore 

2015. gadā joprojām savu uzvaras gājienu turpinās eko produkti. Vēl aktuālāka pilsētas iedzīvotājiem kļūs tiešās pirkšanas kustība un produktu iegāde pa tieši no zemniekiem, zemnieku tirdziņi. Cieņā būs viss vietējais -  pašu vai kaimiņu audzētas ogas un siltumnīcu veltes. Arvien vairāk cilvēku mēģinās izaudzēt kaut ko pašu spēkiem - ja ne savā dārzā, tad uz balkona vai palodzes. Sekojot tendencēm, arvien vairāk cilvēku uzturā sāks lietot t.s. "superproduktus" (kvinoju, čia sēklas utt.) un interesantus dārzeņus (krāsainus burkānus un bietes, lapu kāpostu jeb kale u.c.) un garšaugus. 

Latvijā diemžēl arvien vairāk ienāk starptautisko "fast food" ķēžu, līdz ar to notiek polarizēšanās - viena sociālā grupa ēd arvien veselīgāk, bet citi - izvēlas tikai viegli un ātri pieejamās un nopērkamās maltītes. Arvien vairāk attīstīsies konditoreju piedāvājums un īpaši - mazas viena īpašnieka vietas ar svaigi gatavotiem vai pasūtāmiem kārumiem; turpinās rasties mazas maizes ceptuves ar īpašu piedāvājumu. Veikalu plauktos pieaugs piedāvājums gatavajām maltītēm un saldētiem produktiem ar uzsvaru uz veselīgumu. 

Ieva Kaņepe, restorāna "Mazā kaņepe" īpašniece, jogas instruktore, veģetāriete

Viennozīmīgi Latvijas produkti turpinās savu jau 2014.gadā iestaigāto taciņu un turpinās būt atpazīti un pieprasīti. Vietējo zemnieku audzētie dīgsti, sezonālie sakņaugi un dārzeņi kļūs par neiztrūkstošu maltītes sastāvdaļu. Turklāt ēdiena baudītājs nekautrēsies "noprovēt" kādas jaunas garšvielu un ēdienu salikumu variācijas pie nosacījuma, ja viņš sapratīs attiecīgā piedāvājuma pamatojumu, piemēram, rudenī ķiploku krēmzupa vai ziemā ceptas Baltijas jūras reņģes ar ķirbi. Domājams, ka ēdiens kļūs tik drosmīgs, ka sagādās tā baudītājam pilnvērtīgu garšas piedzīvojumu, vienlaikus kombinējot vairākas garšas - gan saldo, gan sāļo, gan sīvo, gan skābo. Tā kā cilvēks nereti ēd ar acīm, tad noformējums nedrīkst tikt atstāts novārtā, taču tas, manuprāt, tiks radīts no tām pašām ēdiena sastāvdaļām, tikai citā formātā, teiksim, ja burkāns vai biete - tad kaltēts. Mājsaimnieču virtuvēs pilnīgi noteikti braši iesoļos "comfort food".

Ingmars Ladigs, restorāna "Ostas skati" šefpavārs

Domāju, ka arvien lielāku vietu mūsu ikdienas ēdienkartē ieņems dārzeņi un dārzeņu ēdieni, kas sagatavoti, izmantojot mūsdienu teju neierobežotās tehnoloģiskās iespējas. Cieņā būs izteikta sezonalitāte, jo mūsu veselība atkarīga no tā, ko mēs ēdam. Te lielu lomu spēlē vietējie sezonas produkti, kas tieši sezonā ir bagātāki ar uzturvielām. Runājot par ēdienu modi, manuprāt, ēdiens paliks vienkāršāks, atsakoties no pārlieku sarežģītām sastāvdaļām, un tas tiks gatavots precīzāk ievērojot tehnoloģiju (temperatūru ,laiku, kvalitāti). Nākamgad varētu pieaugt cilvēku spēja un vēlme pašiem sagatavot pamatproduktus, ko šobrīd mums plašā klāstā cenšas piedāvāt lielveikali - maizes izstrādājumus, ievārījumus, konservus.

Ja runājam par restorānu piedāvājumu, piemēram, restorāns "Ostas skati" jau kopš rudens ir sagatavojis inovatīvu ēdienkarti, kurā vienādās proporcijās ir atsevišķi nodalīti dārzeņu ēdieni, zivju ēdieni un gaļas ēdieni, kā arī piedāvājam degustācijas ēdienkartes. Tās nākamgad noteikti kļūs arvien populārākas, jo par adekvātu samaksu spēj dot ieskatu ēdienu gatavošanas un garšas niansēs, netērējot laiku, lai nodegustētu visu plašo ēdienkarti.

Diāna Bīlmane, blogu "Viegli" un "Vieglās kūkas" autore un kulinārijas entuziaste

Nākamgad noteikti populāri būs kazas piena produkti. Un ne tikai tādēļ, ka nākamais būs kazas gads, bet arī tāpēc, ka tie ir veselīgāki par govs piena produktiem. Domāju, ka, sākoties sezonai, cilvēki arvien vairāk izvēlēsies kale kāpostus, jo tie ir ļoti veselīgi, un tādēļ iemantojuši popularitāti daudzviet pasaulē. Zinu, ka to audzēšanai pievērsušies arī vairāki vietējie zemnieki

Arī ziemas sezonā, ne tikai pavasarī, būs aktuāli dīgsti, tādā veidā vietējie zaļumi būs "topā" teju visu gadu. Populārāki kļūs griķu, zirņu, speltas un citi milti, kas ir laba alternatīva kviešu miltiem. Es ticu, ka mūsu valsts iedzīvotāji katru gadu domā un ēd arvien veselīgāk!