melna kafija
Foto: Shutterstock
Kāds, iespējams, kafiju salīdzina ar narkotikām, bet cits bez rīta kafijas nespēj nodzīvot ne dienu. Ik pa laikam kāds cenšas pierādīt kafijas kaitīgumu vai vērtīgumu. Īstu kafomānu visi šie spriedelējumi neinteresē, bet kā ar tiem, kas tikai sāk pierast pie kafijas, tomēr uztraucas par savu veselību?

Protams, lietojot jebkuru produktu, ir jāievēro mērenība. Tomēr ir vismaz 11 būtiski iemesli, kādēļ nevajadzētu atteikties no smaržīgās, enerģiju dodošās rīta kafijas.

Kafija - bagātīgs antioksidantu avots
Vai tu zināji, ka kafijā ir 4 reizes vairāk antioksidantu kā zaļajā tējā? Turklāt pupiņu grauzdēšana nesamazina antioksidantu koncentrāciju kafijā, bet, tieši otrādāk, palielina. Antioksidanti palīdz aizsargāt organismu no brīvo radikāļu veidošanās. Savukārt brīvie radikāļi ir aktīvi atomi vai atomu grupas, kas spēj izraisīt šūnu bojājumus, vājinot imūnsistēmu un veicinot infekciju, un dažādu deģeneratīvu slimību attīstīšanos. Zinātnieki uzskata, ka brīvo radikāļu radīts bojājums ir arī organisma novecošanās pamatā. Tātad kafija uztur tevi jaunu.

Kafijas smarža mazina stresu
Laboratoriskos pētījumos noskaidrojies, ka kafijas smarža veicina pozitīvu emociju rašanos. Tā pilnībā likvidē neizgulēšanās stresu. Ja neesi gulējis nakti vai esi gulējis ļoti slikti, tad, lai diena nebūtu pārāk stresaina un neizturama, ik pa laikam paosti svaigas kafijas pupiņas.

Kafija mazina riskus saslimt ar Pārkinsona slimību
Pārkinsona slimība ir hroniska, progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība. Ir atklāts, ka kafomāni daudz retāk saslimst ar šo neārstējamo slimību. Turklāt arī slimnieki, ja katru dienu izdzer krūzīti kafijas, daudz pārliecinošāk spēj kontrolēt savas kustības.

Kafija uzlabo aknu veselību
Pētījumos ir noskaidrots, ka cilvēkiem, kas lielos daudzumos lieto alkoholu un kas dienā izdzer arī vismaz vienu krūzīti kafijas, risks saslimt ar aknu cirozi samazinās par 20%. Kafija aknās stimulē aizsardzības mehānismus pret degradēšanos, kuru savukārt ierosina alkohols. Jo vairāk cilvēks dzer kafiju, jo zemāks risks ātras cirozes attīstībai un nāvei no šīs slimības. Kafija labvēlīgi stimulē aknas ne tikai tiem, kas lieto alkoholu. Šis dzēriens novērš aknu aptaukošanos. Tādējādi, dzerot kafiju, samazinās risks iegūt taukaino hepatozi.

Kafija rada laimes sajūtu
Ir pierādīts, ka tie, kas izdzer vismaz četras krūzītes kafijas dienā, cieš no depresijām daudz retāk nekā tie, kas šo aromātisko dzērienu nelieto. Turklāt tas nav saistīts ar kofeīnu. Piemēram, arī koka kolā ir daudz kofeīna, bet šis dzēriens neiespaido depresiju. Uzskata, ka depresiju mazina kafijas augstā antioksidantu koncentrācija.

Foto: Shutterstock

Kafija - līdzeklis pret pašnāvību
Divas tasītes kafijas dienā samazina pašnāvību skaitu gan starp sievietēm, gan starp vīriešiem par 50%. Viss nopelns pienākas kafijas antidepresijas īpašībām. Kafija veicina dofamīna, noradrenalīna, serotonīna sintēzi organismā, kas savukārt ir atbildīgi par laimes izjūtas un labsajūtas ierosināšanos.

Kafija mazina riskus saslimšanai ar ādas vēzi
Pētījumos ir noskaidrojies, ka sievietes, kas izdzer dienā vismaz trīs krūzītes dienā, daudz retāk saslimst ar ādas vēzi nekā tās sievietes, kas kafiju nedzer.

Kafija uzlabo sportistu sniegumu
Praksē ir pierādījies, ka, ja sportists pirms treniņa izdzer tasīti kafijas, tā rezultāti uzlabojas. Īpaši labvēlīgi kafija iedarbojas uz sporta veidiem, kur nepieciešama ilgstoša izturība, piemēram, riteņbraukšanu. Izrādās, ka kofeīns veicina taukskābju izstrādāšanos, līdz ar to uzlabojas muskuļu apgāde ar barības vielām.

Kafija mazina riskus saslimt ar otrā tipa diabētu
Otrā tipa diabēts ir izplatītākais diabēta veids, tas sastopams 85-90 % gadījumu. Tā iemesls ir traucēta insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī, līdz ar to insulīns nespēj veikt savu uzdevumu organismā. Medicīniskos pētījumos ir noskaidrots, ka cilvēki, kas izdzer dienā vismaz četras krūzītes kafijas, samazina risku saslimt ar otrā tipa diabētu par 50%. Katra papildus krūzīte samazina risku par vēl papildus 7%.

Kafija uztur prāta spējas
Pierādīts, ka vecie cilvēki (vecāki par 65 gadiem), kas ikdienā lieto kofeīna kafiju, daudz retāk vai daudz vēlāk saslimst ar Alcheimera slimību nekā tie, kas šādu kafiju nelieto. Ārsti gan nedomā, ka kafijas dzeršana varētu pilnībā novērst saslimšanu ar Alcheimeru, tomēr tā ievērojami samazina saslimšanas riskus vai atvirza saslimšanu uz daudziem gadiem.

Kafija stimulē smadzeņu darbību
Kafija parasti tiek dzerta, kad ir jāpadara daudzi darbi, kad ir nepieciešams uzmundrināties. Izrādās, kafija ne tikai uzmundrina, bet arī stimulē smadzenes strādāt daudz produktīvāk. Kofeīna ietekmē uzlabojas koncentrēšanās spēja, loģiskā domāšana un prāta reakcija.

Un beigu beigās kafija ir lielisks iemesls sevi palutināt ar kādu gardumiņu.

Foto: mosfood

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!