10 pasaulslaveni sieri, kas vismaz reizi mūžā jānogaršo katram  (2)

Raksturojums: Parmigiano Reggiano jeb Parmezāns ir pazīstamākais un populārākais cietais siers pasaulē. To mēdz dēvēt par astoņu gadsimtu sieru, jo, kā vēsta leģendas, šo sieru 1200.gadā radīja itāļu mūki un recepte jau 800 gadus ir nemainīga, siera darītāji to nodod no paaudzes paaudzē.

Lai pagatavotu Parmezānu, tiek izmantots vakara un rīta slaukuma piens, kuru iegūst no govīm, kas ēd tikai pļavas zāli un lucernu. Siera nobriešanas laiks ir no 12 līdz 36 mēnešiem, turklāt, jo vecāks un nobriedušāks siers, jo izteiksmīgāks tā aromāts, kurā jūtamas izteiksmīgas lazdu riekstu notis.

Izmantošanas veids: šo sieru griež ļoti plānās šķēlītēs, bauda ar bumbieriem, vīnogām un valriekstiem. Parmezānu pievieno arī pastām, zupām risotto, omletēm. Siers brīnišķīgi sader ar dažādiem vīniem, šampanieti un augļiem.

100 g siera satur vidēji 392 kcal

Raksturojums: franču siers ar ļoti senu vēsturi. Tas tiek dēvēts par sieru karali un karaļu sieru. Vēsture liecina, ka Parīzes apkaimē brī (brie) ticis gatavots jau kopš astotā gadsimta. Tradicionālajā versijā tas ir nepasterizēta govs pilnpiena siers, ko nogatavina vidēji trīs nedēļas palielos rituļos (no 500 g līdz 3 kg) un šajā laikā apstrādā ar speciālām pelējuma sēnītēm, kas rada gan specifisko pelējuma garozu, gan brī raksturīgo krēmīgo iekšpusi. Tā garša, atkarībā no šķirnes un nogatavināšanas laika, var mainīties no sēņu līdz augļu garšai.

Izmantošanas veids: augļi un brī ir labākā kombinācija.

100 g siera satur vidēji 330 kcal.

Raksturojums: govs piena siers ar zilo un balto pelējumu. Izgatavots Vācijā, tas ir viens no populārākajiem delikatešu sieriem Eiropā. Tā radītāji ir veiksmīgi savienojuši mīksto franču sieru garšu ar itāļu gorgonzolas īpašībām. Sieram ir maiga, balta miziņa, līdzīgi kā brī un kamambēram, bet siera masu caurauž zilā pelējuma slāņojumi, kas sieram piedod pikantu garšu. Siera nobriešanas laiks ir no 6 līdz 8 nedēļām.

Izmantošanas veids: rekomendē ar baltajiem deserta vīniem. Ļoti labi garšo arī uz viegli apceptām karstmaizēm. Nereti pie šī siera pasniedz augļus (piemēram, meloni,vīnogas, bumbierus). Lai pilnībā izjustu kambozola smalko garšu, ir jāļauj atvērties siera aromātam, tādēļ to izņem uz ledusskapja vismaz stundu pirms pasniegšanas.

100 g siera satur vidēji 427 kcal.

Raksturojums: svaigs, nenogatavināts baltais siers. Tiek gatavots no bieza saldā krējuma, kas tapis no govs vai bifeļa piena.

Maskarpones sieram piemīt maiga, krēmīga sviesta konsistence, nedaudz salda garša ar izteiktu piena aromātu un skābenu pēcgaršu.

Izmantošanas veids: Sieru izmanto dažādos desertos ar ogām (piemēram, zemenēm), cukuru, šokolādi, liķieri. Sajaucot ar tomātiem, sinepēm un anšoviem, var iegūt izcilu mērci pastai.

100 g siera satur vidēji 453 kcal.

Raksturojums: maigs franču siers, kas gatavots no govs piena. Savu nosaukumu tas ieguvis, pateicoties normandiešu ciemam Camembert. Siers gatavinās vismaz trīs nedēļas, īsto briedumu sasniedzot 30-35 dienās. Maigajam sieram piemīt unikāla garša un neatkārtojams, ne ar ko citu nesajaucams aromāts.

Izmantošanas veids: kamambēru ir ierasts pasniegt dažādās siera platēs un izlasēs. Tāpat to var cept mīklā un pasniegt kā desertu ar meža ogu mērci.

100 g siera satur vidēji 300 kcal

Raksturojums: vācu izcelsmes zilais siers. Dor Blue ir maigs siers no pasterizēta govs piena. Šis siers ir drupans un ļoti labi kūst.  

Izmantošanas veids: šo sieru vislabāk pasniegt ar riekstiem un vīnogām. To izmanto arī karstmaizēm, piemēram, kopā ar tomātiem. Arī gaļas ēdienu pārkaisīšanai, lai tiem piešķirtu pikantāku garšu.

Ja paredzēts degustēt vairākas siera šķirnes vienlaicīgi, tad Dor Blue labāk baudīt kā pēdējo, jo tam ir izteikti asa un intensīva garša, ka nomāks un neļaus izbaudīt maigākus sierus.

100 g siera satur vidēji 354 kcal.

Raksturojums: ir viens no pazīstamākajiem Itālijas delikatešu sieriem. Šis "zilais siers" tiek gatavots no govs piena un savu nosaukumu ieguvis, pateicoties tāda paša nosaukuma ciematam Bergamo apkaimē.

Siers tiek gatavināts no trīs līdz sešiem mēnešiem, šajā laikā siers pārklājas ar raupju, pelēku garoziņu, zem kuras slēpjas pikanti maigs, krēmīgs mīkstums baltā vai bāli dzeltenīgā krāsā ar zilgani zaļām pelējuma stīdziņām.

Izmantošanas veids:gorgonzolu izmanto kā galda sieru - dažādās siera platēs un izlasēs. Kulinārijā to pievieno dārzeņu mērcēm un pastai, tāpat to var izmantot salātu receptēs, kā arī, gatavojot polentu.

100 g siera satur vidēji 358 kcal.

Raksturojums: magajai, svaigajai itāļu izcelmes mocarellai ar sieru tā tradicionālajā izpratnē ir visai maz kopēja – tai nav ne caurumu, ne jūtamas miziņas, un arī garša tikai nosacīti atgādina sieru. Pat izkausētā veidā tā nestaipās gluži tā, kā varētu gaidīt. Pašos pirmsākumos to gatavoja tikai un vienīgi no bifeļmāšu piena. Laika gaitā šo dzīvnieku skaits ir ievērojami samazinājies, toties ārkārtīgi pieaudzis pieprasījums pēc mocarellas, tāpēc tagad to gatavo lielākoties no govs piena.

Izmantošanas veids: mocarella lieliski sader ar tomātiem, baziliku un olīveļļu. To izmanto arī picu, salātu un sacepumu gatavošanai.

Mocarellu ieteicams izņemt no ledusskapja vismaz stundu pirms ēšanas vai ēdiena gatavošanas, jo citādi nebūs jūtama ne īstā garša, ne aromāts. Šo sieru ilgāku laiku var uzglabāt arī sasaldētu. To var griezt gan šķēlēs, gan gabaliņos, gan rīvēt, gan cept, gan kausēt.

100 g mocarellas satur vidēji 250 kalorijas.

Raksturojums: pusciets Francijas zilais siers. Tas tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem Eiropas sieriem. Rokfors (fr. Roquefort) tiek ražots no aitas piena. Šo sieru izgatavo tikai vienā reģionā – Francijas dienvidu provincē Ruergā. Tur jau kopš aizlaikiem nodarbojušies ar aitu audzēšanu un siera ražošanu, un tikai tur izgatavotais rokfors tiek uzskatīts par visīstāko rokforu, bet visi pārējie – tikai par viņa analogiem.

Īstajam rokforam raksturīga balta, spīdīga garoziņa un krēmīga siera masa ar zilganiem pelējuma dzīslojumiem. Šā zilā siera garša ir ļoti paliekoša atmiņā: tā ir spēcīga, pikanti riekstaina ar vieglu aitas piena piedvesmu. Mūsdienās rokfors tiek izgatavots arī no govs piena, jo pieprasījums pēc rokfora ir ļoti liels.

Izmantošanas veids: rokfors ir lielisks savā dabiskajā veidā. Tam ļoti labi pieskaņojas arī Burgundijas vīni un augļi. Turklāt rokfors bieži tiek lietots kulinārijā – ar to katra biezeņzupa vai sacepums iegūs jaunu, savdabīgu garšu.

100 g satur vidēji 335 kalorijas.

Raksturojums: ekskluzīvs Šveices siers. Tulkojumā no franču valodas tas nozīmē "mūka galva". Tete de Moine izgatavo no govs piena, kas iegūts tikai vasaras mēnešos. Tas tiek nogatavināts ne mazāk kā trīs mēnešu garumā.

Siers ar senu un slavenu vēsturi, kuras pirmsākumi meklējami 12. gadsimta beigās, kad to taisīja jau Bellelay klostera mūki. Pēc tam siera gatavošanas mākslu pārņēma vietējie lauksaimnieki.

Šis cilindriskas formas siers sver 600–800 gramus, un to iztur 4–8 mēnešus aukstās, vēdināmās alās. Šajā laikā uz siera izveidojas bieza, brūna un granulēta miza, aiz kura slēpjas maigi dzeltens, blīvs siers, kam raksturīgs pikantums, sviestainums, ziedu aromātu nianses un viegls skābenums.

Izmantošanas veids:  tas ir pareizi jāpasniedz, nevis ierastajās škēlēs, bet gan it kā skrāpējot jāvelk ar nazi pa siera virspusi, lai iegūtu vēl plānākas šķēles par papīru. Tikai tad atklāsies siera aromāts un garšas īpašības. Baudi šo izsmalcināto sieru ar labu baltvīnu, tam piestāv arī valrieksti.

100 g satur vidēji 410 kalorijas.