Shutterstock
Foto: Shutterstock
Iemesli, kādēļ daļa produktu pirms ēšanas ir termiski jāapstrādā, ir vairāki. Cilvēks pamatā nedrīkst ēst jēlu gaļu. Ne tikai tādēļ, ka to tādu ir grūti sagremot, bet arī tādēļ, ka tā var saturēt cilvēkam kaitīgas baktērijas un parazītus. Toties daļa pārtikas produkti, ja nav termiski apstrādāti, ir indīgi. Kuri deviņi produkti un kāpēc vienmēr ir termiski jāapstrādā?

Vista

Foto: Shutterstock

Jēla vista, kamēr no kautuves nonāk līdz tavai virtuvei, ļoti ātri un lielā daudzumā uzlasa dažādas baktērijas. Ēdot jēlu vistas gaļu, samērā viegli var nonākt slimnīcā. Vista pirms gatavošanas nav jāskalo, jo skalojamais ūdens, atsitoties pret gaļu, baktērijas var izkliedēt visapkārt izlietnei, tādējādi inficējot tavu virtuvi. Visas baktērijas iet bojā, ja gaļas iekšējā temperatūra sasniedz 75ºC.

Koka spināti

Foto: Tasty

Koka spināti ir viens no dabas superproduktiem. Tas ir bijis viens no maiju iecienītajiem pārtikas augiem. Šis augs aug Meksikā un ir pazīstamāks Amerikā, bet tas lēnām sasniedz arī Eiropu. Tev būtu jāzina, ka tā lapas, kas pēc garšas atgādina spinātus, satur cianīdu. Lietojot lapas svaigā veidā un lielā daudzumā, cilvēks ar tām smagi saindēsies. Toties lapām vāroties piecas minūtes, inde tiek neitralizēta.

Maniokas sakne

Foto: Shutterstock

Maniokas saknei ir vairāki nosaukumi. To sauc arī par kasavu un jukas sakni. Tās dzimtene ir Dienvidamerika un Karību reģions, bet to audzē arī Āfrikā un ieved Eiropā. Maniokas milti ir populāra kviešu miltu alternatīva cilvēkiem, kas nepanes glutēnu. Arī šī sakne, līdzīgi kā koka spināti, kamēr ir svaiga, satur cianīdu un nepareizi sagatavota var nogalināt cilvēku. Neskatoties uz to, maniokas sakni pārtikā izmanto vairāk kā 500 miljoni cilvēku. Lai to būtu droši likt galdā, maniokas sakni vispirms žāvē, tad mērcē ūdenī, skalo un pēc tam termiski apstrādāta.

Olas

Foto: Shutterstock

Olas mēdz lietot arī bez termiskās apstrādes, bet tas ir ļoti riskanti, jo tās var saturēt salmonellu. Ar šo baktēriju var būt inficēta katra 30 000 ola. Tā ir ļoti izturīga baktērija un, piemēram, sausā olu pulverī spēj saglabāties pat 4 gadus. Salmonella var atrasties uz čaumalas, tad no tās var atbrīvoties, olu nomazgājot ar speciālu šķīdumu, bet, ja vista ir bijusi slima ar šo slimību, tad baktērija var atrasties olas iekšpusē. Baktērija iet bojā 70ºC temperatūrā, karsējot olu vismaz 4 minūtes. Šis laiks ir pietiekams, lai salmonella tiktu iznīcināta arī olas dzeltenumā.

Kartupeļi

Foto: Shutterstock

Jāuzmanās gan būtu no kartupeļiem, kas kļuvuši zaļi. Tādi tie kļūst, ja tos pārāk ilgi notur gaismā. Kartupeļiem izstrādājas hlorofils, kas pats par sevi nav kaitīgs, bet līdz ar hlorafilu veidojas arī solanīns, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas, gremošanas traucējumus un pat elpceļu traucējumus. Protams, termiskajā apstrādē solanīns mazinās, tomēr daudz prātīgāk būtu vispār izvairīties ēst kartupeļus, kuri kļuvuši zaļi. Vēlams, kartupeļus tīrot, zaļo daļu tiem nogriezt, jo arī ar vārītiem zaļiem kartupeļiem, tos apēdot lielākā daudzumā, var saindēties. Kartupeļi ir jāglabā vēsā, tumšā vietā, tad tie nekļūs zaļi.

Cūkgaļa

Foto: Shutterstock

Cūkgaļai līdzīgi kā vistas gaļai ir nepieciešama pilnīga termiskā apstrāde, jo tā var saturēt baktērijas un dažādu parazītu oliņas. Ja gaļa nav pietiekami termiski apstrādāta, parazīti var pārceļot uz cilvēku. Lai arī mūsdienās cūku saslimstība ar parazītiem ir ļoti mazinājusies, šī gaļa joprojām ir riska grupā.

Pupiņas

Foto: PantherMedia/Scanpix

Svaigām pupiņām ir ne tikai nepatīkama garša, bet jau pēc divām stundām pēc to apēšanas cilvēkam var novērot visus saindēšanās simptomus – sliktu dūšu, vemšanu un vēdera sāpes. Pupiņas satur lektīnu (indīgu olbaltumvielu), no kura var atbrīvoties, tās mērcējot un pēc tam vārot. Pupiņās ir arī vielas, kas kavē olbaltumvielu sadalīšanos. Pēc termiskās apstrādes arī šo savienojumu daudzums samazinās par 90%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!