10 pārsteidzoši fakti par ēdieniem

Vai tu zināji, ka latīņu valodā sīpols - ūniōn - nozīmē ne tikai sīpols, bet arī lielā pērle? Un, ka Senajā Ēģiptē sīpolu pielūdzu kā dievību? Apglabājot faraonu, tam līdzi deva pilnu grozu ar sīpoliem. Toties Senajā Grieķijā sīpols bija tradicionāla uzkoda pie vīna.

Saskaņā ar Etiopijas leģendu, kafiju atklāja vietējais kazu gans, kas ievēroja, ka kazas, saēdoties kafijas koka augļus, kļuva īpaši enerģiskas. Tad arī gans, lai uzturētu mundrumu un enerģiju, sāka ēst mazos kafijas auglīšus un par šo atklājumu pastāstīja pārējiem ciema iedzīvotājiem. Iesākumā kafijas ogas tika ēstas veselas, vālāk tās sāka smalcināt un sajaukt ar dzīvnieku taukiem, bet vēl vēlāk radās kafijas - tauku bumbiņas.

Nav zināms, kurš pirmais izdomāja kafiju apliet ar ūdeni, bet ir leģenda, ka mūki, kuriem ciema ļaudis izstāstīja par kafijas iedarbību, sāka novārīt pupiņas ūdenī. Tādējādi viņi ieguva dzērienu, kas palīdzēja tiem palikt nomodā vakara lūgšanu laikā. Senais dzēriens gan tika vārīts no zaļajām pupiņām. Pupiņas grauzdēt un malt sāka tikai 13. gadsimtā.

Neviens neapstrīd zivs un citrona saderību. Bet kā izveidojās šis ideālais pāris? Izrādās, ka zivi sāka apliet ar citrona sulu Viduslaikos, kad visi ticēja, ka citrona sula izšķīdinās nejauši norītās zivju asakas.

Vieni no lielākajiem gaļas ēdājiem pasaulē ir angļi. Krogos 19. gadsimtā pie portera alus kā uzkoda tika pasniegts 900 g smags liellopa steiks. Angļi savu kāri uz gaļu aizveda arī uz Ameriku. 19. gadsimta sākumā pirmajā ameriķānu ekspedīcijā pāri Ziemeļamerikas kontinentam, no Atlantijas okeāna līdz Klusajam okeānam, katrs ekspedīcijas vīrs, lai tam būtu spēks un enerģija, katru dienu apēda 3,6 kg gaļas.

Vai tu zini, ka angļiem Otrā Pasaules kara laikā ļoti populāri kļuva viltus banāni, jo īstos banānus nevarēja iegādāties? Tos pagatavoja, novārot rāceņus, tos samaļot un sajaucot ar cukuru un banānu esenci.

Daudzviet pasaulē zupu pasniedz kā pirmo ēdienu lielās, svinīgās pusdienās. Toties ASV prezidents Ričards Niksons aizliedza zupas pasniegšanu oficiālās pusdienās, jo reiz kādās vakariņās, runājot pie galda, gandrīz sevi nolēja ar zupu.

Saldējuma kociņš vai, pareizāk, augļu saldējums ar kociņu pavisam nejauši tika izgudrots 1905. gadā Sanfrancisko. Vienpadsmit gadus vecais Franks Epersons sala laikā pa nakti uz lieveņa aizmirsa savu saldo sulas dzērienu ar salmiņu tajā. No rīta sula bija sasalusi un to varēja, turot aiz salmiņa, sūkāt kā lāsteku. Franka atklājumu drīz vien sāka lietot visi viņa draugi un vienaudži un nosauca par Epsicle (eplāsteku). Vēlāk sulas lāstekai zēns izgudroja savu nosaukumu - Popsicle. Savu saldējumu Franks Epersons patentēja 1923. gadā un sulas saldējumu arī mūsdienās angļu valodā sauc par Popsicle.

Riekstu krēms Nutella arī tika izgudrots Otrā Pasaules karā laikā, bet Itālijā. Tikai atšķirībā no angļu viltus banānieniem Nutellu lieto joprojām. Malti lazdu rieksti tika izmantoti, lai palielinātu šokolādes masu laikā, kad trūka šokolāde. Iesākumā Nutella bija folijā ietīta šokolādes rulete, kuru grieza šķēlēs un lika uz maizes.

Astronauts Džons Glenns ne tikai bija pirmais amerikānis, kurš 1962. gadā aplidoja apkārt Zemeslodei, bet viņš bija pirmais astronauts pasaulē, kurš kosmiskā lidojuma laikā ēda. Džona Glenna pusdienās bija ābolu sula, spageti un steiks. Vēlāk gan spageti un steika gabaliņi brīvi un nekontrolēti peldēja pa kosmosa kuģa kabīni, draudot sabojāt kādu no smalkajām ierīcēm.

Vārds "ābols" ir cēlies no indoeiropiešu saknes abel-, ābl-. Arheologi ir atraduši pierādījumus tam, ka āboli ir lietoti uzturā jau akmens laikmetā. Ābele, visticamākais, ir senākais kultivētais koks pasaulē.

Bet vārdu salikums "strīda ābols" radies Senajā Grieķijā, sastrīdoties trīs dievietēm - Hērai, Afrodītei un Atēnai – par ābolu, kas pienācās visskaistākajai no dievietēm.